Aizejošai Saeimai – daudz iesāktu, bet nepabeigtu darbu

0 komentāri

Raidījums Nekā personīga apskata, kādus jautājumus aizejošā Saeima nav varējusi pabeigt un kādi tam ir iemesli.

No nākamā gada Krievija pāriet uz digitālo televīzijas apraidi. Testa versijā signālu var uztvert jau šobrīd. Digitalizāciju Krievija sāk ar Rietumiem – Baltijas valstu pierobežu. Latvijas austrumos būs iespējams redzēt vairāk nekā 10 bezmaksas kanālu no Maskavas. Par medijiem atbildīgās komisijas vadītāja taisnojas – premjere Laimdota Straujuma neizprot problēmas nopietnību un nedod naudu jauniem projektiem, kas piesaistītu skatītājus pierobežā Latvijas kanāliem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība):

Nevar visas valsts vairāk nekā 20 gadu laikā briedušās problēmas atrisināt vienā dienā. Tas vienkārši nav iespējams. Un es ļoti šaubos, vai to var izdarīt viena Saeimas komisija bez ārkārtīgi nopietna izpildvaras atbalsta.
Nekā personīga: Bet mēs to visu neesam nočammājuši un palaiduši garām? Ja Krievija digitalizē visu savu pierobežu gar Latviju, Lietuvu un Igauniju. Un mēs vienkārši atzīstam, ka nevarējām izdarīt un viss.
Ināra Mūrniece: Tas tikai liecina par to, ka šie risinājumi ir jāmeklē ļoti strauji. Un jautājums – kā pārliecināt premjeres kundzi par to, ka šie risinājumi ir jāmeklē daudz straujāk.

Lai iesaistītos lielajā politikā, krievu valodas referenduma rīkotāji dibināja partijas. Likums nosaka, – tam nepieciešami vismaz 200 biedri. 2012. gada decembrī Daugavpilī novērojām, ka, dibinot partiju Gods un kārtība, klāt nebija likumā prasīto biedru skaits.

Lai pret līdzīgiem gadījumiem cīnītos, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā nonāca drošības iestāžu un Uzņēmuma reģistra ieteikums, ka jaunu partiju dibināšanas sapulcēs jāpiedalās notāram, kurš uzraudzītu likuma ievērošanu. Komisijas priekšsēdētājs “saskaņietis” Sergejs Dolgopolovs šo grozījumu gaitu bija piebremzējis. Tikai pēc žurnālistu jautājumiem komisija pagājušā gada nogalē likumu grozīja, kas nu apgrūtina, iespējams, pretvalstisku organizāciju reģistrāciju.

Tautsaimniecības komisijā šajā sasaukumā bijuši vairāki skaļi projekti, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Gāzes tirgus atvēršanā, atšķirībā no Lietuvas, Latvija piekāpās Latvijas Gāzes un tās akcionāra Gazprom interesēm. Pēc Valsts prezidenta iebildēm neizdevās ieviest kvotas uzturēšanās atļauju dalīšanā ārvalstniekiem. Iestrēguši vairāki saimnieciski jautājumi – likums, kas ierobežotu enerģijas dzērienu tirgošanu. Un jau vairākus gadus neizdodas pieņemt grozījumus, kas ļautu sakārtot pasažieru autopārvadājumus. Tos arī pēdējā sēdē pēc vairāku Saskaņas centra deputātu ierosinājuma Saeima no darba kārtības pēkšņi izņēma.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Autopārvadātāju likums ir no 2011. gada decembra?
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija): Jā, īstenībā ļoti žēl, ka to izņēma ārā. Mēs bijām mazākumā.
Nekā personīga: Kopā sanāk jau trīs gadi, ka nekas nav sanācis.
Jānis Ozoliņš: Nu tā, jā. Jautājiet kolēģiem…

Ilmas Čepānes Juridiskā un Sergeja Dolgopolova Valsts un pašvaldību lietu komisija tā arī visa šīs Saeimas sasaukuma laikā nespēja atrisināt kādu daudziem iedzīvotājiem sāpīgu jautājumu.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība)
Mums ir bijušas 300 komisijas sēdes. Vairāk nekā šajā Saeimā. Un mums ir bijis 200 apakškomisijas sēdes. Tā ir ārkārtīgi liela slodze. Tā nav tāda parunāšanās komisija, kur sanāk parunāties ar amatpersonām. Tas nav viegls darbs.

Abu komisiju uzdevums bija sakārtot kopš deviņdesmitajiem gadiem pieļauto kļūdu. Tolaik zemi zem daudzdzīvokļu namiem ļāva atgūt agrāko īpašnieku mantiniekiem. Veikli uzņēmēji tās uzpirka, un nu no dzīvokļu īpašniekiem pieprasa par zemi piespiedu nomu. Par šo problēmu atbildīgajiem risinājumu esam prasījuši vairākkārt. Atbildes vienmēr bijušas vienādas – lieta ir sarežģīta. Risinājuma nav.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība)
Mēs jau vienreiz ar jums runājām. Tur valstij vajag miljonus, lai to varētu darīt.

“Es saprotu par dalīto īpašumu – tas ir, cilvēkiem būtu nepieciešams pašiem izpirkt vai panākt, ka šai funkcionāli nepieciešamai ēkai tas zemes gabals varētu tikt samazināts. Bet tur visi tie mērīšanas darbi un viss pārējais. Nu, no vienas puses, varētu vērsties Satversmes tiesā arī zemes īpašnieki. Saistībā ar šiem te grozījumiem. Es nezinu, kā tas viss risināsies,” viņa norāda.

Nekā personīga: Jūsuprāt, nav pārāk ilgs laiks? Visas šīs Saeimas laikā mēs prasām, un visi saka, ka grūti…
Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs): Šī problēma neparādījās šīs Saeimas laikā, tā parādījās 90. gados, un kopš 93 gada tā problēma nebija kustināta.
Nekā personīga: Ir praktiski soļi veikti, lai mazinātu šo spriedzi. Bet dabīgi tur ir vēl ļoti tālu līdz galīgam problēmas risinājumam.

Krājbankas skandalozais krahs un īpašuma strīdi ap Ķemeru sanatoriju. Lai pētītu šīs lietas, Saeimā izveidoja divas izmeklēšanas komisijas. Vienā strādāja 11, otrā 13 deputāti. Abas darbu beidza bez rezultāta.

Foto: LETA

Foto: LETA

Krājbankas izmeklēšanas komisijas loceklis Kārlis Eņģelis (Reformu partija)
Attiecībā uz Krājbankas izmeklēšanas komisiju man ir jāatzīst, ka tur tas darbs nebija tik produktīvs, jo tur notika diezgan liela pozīcijas un opozīcijas interešu sadursme.

Iespēju nākt ar savām idejām likumu rakstīšanā Satversme paredz arī Valsts prezidentam. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem, piemēram, Vaira Vīķes-Freibergas, kura panāca pat referendumu, lai apturētu Aigara Kalvīša valdības grozījumus Nacionālās drošības likumā, tagadējais Valsts prezidents īpaši nav centies izmantot savas tiesības. Andris Bērziņš triju gadu laikā to darījis vien 7 reizes. Salīdzinājumam Valdis Zatlers – 14. Lielākoties Bērziņa ieteikumi bijuši nevis, lai, piemēram, uzlabotu dzīvi pensionāriem vai invalīdiem. Prezidents vairāk satraucies par valsts simbolikas izmantošanu. Viņš ierosinājis noteikt sodu par necieņu pret himnu un karogu, grozīt likumu, ka arī remonta laikā virs Rīgas pils jāplīvo valsts karogam, ka jāatjauno Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales ģerboņi. Bērziņš arī ieteicis mazināt privilēģijas bijušajiem prezidentiem un mainīt kārtību, kā amatpersonas izpērk savas dāvanas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas