DP vairākkārt atklājusi, bet nav aizturējusi spiegus, jo likums to nav ļāvis

0 komentāri

Latvijā ir viens no maigākajiem regulējumiem starp NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm likumā, kas ļauj ķert spiegus.

Lai spiegu varētu sodīt, mūsu drošības iestādēm ir obligāti jāpierāda, ka šī persona darbojas ārvalstu specdienestu uzdevumā. Ja spiegu dienesti maskējas un darbojas zem dažādiem piesegiem, Latvijā viņus sodīt nevar. Tāpēc līdz šim esam daudz biežāk dzirdējuši, ka ārvalstu aģentus savā valstī noķēruši kaimiņi lietuvieši vai igauņi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tieši tikpat pielaidīgi likumi ir pret cilvēkiem un organizācijām, kuri musina sabiedrību un aicina uz sacelšanos, lai gāztu varu. Latvijā tie nav grozīti 17 gadus.

Līdz šim varēja sodīt tikai tos, kuri plāno rīkot bruņotas sacelšanās un varu gāzt ar vardarbīgām metodēm.

Dažādu Latvijai nedraudzīgo organizāciju darbošanos, kas grib satricinājums radīt bez ieročiem rokās, līdz šim sodīt nevarēja.

Pēc garām diskusijām šonedēļ būtiskie grozījumi nokļuva līdz apspriešanai Saeimas sēdē. Un tur saskaņotā vienprātībā pret likuma uzlabojumiem iestājās partijas Saskaņa deputāti.

Šobrīd spēkā esošie Krimināllikuma panti, kur aprakstīti noziegumi pret valsti, ir nepilnīgi, nevecojuši un ar caurumiem. Tā secinājusi Drošības policija (DP), Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas dienests kopā ar Augstāko tiesu, Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, atzītiem juristiem no Latvijas Universitātes aptuveni gadu rakstīti un slīpēti grozījumi, kas šobrīd nonākuši Saeimā.

Ja deputāti labojumus Krimināllikumā atbalstīs, tas kļūs daudz stingrāks. Drošības iestādēm pietiks pat tikai ar personu nodomu gāzt pastāvošo varu vai rīkoties pret valsts interesēm, lai uzsāktu kriminālprocesu. Daudz stingrāki kļūs arī sodi.

Valdis Zatlers, bijušais Valsts prezidents un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Svarīgi ir tas, ka šie likuma grozījumi spēlēs profilaktisku preventīvu lomu. Cilvēkiem būs bažas par to, vai viņu darbība nav krimināli sodāma un neviens negrib būt krimināli sodāms. Tomēr tas ir apgrūtinājums viņa tālākai dzīvei. Konkrēts cietumsods plus vēl probācija, kas latviešu valodā nozīmē uzraudzība. Kas nozīmē, ka viņu vēl uzraudzīs pēc tam, kad viņš būs izcietis sodu. Faktiski viņš tiks iezīmēts kā Latvijas valstij nelojāls cilvēks.

Tā šobrīd no 5–15 gadiem cietumā var saņemt tikai par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu – tas nozīmē bruņotas sacelšanās organizēšanu.

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Jaunā norma būs krietni plašāka un ļaus līdz astoņiem gadiem cietumā iesēdināt cilvēkus, kuri vienkārši veikuši darbības pret Latvijas neatkarību, suverenitāti, grāvuši teritoriālo vienotību, centušies gāzt varu vai grozīt valsts iekārtu.

Foto:

Krimināllikuma iecerētā redakcija

80. pants. Pret Latvijas Republiku vērsta darbība

  1. Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
  2. Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tieši tāpat stingrāks regulējums būs normai, kas ļauj sodīt cilvēku grupas darbību pret valsti. Līdz šim bija jāpierāda, ka grupa grib gāzt varu.

Krimināllikuma pašreizējā redakcija

80.1 pants. Apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu

  • Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai likvidēt valstisko neatkarību, vai graut teritoriālo vienotību, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tagad būs iespējams sodīt pat par cilvēku grupas vēršanos pret Latvijas neatkarību, suverenitāti, centieniem graut teritoriālo vienotību, gāzt varu un grozīt valsts iekārtu.

Pateicoties grozījumiem organizācijas un apvienības, kas līdz šim varēja arī oficiāli nereģistrētas brīvi darboties Latvijā, turpmāk būs iespējams kontrolēt daudz stingrāk. Tā uzskata bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Ja grozījumus Saeima pieņems, tad no likuma pazudīs norma, ka sodīt var tikai par publiski izteiktu aicinājumu vardarbīgi gāzt varu.

Jaunā likuma panta versija ļaus sodīt jau par publisku aicinājumu vērsties pret neatkarību, suverenitāti, centieniem graut teritoriālo vienotību, gāzt varu un grozīt valsts iekārtu.

Jaunievedums būs pants, kas skars dažādas līdz šim brīvi darbojošās reģistrētas un arī oficiāli Latvijā nereģistrētas organizācijas.

Līdz pieciem gadiem cietumā vai arī ar piespiedu darbu, vai naudas sodu varēs sodīt cilvēkus, kuri rīkojas paši vai iesaista arī citus, lai palīdzētu ārvalstu organizācijām organizēt kaitīgas darbības pret Latvijas drošību. Teorētiski tas varētu skart dažādās tā saucamās Krievijas tautiešu organizācijas, kas no Krievijas saņem gan finansējumu, gan uzdevumus, kas tām Latvijā jāpilda.

Ceturtdien Saeimas deputāti par jaunajiem grozījumiem balsoja pirmajā lasījumā. Tos atbalstīja visas valdības partijas un arī opozīcijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai. Iebilda Saskaņa. Visi tās deputāti atturējās vai bija pret.

Pēc Lieldienu brīvdienām Saeima grozījumus pieņems galīgajā lasījumā un tie stāsies spēkā. Dažas normas līdz tam nāksies nedaudz precizēt un uzrakstīt arī atsevišķu pantu komentārus, lai nerastos šaubas, ka ar tiem tiks ierobežotas Satversmē noteiktās tiesības brīvi izteikties.

Kā sola drošības iestādes, grozījumi garantēs stabilitāti un drošību mūsu valstī.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas