E-veselības projekta “brāķis” joprojām nav izmeklēts; Belēvičs prasa vēl 25 miljonus

0 komentāri

Latvija jau deviņus gadus cenšas ieviest e-veselību, tam iztērēti vairāk nekā 10 miljoni eiro, taču neviens no solītajiem pakalpojumiem nedarbojas. Sistēmas ieviešana vairākkārt ir atlikta, taču janvārī ir pēdējais termiņš, kad pacientam ir jāvar saņemt elektronisku recepti, darba nespējas lapu vai ar datora starpniecību pierakstīties pie ārsta. Ja solītie pakalpojumi nedarbosies, iztērēto naudu nesegs Eiropa, bet tā būs jāmaksā no valsts budžeta. Lai gan nav skaidrs, vai sistēma vispār strādās, ministrs Belēvičs jau tagad pieprasa vēl 25 miljonus, ko ieguldīt e-veselībā.

E-veselības pamatnostādnes un koncepcija tapa treknajos gados no 2005. līdz 2007. gadam. Tolaik Veselības ministrija bija valdošās Tautas partijas kontrolē. Ministri bija Gundars Bērziņš un Vinets Veldre. Tolaik rēķināts, ka projektam vajadzēs 42 miljonus eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Koncepcija paredzēja vienotā sistēmā apvienot visas medicīnas informācijas krātuves – no laboratoriju izmeklējumiem, līdz pat pētījumu datubāzēm un bibliotēkām. Tai jābūt ne vien lietošanā ērtai, bet arī uzticamai, lai sensitīvos personu veselības datus saglabātu drošībā.

Vēriens bija plašs – mums vajag visu un uzreiz. Tāpēc nolemts ieviest uzreiz 32 pakalpojumus trīs projektos. Ministru Ivara Eglīša (Tautas partija) un Baibas Rozentāles (Tautas partija) laikā izstrādātas projektu specifikācijas. 2010. gada aprīlī izsludināti trīs konkursi. Viens projekts bija e-receptes, otrs pieraksta sistēmas, nosūtījumu un darbnespējas lapas, trešais elektronisko medicīnas karšu ieviešana, kurās redzami pacienta medicīnas pamatdati, diagnozes, izmeklējumi un cita informācija. Ieguvumu būs daudz. Galvenais ir tas, ka pie mums uzkrāsies visa informācija un mēs varēsim plānot budžetu nākamajiem gadiem.

Kad e-veselība nonāca līdz projektu stadijai, sākās nelaimju, kļūdu un problēmu virkne. Veselības ministriem Didzim Gavaram un Jurim Bārzdiņam (ZZS) bija citas prioritātes. Mainījās atbildīgās institūcijas. Katra reorganizācija prasīja laiku. Mainījās arī projekta vadītāji un izpratne par sasniedzamo rezultātu. Iepirkumu procedūras kavējās pārsūdzību dēļ. Uzvarējušie uzņēmumi no ierēdņiem nesaņēma skaidri formulētus uzdevumus. Projektu virzīja ar mērķi apgūt Eiropas naudu. Lietderība palika otrajā vietā.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) laikā par Nacionāla veselības dienesta direktoru kļuva Māris Taube. Viņš no amata atkāpās 2014. gada beigās. E-veselības neveiksmes bijis tikai viens no demisijas iemesliem. Viņa laikā kavēšanai esot bijuši objektīvi iemesli.

E-recepte, darbnespējas lapa un pieraksta sistēma bija gatavas 2014. gadā. Gadu vēlāk, nekā plānots. Tomēr tās nebija izmantojamas. Nepieciešams vēl programmēt papildinājumu, kas to visu saturētu kopā un nodrošinātu darbību aptiekās, ārstu praksēs un būtu savietojama ar citām sistēmām. Piemēram, VID un sociālajiem dienestiem. Arī šī sadaļa pārsūdzību dēļ aizkavējās. Šobrīd ar to nodarbojas Lattelecom technologies. Sākotnējais termiņš bija vasarā, bet tagad tas pagarināts līdz 28. novembrim.

E-veselības palaišana daudzkārt ir atlikta. Taču nu vairs atlikt nevar, jo janvārī tai ir jādarbojas ārstu, aptiekāru un pacientu datoros. Ja programma janvārī nestrādās, mēs zaudēsim līdz pat vienpadsmit miljoniem eiro. Visiem ārstiem, iestādēm un citiem sistēmā iesaistītajiem ir pienākums pieslēgties e-veselībai no nākamā gada 1. janvāra. Tomēr šo termiņu valdība tuvākajā laikā pagarinās par pusgadu, jo sistēma joprojām nav gatava, mediķi nav apmācīti. Pirmajā pusgadā pievienošanās sistēmai būs brīvprātīga.

Tomēr tas neatbrīvo no pienākuma Nacionālajam veselības dienestam e-veselību pabeigt līdz janvārim. Tas ir galējais termiņš, kad šai sistēmai ir jābūt pieejamai un darboties spējīgai. Tad Vides un reģionālās attīstības ministrijas ekspertiem jāspēj pārliecināties, ka programma pilnvērtīgi darbojas un ir sasniegti mērķi, kas definēti, pieprasot fonda naudu.

Sistēmu varēs pārbaudīt tikai tad, ja tai brīvprātīgi pieslēgsies ģimenes ārsti, slimnīcas un aptiekas. Nacionālais veselības dienests sola, ka tādi brīvprātīgie būšot. Dienests neatklāj, kuras projekta sadaļas ir riskantākās un cik lielu daļu no solītā nepaspēs savest kārtībā. Prioritāte ir e-receptes un darbnespējas lapas, taču arī pārējais – pieraksta sistēma un nosūtījumi strādāšot. Darāmā vel daudz, bet cerība uz izdošanos esot.

Šobrīd NVD nebija gatavs parādīt, kas ir saražots. Sistēma tiekot papildināta, tāpēc nevarot to demonstrēt. Ieskatam atsūtīja nelielu klipiņu. Dažiem ģimenes ārstiem iespēja pārbaudīt e-veselību bijusi vasarā, taču testi izrādījušies neveiksmīgi. Divu stundu laikā nevarēja sagatavot e-recepti. Praksē tas jāpaveic 5 minūtēs. Ārsti ir nobažījušies.

Zaļzemnieku veselības ministrs Guntis Belēvičs uzticas Nacionālā veselības dienesta solījumiem un ir pārliecināts, ka apdraudētos miljonus izdosies saglābt. Viņš  atzīst, ka programma nav ārstiem draudzīga, tai ir arī citi būtiski trūkumi. To paredzēts uzlabot, atkal izmantojot Eiropas naudu. Lai uzlabotu un papildinātu e-veselību, kas līdz šim vēl nedarbojas, Veselības ministrija jau ir sagatavojusi vēlmju sarakstu nākamajā Eiropas naudas dalīšanas periodam. Sešiem projektiem ministrija prasa 25 miljonus eiro.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas