Bijušais eirodeputāts Mirskis 4. maiju svin ar Padomju armiju slavinošas filmas pirmizrādi

0 komentāri

Bijušais Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis divus gadus ir strādājis pie filmas par Otro pasaules karu. Gatava tā būšot gada beigās, taču šonedēļ viņš daugavpiliešiem sarīkoja tehnisko pirmizrādi. Padomju armiju slavinošās filmas pirmizrāde notika Latvijas neatkarības atjaunošanas svētkos 4. maijā. Taču tā esot sakritība. Mirskis saka, ka filma ir patiesos notikums balstīta māksla, taču neitrālam vērotājiem ir redzams, ka tas ir padomju armiju un pašu Mirski slavinošs materiāls.

Patriotiski noskaņotie daugavpilieši un pilsētas vadība Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā iesāka Krāslavā. Te pirmoreiz notika militārā parāde ar bruņoto spēku vienību, tehnikas un helikopteru piedalīšanos. Parādi pieņēma valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tāpēc Daugavpilī svētku pasākumi bija ieplānoti pēcpusdienā. Vienības laukumā izveidota estrāde, kuras priekšā galds ar balto galdautu. Vienīgi mielasta vietā te atzinības raksti. Pēc tam koncerts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Daugavpils kultūras pilī arī notika svinīgs pasākums. Te savu filmu Gūtmaņa alternatīva daugavpiliešiem pirmoreiz rādīja bijušais Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. Filmas tehniskais seanss Daugavpilī ir plaši izreklamēts. Katrā tramvaja pieturā ir plakāts, kurā redzamas filmas zvaigznes – Arnis Līcītis, Vita Balčunaite un Aleksandrs Mirskis.

Trīs stundas pirms seansa biļetes ir gandrīz izpārdotas. Interesentu ir daudz, taču zālē daudz brīvu vietu. Nav ieradušies lūgtie viesi. Filma ir par varonīgu ebreju izcelsmes padomju lidotāju Volfu Gutmanu, kuram uzdots caur vāciešu kontrolētu teritoriju nogādāt slepenu vēstījumu padomju armijas daļai Latgalē. Uzdevumā viņam jādodas nevis ar lidmašīnu, bet gan motociklu. Ceļā viņam sanāk saķeršanās ar latviešu leģionāriem. Četrus viņam izdodas nogalināt tuvcīņā. Turpinājumā viņš kopā ar ceļā satiktiem sarkanarmiešiem iesaistās cīņā ar leģionāru pārspēku, ko komandē viņa bērnības draugs. Arī no šī slaktiņa viņš izkuļas sveikā. Kad uzdevums izpildīts, viņu sagaida nevis apbalvojumi, bet gan nopratināšana, jo nenovīdīgi cīņu biedri viņu nosūdzējuši par brīvdomību un cilvēcīgu attieksmi pret ienaidnieku. Tomēr viss beidzas labi – viņu izglābj radniecība ar augstu virsnieku, ko spēlē Arnis Līcītis. Drosmīgo lidotāju filmā tēlo pats Aleksandrs Mirskis.

Viktors, filmas skatītājs:

“Filma man patika, kā viņa izskatīsies pilnajā versijā, to es nezinu,” teic filmas skatītājs Viktors. “Par brīvu var skatīties!” viņam piebalso tur sastaptais seansa apmeklētājs Aleksandrs.

“Ciktāl es zinu vēsturi, man viss filmā likās patiesi. Man viņa dziesmas ļoti patīk. Man liekas, ka filmā viņš nospēlēja labi. (NP:) Vai jūs nedomājiet, ka tā viņam bija reklāma? Domāju, ka nē. Viņš ir citādāks cilvēks, es domāju,” teic filma skatītāja Ludmila.

Mirskis Daugavpilī ir populārs politiķis. 9. Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa. 2009. gadā viņu ievēlēja Eiroparlamentā. Pēc šī panākuma viņš pameta Saskaņu. Iemesls esot bijušas domstarpības ar Jāni Urbanoviču. 2013. gadā Mirskis kļuva par vienu no partijas Alternatīve līderiem. Viņš ir arī dziesminieks un rakstnieks.

Filma Gūtmaņa alternatīva uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Mirska sarakstīta, nepublicēta romāna, kas esot balstīts patiesos notikumos. Galvenā varoņa prototips esot Krāslavā dzimušais Mirska vectēvs. Galvenā loma bijusi paredzēta citam aktierim, taču filmēšanas sākumā viņš neesot ticis, tāpēc politiķim pašam nācies uzņemties šo pienākumu.

Aleksandrs Mirskis, partijas Alternatīve līderis:

Es negribu izpildīt galveno lomu. Tas bija – slučij. Tā izdosies. Es nevaru, es negribu spēlēt šo filmu. Es gribu tikai filmēt šo filmu. Tam nebija mans mērķis, saprotiet. Man mērķis bija parādīt cilvēkiem, kas bija taisnība. Un nevienai pusei nebija taisnība, ne labajai, ne kreisai pusei. Taisnība ir pa vidu.

Filma pagaidām nav gatava. Seanss sarīkots, lai uzzinātu skatītāju viedokli par safilmēto. Gatava tā būšot rudenī. Kopumā būšot četras sērijas. Notiekot sarunas ar Francijas, Ukrainas un Krievijas televīzijām par filmas demonstrēšanu.

“Tēma ir dzīva, tā skar katru. Tēma par patiesību, kas te notika. Nebija stulbu ienaidnieku un nebija pašu gudrāko Latvijas atbrīvotāju. Šodien ir grūti uzrakstīt godīgu scenāriju, es centos tuvoties patiesībai, bet es saprotu vienu lietu – būs jātaisa viena versija Krievijai, tāpēc ka daudziem nepatiks kas te pateikts, otru versiju nāksies taisīt Eiropai un citiem,” saka Mirskis.

Lai gan viņš apgalvo, ka filma ir patiesa, objektīva un ir tikai nedaudz atkāpes no vēstures, vēstures pētniekiem ir cits viedoklis.

Viktors Andruškevičs, Austrumlatvijas Vēstures pētnieku biedrība Laterna:

Tā nav filma par otro pasaules karu. Tas ir dotā autora viedoklis un skatījums uz otro Pasaules karu. Piemēram, pirmskara Latvijā normāli bija ebrejus saukt par žīdiem. Autora prāt tas nav normāli. Bija moments, ka viņi apsprieda Latvijas Lietuvas robežu. 1944. gadā kā tādas nevarēja būt.

Filmas nosaukums ir Gūtmaņa alternatīva. Arī Mirska vadītās partijas nosaukums ir Aternatīve. Tā esot tikai sakritība. Tomēr pēc filmas viņš skatītājiem dalīja suvenīrus ar partijas simboliku.

Aleksandrs Mirskis, partijas Alternatīve līderis:

Nē, nē ne tāpēc. Kad beidzas filma, tur būs atbilde kāpēc alternatīva. Tas ir karš. Visi cilvēki kas karoja, visi bija problēmas. Un kā viņi izdosies risināt problēmas. Tas būs galā. Tas nesaistīti ar partijas nosaukumu nekādā gadījuma. Un kāpēc 4.maijā? Nē, tas ir prosto slučainost. Nekas es runāju ar mēru, viņš teica – varbūt nevajag. Bet viņiem nebija neviena brīva diena. Mēs gribējām parādīt filmu 9.maijā, bet zāle bija aizņemta.

Šobrīd Kultūras pils afišā redzams, ka nekādi pasākumi 9.maijā nav paredzēti. To apstiprināja arī iestādes amatpersonas.

Pasākums Daugavpils Kultūras pilī notika krievu valodā. Arī filma nebija tulkota – uz krievu valodu pārtulkotas vien tās vietas, kur runā latviski. Taču klātesošie visu saprata un tulkojums nevienam nebija nepieciešams.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas