Dombrovskis prognozē Krievijai vēl smagāku ekonomisko krīzi

0 komentāri

Ir pagājis viens gads un viens mēnesis, kopš Eiropa un ASV ieviesa pirmās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Gaidīto rezultātu – Krievijas agresijas apturēšanu Ukrainā – šādi panākt nav izdevies.

Vēl pirms nedēļas prezidents Vladimirs Putins četru stundu labi iestudētā preses konferencē solīja Krievijas ekonomikas izaugsmi un attīstību. Tomēr šonedēļ, uzrunājot deputātus Valsts domē, premjers Dmitrijs Medvedevs teica gluži pretējo – krīzi valsts ekonomikā vairs nevar novērst. Tā krīt, un priekšā ir tikai vēl sliktāki laiki.

Krievija piedzīvojusi vairākus rubļa vērtības kritumus. Valsts valūtu centās mākslīgi stiprināt, tērējot uzkrātās rezerves, kas pēc dažādu ekspertu izteikumiem pietiks ne vairāk kā pusgadam vai gadam. Rubļa svārstības audzēja inflāciju, dažās dienās būtiski saruka cilvēku ienākumi. Joprojām krīt iekšējais patēriņš, sarūk ieņēmumi valsts budžetā. Katru dienu Krievijā aizvien vairāk cilvēku nespēj atmaksāt kredītus. Kavējas algu izmaksas. Komunālo parādu apmērs sasniedz fantastiskus apjomus – vienu triljonu rubļu jeb 18 miljardus eiro.

Foto: RIA Novosti/SCANPIX

Foto: RIA Novosti/SCANPIX

Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs
Ja iekšējais spiediens pastiprināsies, naftas cenas ekstremāli zemā līmenī saglabāsies vēl ilgi, mums nāksies attīstīties citā ekonomiskajā realitātē. Kas mūs visus pārbaudīs tā teikt pēc pilnas programmas. Un tā būs tā realitāte, kurā mums visiem vajadzēs iemācīties strādāt. Kas tāds nav noticis nekad – ne padomju, ne pēcpadomju gados. Tāpēc situācijas ekonomikā patiešām ir smaga.

Visdrīzāk, tas nozīmē zaudējumus arī tiem, kas līdz šim spēja turpināt tirgoties ar Krieviju. Analītiķi no ASV drošības institūta Stratfor Global Intelligence aprēķinājuši, ka pirms gada vidējais Krievijas iedzīvotājs pārtikai tērēja 36% no saviem ienākumiem. Šobrīd vidēji Krievijas iedzīvotāji apēd jau vairāk nekā pusi no mēnešalgas. Līdz ar to Krievijā būtiski sarūk naudas apjoms, lai pirktu Eiropas preces. Latvijas nozarēm – zivju pārstrādātājiem, piensaimniekiem, lauksaimniekiem, kam galvenā tirdzniecība joprojām notiek ar Krieviju, tas nozīmēs zaudējumus.

Foto: AFP/SCANPIX

Foto: AFP/SCANPIX

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis
Tas atbilst arī Eiropas Komisijas analīzei, ka Krievijā ir nopietnas ekonomiskās problēmas, un tur ir vairāku faktoru ietekme. Tur ir gan sankcijas, kas tiek piemērotas pret Krieviju, naftas cenu kritums, kas, protams, negatīvi ietekmē Krieviju kā lielu naftas un gāzes eksportētāj valsti, tās galu galā ir arī karadarbības Austrumukrainā izmaksas, un tās ir strukturālās problēmas, kas bija Krievijas ekonomikā pirms visiem šiem notikumiem. Visu šo faktoru summa ir novedusi pie tā, ka atbilstoši Eiropas Komisijas novērtējumam ir arī iespēja, ka Krievija atslīdēs atpakaļ recesijā.

Pēc aizliegumu ieviešanas precēm no Eiropas, ASV, Kanādas, Norvēģijas un Austrālijas, radies deficīts, kāpj produktu cenas, un tas var veicināt sociālos nemierus. Visticamāk, pēc ”spiediena no augšas” Krievijas lielākās lielveikalu ķēdes it kā brīvprātīgi iesaldējušas cenas aptuveni 20 “sociāli nozīmīgām” pārtikas precēm. Produktu iztrūkumu Krievija cenšas mazināt, piemēram, par 400% kāpinot gaļas un zivju importu no Turcijas. Aizvien vairāk ieved augļus un dārzeņus no Latīņamerikas.

Foto: LETA

Tomēr tas viss nespēj apmierināt pieprasījumu. Tāpēc Krievija piever acis, ka rietumu augļi, dārzeņi, piena produkti un gaļa Krievijā nonāk slepus – izmantojot trešās valstis – Baltkrieviju, Kazahstānu un Balkānus. Piemēram, februārī Eiropas pārtikas preču eksports uz Baltkrieviju kāpis par 141%.

Lietuvas finanšu ministrs Rimants Sadžus
Tas, ko mēs redzam, un tas, ko es redzu, tirdzniecības attiecībās starp Lietuvu un Krieviju – tie nav galvenokārt ģeopolitiski jautājumi, kas ietekmē tirdzniecību. Bet mūsu partneru pirktspējas kritums un rubļa kritums. Kas ir fakts. Krievijai ir problēmas ar savu ekonomiku.

 

Polijas finanšu ministrs Mateužs Šureks
Protams, kopš 2014. gada sākuma ir grūtības Polijas ražotājiem ar produkciju Krievijai. Līdz šim Polijas ražotāji bija spējīgi atrast citus galamērķus savai produkcijai. Bet, protams, ka būtu labāk abām pusēm, ja tirdzniecība būtu iespējama arī šajā virzienā.

Krievijas uzņēmējiem nepieciešami rietumu eiro un dolāri. Tā eksportu būtiski kāpinājuši minerālmēslu ražotāji. Krievijas lauksaimniecības ministrija gribēja tam uzlikt ierobežojumu – 35% eksporta nodokli, bet Valdība pēc uzņēmēju protestiem to neatbalstīja. Krievijas ražotāju vēlme pārdot savu preci jebkuram varētu būt lielā iespēja Latvijas tranzītam.

Latvijas Bankas eksperts Andris Strazds
Tā kā Krievijā ir vajadzīgi valūtas ieņēmumi, Krievija mēģinās pārdot visu, ko vien var pārdot starptautiskajā tirgū. Tostarp izejvielas, naftas produktus, jebkuram, kurš ir gatavs nopirkt, un pa jebkuru tranzīta ceļu, pa kuru pietiekami efektīvi un lēti piegādāt. Līdz ar to es domāju, ka šogad – to arī rāda gada sākums un sarunas ar tranzīta sektora uzņēmējiem – nav pieauguma, bet nav arī būtiska krituma.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas