ASV finansē radiācijas meklēšanas iekārtu uzstādīšanu Latvijā! Papildu iekārtas ieviestas arī lidostā

0 komentāri

Pēc PSRS sabrukuma tās mantinieces sāka izpārdot no kodolbruņojuma palikušos radioaktīvos materiālus. Jaunradītās firmas tirgojās ar visu pasauli, bet vislabprātāk ar ASV.

Ar kodolmateriālu piegādes darījumiem bija saistīts arī biznesmenis no Krievijas Vadims Mikerins. Savas karjeras pirmsākumos viņš Krievijā bija augstos amatos firmās, kas nodarbojās ar kodolmateriālu tirdzniecību. 1995.gadā notika kāds mīklains gadījums – uzņēmēju uz dažiem mēnešiem Krievijas milicija arestēja aizdomās par līdzdalību radioaktīvo vielu zādzībā. Bet drīz lietu izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.

Mikerins pārcēlās uz ASV un turpināja strādāt ar Krievijas atomenerģijas aģentūru ROSATOM saistītos uzņēmumos. 2014.gadā Mikerinu arestēja vēlreiz. Šoreiz ASV dienesti.

Kā liecina ASV izmeklētāju iesniegtie dokumenti tiesā, vairākus gadus Mikerins un vēl citi saņēmuši kukuļus par to, ka nodrošina īpašas priekšrocības vairākām ASV kompānijām importēt Krievijas valsts tirgotos kodolmateriālus. Kukuļos Mikerins saņēmis 1,6 miljonus dolāru.

Par to biznesmenim draud līdz 20 gadiem cietumā. Krievijā lieta nosaukta par politisku izrēķināšanos. Tur Mikerins tiek uzdots par upuri, kuru amerikāņi mēģinājuši savervēt. Bet viņš varonīgi no tā atteicies, par ko nu nokļuvis cietumā.

Krievijas valsts uzņēmuma Rosatom komunikāciju departamenta direktors

Tas, ka tiek publicēti dokumenti par to, ka aģenti mēģinājuši Vadimu Mikerinu piespiest sadarboties pret Krievijas Federāciju apmaiņā pret brīvu uzturēšanos ASV, rada iespaidu, ka lieta ir politiska. Un tā kā cilvēks atteicās sadarboties, aģentiem nekas cits neatlika kā viņu arestēt.

Vairums skandalozās lietas materiālu ir slepeni, bet publiski pieejami divi dokumenti no ASV Federālās tiesas. Tajos redzams kā organizēti aizdomīgi pārskaitījumi caur Šveici, Kipru un arī Latviju.Tā 2011.gada septembrī un oktobrī uz kontiem

Ab.lv bankā pārskaitīti 2 maksājumi kopumā par 75 tūkstošiem ASV dolāru (75 000 USD). ASV izmeklētāji izpētījuši, ka konts piederēja Lielbritānijā reģistrētai pastkastītes firmai LEILA GLOBAL TREIDING, kas savukārt pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam, kurā ”izkārtnes direktori” esot bijuši divi Latvijas pilsoņi. Šo cilvēku vārdi atrodami vēl tūkstošiem ofšoru firmu, kas veic gan legālas, gan nelegālas darbības. Citā tiesas dokumentā minētas krietni apjomīgākas summas – no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada jūlijam caur to pašu Latvijas banku AB.LV astoņos maksājumos nonākuši 773 tūkstoši (773 544,83 USD) ASV dolāru.

ASV tiesa pret krievu biznesmeni šobrīd joprojām turpinās. Par Latvijas banku iesaisti pārbaudi uzsācis arī mūsu banku uzraugs.

Diemžēl vājā vieta ir mūsu banku nepilnīgās procedūras. Un faktiski arī resursi līdzšinējie, kas ir nepietiekoši, lai atklātu shēmas vai topoloģijas, kas tiek izmantotas naudas atmazgāšanā. Un acīmredzot noziedznieki dodas tur, kur ir vieglāk kaut ko paņemt. Arī zaglis, protams, neies tur, kur ir seifs, bet tur, kur ir durvis vaļā. Nu, tāpēc mēs diemžēl šeit esam tādā situācijā par nožēlu – kā iebraucamā sēta – durvis vaļā stāv.

Pastiprināta uzmanība aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem un darījumiem ar radioaktīvajām vielām pievērsta pēc ”Islāma valsts” jeb ”Daesh” kaujinieku aktivizēšanās Eiropā.

Foto

Ārvalstu speciālie dienesti aizvien biežāk ziņo, ka teroristi melnajā tirgū grib iegūt kodolmateriālus, lai būvētu tā saucamās ”netīrās bumbas”. Par to šonedēļ ASV sprieda arī valstu līderi kodolmateriālu apritei veltītā konferencē

PSRS rīcībā atradās puse no visiem pasaules kodolmateriālu krājumiem. Pēc savienības sabrukuma daudzviet bīstamās vielas nonāca melnajā tirgū, parādījās satraucošas ziņas, ka vairāki kodolieroči vienkārši pazuduši. Deviņdesmitajos bijušās padomju republikas, piemēram, Moldova kļuva par radioaktīvo vielu kontrabandas tranzītvalstīm. Šobrīd pagrīdes grupējumu aizturēšanā vietējiem dienestiem palīdz arī izmeklētāji no FIB.

Interpols ziņo, ka Gruzijā pastiprinātas radiācijas pārbaudes ieviestas lidostās. Lai iespējamos kontrabandistus izķertu, daudzās austrumbloka valstīs par ASV naudu uzbūvēti īpaši skeneri.

Lidostā Rīga uzstādītas 20 dažādas radioaktīvo vielu mērierīces. Tās reaģē pat uz cilvēkiem, kuri pirms neilga laika veikuši medicīniskās apstarošanas procedūras.

Ja kodolmateriālu kontrabandisti Latviju neizmanto, tad teroristiem pievilcīga kļuvusi mūsu banku sistēma. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests pirms gada pamanījis divus aizdomīgus pārskaitījumus. Šī gada pirmajos trijos mēnešos jau četrus. Ziņas par teroristu darījumiem iegūtas sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem. Plašāk par tiem banku uzraugi nestāsta.

Tā ir finanšu kustība, kas sasaistās kopā ar terorismu kā parādību. Bet ne ar konkrētiem teroraktiem, konkrētiem sprādzieniem vai šāvieniem. Kaut gan es pieļauju – ja mēs to nebūtu pamanījuši un tās finanses būtu nonākušas tur, kur tās būtu vajadzīgas, es nezinu kā tas būtu beidzies. Jo to jau lemj un domā konkrētais cilvēks, kas rīkojas ar šīm finansēm.

Jo jāsaprot, ka terorisma finansēšana ir ne tikai finanšu līdzekļu novirzīšana spridzekļu, munīcijas, ieroču iegādei. Cilvēkiem vajag dzīvot, pārvietoties, pārtika, izglītība, vervēšana – vajadzības ir ļoti daudz un dažādas.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestā trūkst darbinieku. Priekšnieks Viesturs Burkāns stāsta, ka vienam viņa padotajam gadā jāpārbauda aptuveni 1000 iesniegumu. Ārvalstu eksperti jau brīdinājuši, ka pārāk lielās slodzes dēļ Latvijas dienests var būtiskas lietas palaist garām.

Darbinieki pārslodzes dēļ ejot prom no darba, bet vietā labus speciālistus atrast ir grūti. Tāpēc dienests apsver iespēju ierosināt apmācībām un atalgojumam novirzīt daļu no naudas, ko dienests konfiscējis noziedzniekiem.

Skaties video!

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas