Brisele var ieturēt 6% projektu naudas – tie kopumā ir 250 miljoni eiro

0 komentāri

Vēl 2012. gadā Valda Dombrovska valdība sāka sarunas ar Briseli par to, cik daudz Latvija varēs saņemt laikā līdz 2020. gadam. Sarunas noslēdzās Latvijai veiksmīgi. Valdība lepojās, ka no Eiropas krīzes dēļ samazinātā budžeta uz vienu iedzīvotāju saņemsim 3000 eiro, kas ir trešais labākais rādītājs. Fakts, ka Eiropas naudas saņemšanai ir laikus jāgatavojas, nebija nekāds pārsteigums, tomēr vairākas ministrijas strādājušas tik slikti, ka tas draud ar aptuveni 250 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

4,4 miljardi eiro – tik Latvija varētu saņemt no Eiropas līdz 2020. gadam. Tā ir nauda, ar kuru pietiktu, lai piecarpus gadus varētu uzturēt Rīgu vai gandrīz 98 gadus – Ogri. Nauda plānota atkritumu apsaimniekošanai, skolotāju un ārstu mācībām, dzelzceļa uzlabošanai, lidostas modernizēšanai, celtniecībai, zinātnei, inovācijām un daudz kam citam.

Tomēr šos 4,4 miljardus nevar vienkārši izdalīt. Pirms tam katras nozares ministrijai par savu naudas daļu ir jāsagatavo noteikumi. Tie jāsaskaņo ar atbildīgajiem Latvijā un Briselē.

Šis papīru darbs sācies no janvāra – valdība izveidoja grafiku, kad kurai ministrijai kādi noteikumi jāsagatavo. Tomēr ministrijas netika ar uzdotajiem darbiem galā, un šobrīd kavējumu apjoms ir kritisks. Līdz šai nedēļai 76 Ministra kabineta noteikumu vietā sagatavoti tikai 47.

Visvairāk darbus iekavējušas Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes un Pašvaldību ministrija. Kopā darbi iestrēguši projektos viena miljarda un 936 miljonu eiro (1 936 766 469 eiro) vērtībā.

Vislielākais projekts, ko joprojām “skaņo” un gatavo, ir 407 miljonu eiro vērtā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (407 810 999 eiro). Par to atbild bez ministra strādājošā Satiksmes ministrija. Tai darbi “buksē” vairākās būtiskās programmās – sakaru uzlabošana laukos, dzelzceļa un lidostas Rīga modernizēšana. Kopā tie ir 712 miljoni eiro (712 219 115 eiro).

15 negatavi noteikumi un 699 miljoni eiro (699 178 484 eiro) – tā ir Ekonomikas ministrijas nepadarīto darbu bilance. Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un jauniem produktiem. Tomēr apmēra ziņā lielākie projekti būs dzīvojamo un valsts ēku siltināšana (176 470 588 eiro un 115 127 027 eiro).

Izglītības un zinātnes ministrijā 376 miljonu eiro (376 927 676 eiro) apgūšanu kavē 15 nepieņemti Ministru kabineta noteikumi. 140 miljoni eiro no tiem (140 542 104 eiro) paredzēti zinātniekiem un pētniekiem.

Foto:

Tikmēr Vides un reģionālās attīstības ministrijas lēnais darbs kavē 115 miljonu eiro sadali (115 715 141 eiro). Lielākā daļa plānota atkritumu pārstrādes projektiem.

Krīzes laikā Latvijas Banka tēlaini salīdzināja, ka Latvija iebraukusi grāvī. Šobrīd mēs spolējot uz vietas. Turklāt bīstami tuvu ir 2018. gads. Tad Eiropa pārbaudīs, ko Latvija no solītā ir paveikusi un cik darbi neiekļausies termiņos līdz 2020. gadam. Ja darbi kavēsies, Brisele var ieturēt 6% – tie kopumā ir 250 miljoni eiro.

Skaties video:

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas