Citadelei rekordpeļņa, bet Latvija par banku nesaņems vairāk par 74 miljoniem

0 komentāri

Šomēnes noslēgsies viens no lielākajiem Latvijas valsts darījumiem pēdējos gados – Citadeles bankas pārdošana. Tās vadība šonedēļ paziņoja, ka pērn banka ar meitas kompānijām sasniegusi lielāko peļņu savas darbības laikā – vairāk nekā 32 miljonus. Tas ļāvis izteikt minējumus, vai nepalielināsies bankas akciju pārdošanas gala cena un valsts ieguvums no darījuma. 

Tomēr Nekā personīga noskaidroja, ka visdrīzāk optimistiskās prognozes nepiepildīsies. Peļņa nav bijusi vienīgā prasība pērn rudenī ar amerikāņu investoriem noslēgtajā līgumā. Mērķi, kas bankai bija jāsasniedz, bijuši pārāk ambiciozi, un valsts vairāk par jau izskanējušajiem 74 miljoniem eiro šajā darījumā nenopelnīs.

Četros gados Citadeles banka iekarojusi ceturtās pelnošākās bankas pozīciju Latvijā. Pagājušajā gadā tai bija labākie rezultāti kopš savas darbības sākuma. 2014. gadu kopā ar meitas sabiedrībām Citadele noslēgusi ar 32 miljoniem 400 tūkstošiem eiro.
”Tā nav varbūt liela veiksme, vai varbūt unikāla stratēģija – tas ilgais darbs sāk nest rezultātu, un peļņa katru gadu palielinās,” panākumus komentē bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Valdība rudenī parakstīja līgumu ar bankas pircēju – ASV investīciju kompānijas Ripplewood vadītāja Tima Kolinsa vadīto starptautisko investoru grupu, tomēr darījums vēl nav pabeigts, īpašnieki vēl nav nomainījušies, nauda Latvijai nav ieskaitīta.. Latvija par saviem 75% bankas akciju piekrita saņemt 74 miljonus eiro. Tomēr galīgo darījuma cenu bija plānots noteikt šogad pēc bankas gada pārskata sagatavošanas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ministru prezidente (Vienotība) Laimdota Straujuma:
Es esmu uzrakstījusi investoram Kolinsa kungam viedokli, ka ir labs bankas gada gala rezultāts, un lūdzam to ņemt vērā gala cenas noteikšanā.

Patlaban ar Citadeles gada pārskatu iepazīstas pircēja revidenti un neatkarīgs auditors. Līgumā bija atruna, ka darījuma cena pie īpaši labiem bankas gada rādītājiem var pieaugt par ierobežotu summu – pieciem miljoniem eiro. Taču Nekā personīga rīcībā ir ziņas, ka tos valsts papildus neiegūs. Līgumā iekļauta formula, kurā noteicoša ir ne tikai bankas peļņa, bet arī tās pašas kapitāls un rezerves sliktiem kredītiem. Līgums ir slepens, un amatpersonas neskaidro, kāpēc valsts necīnījās par izdevīgākas formulas iekļaušanu līgumā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: Es nevaru pateikt, ka tā (darījuma gala cena) palielināsies vai samazināsies, jo tie mērķi, kas bija ielikti līgumā bija diezgan ambiciozi, ko bankai vajadzēja sasniegt.
Nekā personīga: Jūs taču negribat teikt, ka pie šādas peļņas valsts varētu saņemt mazāku summu nekā šos 74 miljonus?
Vladimirs Loginovs: Nav izslēgts! Nav izslēgts!

Būs ļoti grūti investorus piedabūt pozitīvā virzienā. Bet , kāpēc to nemēģinātu darīt?” norāda Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Saskaņā ar Eiropas komisijas apstiprināto plānu, bankas pārdošanas process bija jānoslēdz pagājušajā mēnesī. Tomēr tas aizkavējies, jo Eiropas centrālā banka patlaban vēl vērtē Citadeles pircēju reputāciju un viņu naudas izcelsmi. Visticamāk investori saņems pozitīvas rekomendācijas, jo viņu vidū ir, piemēram, bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Pols Vokers un Džeims Volfensons bijušais Pasaules bankas prezidents. Pēc darījuma pilnīgas pabeigšanas divi no Kolinsa darījuma partneriem – kanādietis Džeims Balsili un bijušais Japānas bankas Shinsei izpilddirektors Danandžaja Dvivedi – ieņems bankas uzraudzības padomes locekļu amatus. Līdz šim bankas padomi vadīja ar Vienotību saistītais Klāvs Vasks.

Jaunajiem investoriem banku pārdot tālāk vismaz 2 gadus ir liegts. Tāpēc sagaidāms, ka Citadele turpinās dalību, piemēram, valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm , kas to atšķīra no citām Latvijas bankām.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis:
Mums šī pieeja patīk, tas nozīmē, ka varam mūsu vērtības īstenot un mūsu vērtība ir kļūt par spēcīgāko nacionālo spēlētāju – čempionu, kas atbalsta vietējo ekonomiku un esam priecīgi par to.

Pirms vairākiem gadiem sāktais bankas Citadele pārdošanas process, noslēguma fāzē iegāja šoruden un izpelnījās kritiku gan sasteigtības un slepenības, gan piedāvājuma zemās cenas dēļ. Neticība vēl vairāk pieauga, kad atklājas, ka Vienotības un ZZS politiķi ar Citadeles potenciālā pircēja Ripplewood oficiālo pārstāvi Latvijā kopīgi lidoja atpūtas braucienā uz Gruziju. To, ka bankas pārdošana bija politisks darījums, liecina arī līguma parakstītāju Privatizācijas aģentūras valdes locekļu īpašie darba līgumi. Gadījumā, ja kāds gribētu sūdzēties, ka viņu parakstītais darījums nesis zaudējumus, viņi par to neatbildētu. Citadeles darījumu turpina vērtēt Saeimas izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Foto: LETA

Foto: LETA

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Citadeles pārdošanu priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai):
Dažas lietas nav atbilstošas labas pārvaldības principiem. Tā nav labi darīt!

2014.gadu Eiropas komisija nosauca kā pēdējo termiņu valsts bankas pārdošanai. Tas bija arī Saeimas vēlēšanu gads. Valdības finanšu konsultants Societe General bija uzrunājis aptuveni 100 pretendentus, valdība sarunu procedūru uzsāka tikai ar trim. Potenciālo investoru piedāvājumi neesot būtiski atšķīrušies, jo ņemta vērā akciju cenu attiecība pret bankas pašu kapitālu, situācija vietējā tirgū un reģionā.

Nekā personīga: Tas bija izdevīgs darījums?
Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: Pēc finanšu standartiem, jā! Ņemot vērā situāciju, kāda bija eirozonā, ņemot vērā, kāda bija situācija reģionā, salīdzinošos darījumos. Vai tas bija veiksmīgs? Par veiksmi runā tad, ja paveicās. Droši vien nodokļu maksātājiem nepaveicās, ka sakrita tie visi apstākļi vienā gadā.

 

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība)
Es uzskatu, ka tas bija ekonomisks darījums ar politisku pieskaņu. Es personīgi uzskatu, ka Latvijai ir svarīgi banku sektoru dažādot, skandināvu, krievu izcelsmes bankām bija vajadzīgs trešais spēlētājs un, es esmu pārliecināta, ka perspektīvā Latvijai tas nesīs labumu.

Miljoni no bankas pārdošanas gan neienāks valsts kasē, bet tiks nokārtotas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas savulaik ieguldīja Parex glābšanā.

ERAB kļuva par daļu nacionalizētās Parex bankas akciju īpašnieci pēc tam, kad par miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008. gadā izlēma Ivara Godmaņa valdība. Vēlāk banku sadalīja sliktajā un labajā. Citadeli pēc Eiropas komisijas prasības, valsts pārdeva, bet Reverta turpina ciest zaudējumus, īpaši grūti sokas atgūt kredītus Ukrainā un Krievijā. Latvijas valsts ieguldījums Parex bankas glābšanā kopš 2008. gada nogales kopumā ir viens miljards 700 miljoni eiro. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Latvijas valdība bija spiesta uzņemties vairākus miljardus lielas parādsaistības, lai pārvarētu finanšu krīzi.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs:
Parex projekts kopumā būs mīnusā, kā arī mēs esam teikuši. Mēs skatāmies uz zaudējumiem nu vismaz pusmiljards eiro. Tā būs maksa par finanšu sistēmas stabilizēšanu 2009.gadā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas