Ārlietu ministrs: Nezinu, vai šis ir tas brīdis, kad atjaunot Krievijas–Latvijas vēsturnieku komisijas darbu

0 komentāri

16. martā apritēja divi gadi, kopš Krimā notika referendums par pussalas pievienošanu Krievijai. Šie notikumi Ukrainā bija iemesls, kāpēc darbu pārtrauca Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisija. Tagad tiek lemts, vai to atjaunot.

Lai arī Latvijas un Eiropas attieksmē pret Krieviju un tās rīcību Ukrainā šo divu gadu laikā nekas īpaši nav mainījies, vēsturnieku starpā Rīgā radies saspīlējums. Komisijas vadītājs bez kolēģu ziņas apmeklējis Maskavu, ko Krievijas vēsturnieki uztvēruši par komisijas darba atjaunošanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Valters Ščerbinskis, Darbību apturējušās vēsturnieku komisijas bijušais loceklis:

Katram ir kaut kāda vērtību skala dzīvē. Un ir lietas, kas ir svarīgākas, un ir lietas, kas ir pakārtotas. Un šajā gadījumā, pieņemot lēmumu apturēt šo sadarbību, mēs ļoti labi apzinājāmies, uz ko ejam. Mēs apzinājāmies to, ka esam ieguldījuši ļoti lielu darbu krājumā, un konkrēti es esmu 4 reizes bijis Maskavā. Un dabiski tas cilvēciski un kā zinātniekam nebija patīkami. Bet, no otras puses, bija viegli, redzot to situāciju, kas veidojās un kāda bija lielas daļas Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāju reakcija uz šiem notikumiem. Mums likās amorāli turpināt sadarboties it kā nekas nebūtu noticis.

Arhīvos Maskavā palika tūkstošiem dokumentu kopiju, ko bija atraduši Latvijas vēsturnieki. Pēc šā lēmuma Krievijas puse tos atdot vairs negribēja. Pagāja gads, un 2015. gada rudenī vairākos Krievijas medijos pēkšņi parādījās ziņas, ka Latvija esot gatava atjaunot vēsturnieku komisijas darbu.

Vēsturniekiem Rīgā tas bija liels pārsteigums. Komisijas vadītājs Antonijs Zunda sasauca ārkārtas sanāksmi un informēja, ka bijis Maskavā. Ticies ar Krievijas komisijas vadītāju Aleksandru Čubarjanu. Runājuši par iespēju saņemt sakopētos dokumentus.

Antonijs Zunda, Darbību apturējušās vēsturnieku komisijas vadītājs:

Viņš man zvanīja kādas 5-6 reizes laikā no 2015. gada jūnija līdz oktobrim. Vairākkārt. Runa bija par to, ka es braukšu, ja viņi apsola, ka šīs dokumentu kopijas, ko esam pasūtījuši, viņi iedos. Viņš apsolīja, ka viņš to izdarīs. Pēc nolikuma man nav jāinformē komisijas locekļi, ka gribu tikties ar otras puses komisijas vadītāju un pārrunāt kaut kādus jautājumus.

Zunda priecājas, ka dokumentus Krievija tomēr atsūtījusi. Tomēr viņa viesošanās Maskavā vēsturnieku starpā izraisīja šķelšanos. Valters Ščerbinskis un Daina Bleiere no komisijas aizgāja.

Nemierā ar vadītāja darba stilu ir arī palikušie vēsturnieki. Ainārs Lerhis uzskata, ka starptautiskās sankcijas ir atstājušas iespaidu uz Krieviju, un tāpēc politiķi Maskavā ar dažādiem viltīgiem gājieniem cenšas atrast veidus kā sašķelt Eiropas vienotību.

Rinkēvičs uzskata, – tagad nav piemērots brīdis atjaunot vēsturnieku komisiju

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vadīja Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleju, kad Latvija un Krievija vienojās par vēsturnieku komisijas izveidošanu. Tad strikti tika nolemts, – komisijas darbu un arī pētāmās tēmas izvēlēsies tikai paši vēsturnieki. Bez politiķu ietekmes. Tāpēc arī komisijas darba organizēšana esot tikai un vienīgi viņu pašu izšķiršanās.

 

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (Vienotība):

Nekas jau īpaši saistībā ar Krimas pretlikumīgu aneksiju jau nav arī mainījies. Vai šis ir tas brīdis tagad pēkšņi atjaunot komisijas darbu – nu, nezinu. Nezinu, kas būtu tik fundamentāli mainījies šobrīd kopējā ES – Krievijas un Latvijas Krievijas attiecībās. Bet vēlreiz – tā tomēr ir neatkarīga komisija un ir uz katra komisijas locekļa sirdsapziņas – darīt to vai nē.

Kā līdz šim darbojās vēsturnieku komisija?

2010. gada 20. decembris. Maskavā oficiālā vizītē Latvijas prezidents Valdis Zatlers tikās ar Krievijas līderiem. Ar Krievijas kolēģi prezidentu Sergeju Medvedjevu viņi vienojās izveidot abu valstu vēsturnieku komisiju. Tās uzdevums būtu pētīt strīdīgos pagātnes jautājumus.

Vēsturnieki tikās vairākas reizes. Vienojās, ka iesākumā necilās tematus par Otro pasaules karu, bet pētīs starpkaru periodu. Bija nolemts abām pusēm saliekot kopā arhīvu materiālus, izdot dokumentu krājumu. Latvijas vēsturnieki vairākkārt brauca meklēt dokumentus arhīvos Maskavā. Viņu kolēģi ieradās Rīgā.

2014. gadā pēc asiņainajiem notikumiem Ukrainā Eiropa un citas pasaules valstis pret Krieviju ieviesa sankcijas. Arī Latvijas vēsturnieki pēc komisijas locekļa Valtera Ščerbinska ieteikuma nolēma sadarbību ar Krieviju iesaldēt.

Foto:

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas