Bijušas ziņas, ka terora akts plānots arī Latvijas vēstniecības tiešā tuvumā

3 komentāri

Terora akti Briselē likuši mainīt plānus un ierasto lietu kārtību visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Eiropas valstu līderi apņemas savienot informatīvās sistēmas, datu bāzes, Eiroparlamenta deputāti nu ir gatavi veidot kopīgu izlūkdienestu, ko nebija izdevies īstenot pēdējos 10 gadus.

Taču vislielākās pārmaiņas sagaidāmas Beļģijā. Valsts varas koridoros jau grasās izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tai jāskaidro, kā bijis iespējams, ka policija ļāvusi brīvi pārvietoties personai, par kuru Turcija jau ziņojusi kā par potenciālu teroristu. Arī Francijas teroristiskā akta organizētājam ilgstoši esot izdevies slēpties Briseles rajonā, kas atrodas tikai dažus kilometrus no Eiropas Komisijas centrālās ēkas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Beļģu drošībnieki trauksmes apstākļos strādāja jau kopš 18.marta, kad Molenbekas rajonā aizturēja Parīzes terora aktu rīkotāju Francijas pilsoni marokāni Salahu Abdeslamu. Pāris dienas pēc tam Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss paziņoja, ka Abdeslams plānojis terora aktus arī Briselē.

Uz ielām izvietoja vēl vairāk policistu, Briseles lidostā esot ievesta armija. Tomēr tas nelīdzēja. 22.marta rītā nogranda sprādzieni, aiznesot 31 cilvēka dzīvību. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka terora akts, iespējams, bijis plānots arī pie Latvijas pārstāvniecības, jo zem tās atrodas divu nozīmīgu metro līniju krustojums. Tiklīdz tika ziņots par upuriem, nolemts vēstniecību slēgt.

Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā (ES), Sanita Pavļuta – Deslandes

Es skatījos pie turku vēstniecības ir tie armijnieki, bet te nav lejā. Šeit ir gan Beļģijas drošības dienesti, jo mūsu pārstāvniecība atrodas tieši blakus lielam transporta mezglam, proti, šeit krustojas divas lielas metro līnijas. Es teiktu tā, ka pēc tam ir viegli kritizēt, es noteikti nebūšu pie tiem, kas kritizē. Informācija, cik nu viņa bija pieejama, teiksim, šinīs gadījumos ir jāpaļaujas gan uz to, kas nāk oficiāli, gan uz to, kas nāk no medijiem. Pēc tam ir katram atsevišķi jāizvērtē un jāpieņem lēmums, ko darīt ar sevi, ar saviem darbiniekiem. Salīdzinoši, es teiktu, ka, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, kas bija, var tikai apbrīnot drošības dienestu operativitāti, pašaizliedzību un … varēja būt arī daudz, daudz sliktāk.

Tagad beļģiem būtiskākie uzdevumi ir izķert visus potenciālos teroristus, atgriezt dzīvi normālās sliedēs – lai uz ielām nebūtu jāizvieto armijas vienības. Un sakārtot savu valsts pārvaldi, lai tā būtu piemērota krīzes situācijām. Ar pēdējo gaidāmas vislielākās problēmas.

>Piektdien atklājās, ka Briseles metro nav bijis laikus slēgts un evakuēts pēc sprādzieniem lidostā. Izrādās, ka iekšlietu ministra pavēlei par metro slēgšanu bija jāsaņem pašvaldības akcepts. Pašvaldība uz šo pavēli nav savlaicīgi reaģējusi. Rezultātā teroristam izdevās aktivizēt bumbu Molenbekas metro stacijā. Par mata tiesu no sprādzieniem izglābties izdevās Eiropas parlamenta darbiniekam Raimondam Bricim.

Eiroparlamenta darbinieks, Raimonds Bricis

Beļģija ir ļoti sarežģīta pēc uzbūves. Lai to saprastu. Pirmkārt, tādas Beļģijas kā tādas, es atļaušos teikt, nav. Ir Flandrija, ir Valonija un ir Brisele. Ir valoņu valdība, ir flāmu valdība un ir federālā valdība. Un, ja skatāmies Briseli, tad ir 19 pašvaldības. 19 mēri, kuri atbild par savu rajonu. Un nav šī sadarbība, nemaz nerunājot, ka mēriem nav sadarbība, bet nav sadarbība federālā līmenī ar mēriem. Pirms kaut kāda laika iekšlietu ministrs paziņoja, ka Molenbekas pašvaldība nav cīnījusies pret radikālismu. Molenbekas mērs, šķiet, vakardien pateica, ka ir pat pret rajona slēgšanu un māju pārmeklēšanu.

Sāpīgā beļģu tēma ir drošības dienestu darbs. Daudzie beļģu dienesti savā starpā ne tikai nedaloties ar informāciju, bet pārāk koncentrējas uz elektronisko izlūkošanu, otrā plānā atstājot aģentu tīkla veidošanu. Tas esot bijis viens no iemesliem, kādēļ tik ilgstoši nav spējuši atklāt teroristu šūniņu pašā Briseles centrā. Pēc sprādzieniem policijas reidi un aizturēšanas Melenbekā un Skārbekā notika bezmaz vai katru nakti.

Briseles Skārbekas rajonā dzīvo 20 000 musulmaņu. Te ir pieci kilometri līdz Eiropas komisijas centrālajai ēkai. Kādu laiku šeit izdevās slēpties arī vienam no teroraktu īstenotājiem.

Pēc sprādzieniem Beļģijas iekšlietu ministrs Žans Žambons atkāpās. Valdības vadītājs Šarls Mišels demisiju nepieņēma. Lika tikt galā ar situāciju.

Ceturdien Eiropas iekšlietu ministru sanāksmē Žambons saviem kolēģiem neko jaunu pastāstīt neesot varējis. Tikai bijis bezgala nikns uz Turcijas prezidentu Radžipu Tajepu Erdogadu, kas izpļāpājies presei par terorista Ibrahima Bakruī deportēšanu no Turcijas atpakaļ uz Beļģiju. Tā nemaz neesot, ka turki būtu brīdinājuši beļģus, ka Bakruī ir bīstams cilvēks, kolēģiem sūdzējies Beļģijas iekšlietu ministrs.

Iekšlietu ministrs (V), Rihards Kozlovskis

Jebkurā gadījumā arī analīzei jābūt no viņu puses un, kā mēs zinām, arī Beļģijas iekšlietu ministrs bija gatavs atkāpties. Tā kā tomēr premjers uzskatīja, ka viņam jāturpina darbs. Un, kā mēs zinām, arī jau Beļģijā tiek runāts par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Līdz ar to es pilnīgi noteikti esmu pārliecināts, ka izvērtējums būs, bet reāli pašlaik policija strādā un viņiem ir jānodrošina tas, lai. pirmkārt, protams, noķertu šo aizdomās turamo. nu un situāciju normalizētu. bet jebkurā gadījumā pateikt, ka viņa būs stabila un mierīga turpmākajā laikā Eiropā, nu ir pāragri vēl.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vērsās pret dažu Nacionālās apvienības politiķu mēģinājumiem uz šīs traģēdijas fona vairot sev popularitāti, sākot aģitēt pret to 700 bēgļu uzņemšanu, ko Latvija jau apņēmusies. Šāda rīcība būtu Latvijai bīstama, uzskata ministrs, jo, tā rīkojoties varam sagaidīt, ka Eiropa pagriezīs mūsu valstij muguru, ja vajadzēs stiprināt Austrumu robežu no to iespējamo bēgļu straumes, kas varētu nākt no Krievijas.<

Skaties video!

3 komentāri

TOP komentāri

  • .
    0

    .

    clickbait uz max. tas ko plānoja, tika vērsts uz satiksmes mezglu kuram pa sagadīšanos netālu atrodas LV vēstniecība. nekas netika plānots konkrēti uz LV Vēstniecības pusi, tikai sagadīšanās, ka blakus atrodas. nevajag pataisīt rakstu, kā nez, kas notiktos par spīti Latvijai.

    28.03.2016 20:03

  • Es esmu Brisele
    0

    Es esmu Brisele

    Pirmkārt, iekšlietu ministru Janu Jambonu ( flāmis, tāpēc nav nekāds Žambons) vainot visās nebūšanās gluži nevarētu. Flāmu NVA partija, kuru viņš pārstāv, ir vien šajā pēdējā federālās valdības koalīcijā, tātad pēdējos divus gadus. Un pretestība no pārējiem kolaīcijas partneriem, nemaz nerunājot pa opozīcijā esošajiem sociālistiem un zaļajiem, visam, ko dara NVA, ir vienkārši dramatiski liela un dzelžaina. Nemaz nerunājot par iesīkstējušajām visu citu līmeņu struktūrām, ieskaitot policiju... tas latvietis visu pareizi aprakstīja - tā arī ir, un ir vēl trakāk. Nekritizējiet vienu ministru, nezinot kontekstu!

    27.03.2016 20:58

  • fff
    0

    fff

    Diezgan nozelojams iekslietu ministrs. Ir pilnigi skaidrs, ka migrantu ievesana valsti nak absoluti par sliktu tas pamatiedzivotajiem. Bet tacu, lai rupetos par pamatiedzivotaju drosibu, tas nevienu neuztrauc. Rodas jautajums kam vispar tads iekslietu ministrs vajadzigs. Abi ar Bergmani roku roka. Zin tik ka EU tupelem izdabat. Nozelojami.

    27.03.2016 20:17

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas