Garantiju aģentūras darbinieki no ALTUM kompensācijās pieprasa 200 tūkstošus eiro

0 komentāri

Latvijas garantiju aģentūrā ir noslēgts koplīgums, kas reorganizācijas gadījumā paredz darbiniekiem izmaksāt prāvas kompensācijas. Altum vadība to nesteidzas darīt, bet darbinieki ir gatavi tiesāties.

15.aprīli noslēdzās reforma struktūrās, kas piešķir Eiropas un valsts kredītus, garantijas un grantus uzņēmējiem un zemniekiem. Turpmāk Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku atbalsta fonda un reformētās Hipotēku bankas vietā valsts un Eiropas atbalstu uzņēmējiem un zemniekiem dalīs Attīstības finanšu institūcija Altum. Lai gan reforma risinājās sešus gadus, tomēr rezultāts rada bažas, ka cerētais ieguvums – administratīvo izmaksu ekonomija, caurskatāmība un kompetences koncentrēšana – paliks nesasniegts, jo jaunajā veidojumā ir liels un dārgs ierēdņu aprāts, turklāt jau pašā sākumā ir radies konflikts.

Šonedēļ noslēdzās sešus gadus ilgusī reforma struktūrās, kas uzņēmējiem un zemniekiem dala īpaši izdevīgus Latvijas un Eiropas aizdevumus. Turpmāk zem viena jumta strādās cilvēki, kas dala kredītus zemniekiem, veicina uzņēmējdarbību un sniedz palīdzību jaunajām ģimenēm dzīvokļu iegādei.

Jaunais veidojums sauksies Attīstības finanšu institūcija Altum. Reformas mērķis bija apvienot struktūras, kas veic vienu uzdevumu – ar aizdevumiem un cita veida finanšu atbalstu stimulē ekonomikai svarīgās uzņēmējdarbības nozares, kur privātās bankas pārāk lielā riska un mazo peļņas iespēju dēļ nevēlas tērēt savus resursus.

Jau no reformas sākuma valdībā bija domstarpības, kura ministrija savā paspārnē ņems jauno institūciju. Sākumā to bija iecerēts nodot Finanšu ministrijai, taču to sev gribēja arī Ekonomikas ministrija, pavisam ietekmi zaudēt nevēlējās arī Zemkopības ministrija.

Lai gan atbildība sadalīta starp trīs ministrijām, pārsvarā jaunajā struktūrā būs Finanšu ministrijas atbildībā esošās reformētās Hipotēku un zemes bankas cilvēki. Valstij piederošā Hipotēku un zemes banka līdz finanšu krīzei strādāja arī komercbanku tirgū, taču piedzīvoja milzīgus zaudējumus. Valdība nolēma bankas komerciālo daļu pārdot, saglabājot tai tikai valsts atbalsta programmu īstenošanas funkcijas. Darbinieku skaitu samazināja vairāk nekā uz pusi. Tomēr tas joprojām ir liels. Apvienotajā institūcijā strādās 232 darbinieki, vairāk nekā 200 pārstāvēs reformēto banku. 25 būs no Lauku atbalsta fonda un Latvijas garantiju aģentūras. Savukārt lielākais kapitāls jaunajā uzņēmumā būs no garantiju aģentūras.

Kopā AFI Altum kapitāls – 200 milj.
Latvijas Garantiju aģentūra – 106 milj. eiro
Latvijas Attīstības finanšu institūcijai ALTUM – 79 milj. eiro
Lauku attīstības fonds – 14 milj. eiro

Par šādu reformas rezultātu bažīgi ir gan bijušie Latvijas Garantiju aģentūras vadītāji, gan uzņēmēju organizācijas un investīciju baņķieri. Viņi Altumam pārmet pārāk lielos tēriņus administrācijai, lielu birokrātiju un mazu efektivitāti.

Foto: LETA

Foto: LETA

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis
Šeit ir runa par organizācijas DNS. Tie, kas ir pieraduši dalīt kredītus un turpina viņus dalīt, tādā ļoti smagnējā, administratīvā struktūrā, kura, iespējams, zināmā mērā ir loģiska un pamatota, un viņa tāda ir ne velti. Viņa kā jebkura valsts sektora vai sabiedriska ir uzpūsta, kā vienmēr, ir mazāk efektīva, ja mēs paskatītos efektivitātes radītājus pret komercbanku rādītājiem, mēs to attiecīgi varētu viegli sarēķināt un konstatēt, savukārt tas, ar ko nodarbojusies garantiju aģentūra, pēc sava viegluma, pēc metodoloģijas, kā viņi dara, ir pavisam savādāk vērsts. Meklēt atdeves, skatīties uz cita veida riskiem, meklēt sadarbības ar bankām, sadarbību ar citam institūcijām, lai optimizētu šo te kapitālu, lai tas dotu maksimāli lielu atdevi. Līdz ar to arī rezultāti dažādi.
Ir, man liekas, pilnīgi skaidrs, ka šis te koncepts par to, ka valsts izveidos vai var uzturēt kaut kādu kreditējošu institūciju, kas var kvalitatīvi izdalīt kredītus, nu mēs esam parādījuši, ka mēs to nevaram darīt, kvalitatīvi. Neesam bijuši spējīgi 25 gadus.

Baņķieri un uzņēmēju organizācijas slavē Latvijas Garantiju aģentūru. Tā līdz šim nodarbojās ar garantiju sniegšanu uzņēmumiem aizdevumu saņemšanai bankās, kā arī organizēja riska kapitāla piesaisti jauniem un strauji augošiem uzņēmumiem. Atšķirībā no reformētās Hipotēku bankas, naudu uzņēmumiem viņi nedalīja paši, bet to uzticēja konkursos izvēlētiem privātiem riska kapitāla fondiem. Fondi izvēlējās uzņēmumus, kuros ieguldīt. Tāpēc administratīvie izdevumi aģentūrai bija minimāli.

Bijušais Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks skaidro, ka 2014.gadā LGA kopējais valsts atbalsts bija 54 miljoni eiro, bet administratīvās izmaksas 950 tūkstoši, jeb 1,76%. Savukārt Altum ”noēdot” pat piekto daļu no savas uzņēmēju atbalstam paredzētās naudas. Pērn administrācijai iztērēti 10 miljoni eiro.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais LGA valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks
Visi darbinieki, iesaistītie tika drošināti, ka šī sadarbība notiks, ka visi viedokļi tiks uzklausīti, bet dienas beigās viss ir noreducējies tā, ka patiesībā mums ir tā ka pat jaunās institūcijas nosaukums pagājušonedēļ kabineta nomainīts uz Altum, mēs esam turpinām to pašu Hipotēku bankas biznesa modeli ar LGA un LGA resursiem, bet ne cilvēkresursiem.
Man tā baža, ka pusotra līdz divi gadi mēs noteikti iekavēsim gan jauno struktūrfondu apgūšanu, gan jaunā dialoga izveidē ar visām šīm te nevalstiskajām organizācijām. Tā ir tā pamata baža, protams, ka tas tiek darīts dārgā struktūrā, es uzskatu neefektīvā, bet tas ir tā kā pašiem lēmuma pieņēmējiem, kas šos lēmumus pieņēma, kas gribēja saglabāt šos 250 cilvēkus, lai apkalpotu šo nelielo valsts atbalsta summu. Tas nozīmē to, ka katrs 4 vai 5 eiro neaizies uzņēmējiem, viņš aizies algās izdevumos, tā summa tiks apēsta. Runāsim atklāti.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

AFI Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko
Tas nav pamatots pārmetums, jo mēs realizējam programmas atbilstoši kritērijiem. Mēs realizējam tiešas programmas un netiešas. Programmas, kurās atbalsts tiek sniegts tiešā veidā, un izmantojot finanšu starpniekus – komercbankas un citus finanšu tirgus dalībniekus. Un attīstības finanšu institūcija, kuras mērķis nav konkurēt ar privātiem tirgus dalībniekiem, vispirms katrai programmai lūko iespējas realizēt programmas caur finanšu starpniekiem. Tas ir efektīvāk. Bet ir programmas, kurās ir neciešama tieša sadarbība ar klientu, nu, piemēram, biznesa uzsācēji. Kuri vēl nav komercbanku klienti, viņi tādi būs, bet šobrīd viņi vēl tikai dibina savu uzņēmumu.

Arī Finanšu ministrija pārmetumus noraida. Administratīvās izmaksas reformētās bankas daļai ir lielākas, jo tās apkalpotās valsts atbalsta programmas prasa lielāku darbu un uzraudzību, nekā garantiju aģentūrai uzticētās. Tā uztur deviņas filiāles un konsultāciju centru tīklu. Banka pati neizvēlējas programmas, ar kurām strādāt. Tās savulaik ir pasūtījušas Ekonomikas un Zemkopības ministrijas.

Foto: LETA

Foto: LETA

FM Valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa
Te arī ir būtiski atzīmēt, ka šī institūcija savu efektivitāti pielāgo tam, kādi ir šie te instrumenti. Ja tātad mēs šobrīd vairāk sliecamies uz to ka tie būs netiešie instrumenti, tad, protams, šo te efektivitāti nākotnē būs iespējams palielināt.

Domstarpības par efektivitāti nav vienīgais klupšanas akmens, kas var apgrūtināt jaunās institūcijas darbu. Latvijas Garantiju aģentūras darbiniekiem ir noslēgts koplīgums, kurā paredzēts, ka reorganizācijas gadījumā darbinieki saņem kompensācijas trīs līdz piecu mēnešalgu apmērā. Kopumā tas var prasīt līdz 200 tūkstošiem eiro.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais LGA direktors Ivars Golsts: Šeit runājot kā LGA darbinieku pārstāvim man jāsaka, ka mēs LGA darbinieki esam konstatējuši dīvainu situāciju, ka brutālā kārtā, nepaskaidrojot nekādus iemeslus, jaunie LGA īpašnieki atsakās pildīt koplīgumu prasības, tas ir izmaksāt reorganizācijas kompensācijas visiem, kam tās pienākas.
Nekā personīga: Un cik ir darbinieki, kam tās kompensācijas pienākas?
Ivars Golsts: Tādi darbinieki ir gandrīz visi. Tie ir 18 darbinieki.

Ne Altums, ne tā īpašnieks valsts kompensācijas negrib maksāt, jo uzskata šādu prasību par nepamatotu. ”Tas ir jautājums, vai ir atbilstoši situācijā, kad darbinieki ir pārņemti, kad turpina darbu apvienotajā institūcijā ar līdzšinējo atalgojumu maksāt kompensāciju. Kompensācija arī pēc vārda būtības ir kompensēt kādu zaudējumu. Šajā gadījumā nekāda zaudējuma nav un nav pamata atsevišķos gadījumos līdz 18 tūkstoši vienam darbiniekam, vai kopā 200 tūkstošus izmaksāt šāda apjoma kompensācijās,” norāda AFI Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko.

Gatavojoties reorganizācijai, garantiju aģentūras koplīguma punkti par kompensācijām ir vērtēti, un secināts, ka tās nav jāmaksā, jo darbiniekiem netiek nodarīts nekāds kaitējums.

FM Valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa: Reorganizācijas procesā tika veikta jebkuru saistību esošo, visu triju uzņēmumu saistību izvērtēšanu, protams tajā brīdī FM ieguva info par noslēgto koplīgumu. No tā brīža tātad mēģināts ar juridiskām konsultācijām atrast pareizāko veidu, kā izvairīties no naudas maksāšanas, it īpaši saprotot, ka šis kaitējums saglabājot darbu institūcijā nav nodarīts.
Nekā personīga: Risinājums ir atrasts un nauda tiks saglabāta vai tiks izmaksāta?
Līga Kļaviņa: Cik es zinu, šobrīd nav plāna šo naudu izmaksāt.

Visi garantiju aģentūras darbinieki ir Finanšu nozares arodbiedrības biedri, tāpēc tā iesaistīta strīda risināšanā. Arodbiedrība ir pārliecināta, ka uzņēmums nevar izvairīties no naudas izmaksāšanas.

Finanšu nozares arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežails: Jāņem vērā, ka šis koplīgums ir noslēgts brīvprātīgi, viņš ir noslēgts 2005.gadā un 2008.gadā bija grozījumi un šobrīd nav notikusi nekādi tādi pasākumi, ka šis koplīgums būtu jāgroza vai jāmaina. Viņš līdz šim ir pildīts, visi citi punkti ievēroti, mums nav pamata uzskatīt, ka šis koplīgums nedarbojas.
Nekā personīga: Vai darbiniekiem ir izteikti brīdinājumi vai sarunas, ka punkts varētu nedarboties?
Nekā personīga: Ja tādas lietas būtu bijušas, tad tam būtu jābūt rakstveidā noformētam un ierosinātam. Jo tas ir ļoti normāls process, ja abas puses ja rodas kādas tehniskas problēmas pildīt šo līgumu, apsēžas un vienojas.

Gan ierēdņi, gan baņķieri atzīst, ka reforma bija nepieciešama. Apvienošana ir nesusi jau pirmos pozitīvos rezultātus. Samazinot vadības izdevumus un atsakoties no liekajām telpām, jau šogad ietaupīti pāris simti tūkstošu eiro. Tomēr pirmo ietaupījumu var nākties samaksāt kompensācijās darbiniekiem.

Jāpiebilst, ka Altum ir pirmais uzņēmums, kur vienu īpašnieku – valsti, kā kapitāla daļu turētāji pārstāv trīs ministrijas. Jācer, ka tas neradīs šķēršļus atbalsta programmu īstenošanai.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas