Āboltiņa spriež, ka koalīcijā varētu uzņemt arī Kaimiņa un Bondara pārstāvēto LRA

0 komentāri

Pašreizējo koalīciju Saeimā varētu paplašināt ar Reģionu apvienību, spriež Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura sarunā ar Nekā Personīga apliecina, ka krīzes situācijā būtu gatava kļūt arī par premjeri.

Nekā Personīga intervija ar Solvitu Āboltiņu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Atliekot gāzes tirgus liberalizāciju, tāpat vilcinoties airBaltic investora un bēgļu jautājumā Straujumas Ministru kabineta darba stils atstāj tādu kā ierēdņu valdības iespaidu. Proti, process it kā notiek, bet svarīgi lēmumi netiek pieņemti. Tā tikai žurnālistiem liekas?

Nē, tā neliekas tikai žurnālistiem, tā liekas arī man. Katrā ziņā es ne vienu reizi vien esmu teikusi, ka gribētu redzēt aktīvāku valdības rīcību.

Izlēmīgāku un aktīvāku valdības rīcību. To būtisko jautājumu risināšanā – gan tās ir skolotāju algas, gan tā ir veselības reforma. Pats fakts, ka viens streiks ir novērsts, viens šobrīd notiek, nav skaidrs, vai to varēja novērst. Šodien pat bijusī LIZDA priekšsēdētāja ir pateikusi, ka streiks ir lieks, kas atkal liek uzdot jautājumus, kas tad tas ir?

Mēs pēc Parīzes atkal dzīvojam citā drošības telpā, un nekas jau arī nav beidzies Krimā, klāt esošiem apdraudējumiem nākuši klāt jauni no starptautiskā terorisma. Un valdībai, lai spētu, pirmkārt, nodrošināt ārējo apdraudējumu, ir jābūt stabilai un pārliecinātai par tās rīcībspēju. Arī sociālā neapmierinātība, streiki apdraud iekšējo stabilitāti, un tas var ķēdes reakcijā izraisīt citas sekas. Jebkuri sabiedrībai aktuāli jautājumi. Pat ja tiem nav tūlītēju risinājumu vai konkrēta finansējuma, tie prasās pēc skaidrojuma ar konkrētu rīcības plānu, ar konkrētiem datumiem, kad tā tiks atrisināta.

Un airBaltic ir viens no šiem jautājumiem. Valdība ir lēmusi par 80 miljonu aizdevumu, bet Saeima savu piekrišanu darījumam nav devusi. Vienotībai līdz nesenam laikam bija gan satiksmes ministrs, gan premjers, gan savi cilvēki airBaltic darbību uzraugošā padome – kā tik dziļi varēja ielaist finanšu situāciju nacionālajā lidsabiedrībā?

Man līdz galam nav skaidra atbilde uz to, kāpēc pirms divām nedēļām valdībai naktī obligāti bija jāpieņem lēmums? Šobrīd ir pagājis laiks, bet ap šo tēmu turpina notikt diskusijas. Tas arī neko neliecina par spēju pieņemt lēmumus, ne spēju risināt sāpīgus lēmumus. Bet šobrīd svarīgāk par vainīgā meklēšanu ir svarīgi, kā mēs ejam uz priekšu ar airBaltic un kā mēs varam novērst to, lai Latvijā nebūtu Sukhoi lidmašīnu.

Es nepiekrītu premjerei, ka nepastāv veids, kā nepirkt Sukhoi lidmašīnas. Manuprāt, var būt tāds juridisks mehānisms, ka parlaments var uzdod valdībai, un valdība to nodot tālāk airBaltic vai valsts sekretāram neslēgt šādus līgumus un novērst šādas sekas.

No jūsu teiktā var saprast, ka jūs bez Matīsa turat aizdomās vēl kādu citu, par to, ka tā situācija tāda sanāca? Vai tā ir?

Jā!

Un, proti?

Nu, manuprāt, tur nav viens vainīgais. Es atturēšos no komentāriem.

Vai Straujumas palikšana vai nepalikšana amatā nav arī Vienotības nākotnes izšķiršanas jautājums?

Es domāju, ka tas jautājums ir Vienotībai pašai jāanalizē un jāpieņem. Bet domāju, ka šajā situācijā ir svarīga pašas premjeres izpratne un analīze par šo situāciju.

Vai jūs redzat spēku Saeimā, ar ko paplašināt esošo koalīciju?

Es atbildēšu plašāk. Mums ir trīs opozīcijas partijas – kamēr ir jautājums Krima un Sīrija, un līgums ar Putina Vienoto Krieviju, es nedomāju, ka kaut viens koalīcijā nopietni izskata jautājumu par Saskaņas ņemšanu koalīcijā. Kas attiecas uz Bondara partiju, viņu pluss attiecībā pret Sudrabas partiju ir tāds, ka viņi vismaz spēj parādīt, ka viņi spēj būt kā vienota komanda. Ja mēs runājam par No sirds Latvijai, tad es gribētu teikt, ka esmu pazaudējusi sajūtu, ka viņi ir vienota organizācija. Tur katram deputātam ir savs viedoklis, un tur nekad nezini, kurš kuram kurā brīdī piesliesies. Tur nav šo septiņu balsu, ja mēs tādā parlamenta matemātikā runājam.

No vienas puses, politiķi nekad nav jutušies komfortablāk kā tagad. Līdz nākamajām vēlēšanām vēl trīs gadi, Saeimā spēku sadalījums tāds, ka tektoniskām izmaiņām nav vietas. Tomēr tieši Vienotībai vismazāk izdevīgi ir tas, ja viss paliks pa vecam. Izskatās, ka partija lēnām noasiņo, jau kuru mēnesi reitingos Vienotība sev priekšā ļauj aizsteigties pārējiem koalīcijas partneriem. Kāds ir jūsu skatījums, ko vēlētājs nav varējis Vienotībai piedot?

Vēlētājs nesagaida Vienotības darbu. Un vēlētājs neredz, ka Vienotība liktu politisko dienaskārtību. Es piekrītu politologiem – Vienotība šobrīd nenosaka politisko dienaskārtību. Un tas, ka mēs tehniski vadām valdību nenozīmē, ka mēs kaut ko ietekmējam tās dienaskārtībā.

Un jūs nedomājat, ka vēlētājs jums nav piedevis to, ka par naudu var nopirkt iekļūšanu Saeimā. Es domāju Zaķa skandālu.

Es domāju, tas viennozīmīgi, bet tas ir jau bijis pēc… Tas arī ir viens no elementiem, par ko es esmu runājusi iepriekšējā kongresā un domes sēdē. Viennozīmīgi frakcija, neizslēdzot viņu no frakcijas, ir padarījusi partiju par boksa maisu, jo šie tiesas spriedumi būs vēl un katru reizi, neatkarīgi no rezultāta, Vienotība katru reizi būs spiesta skaidrot.

Bet publiski jūsu agresīvā nostāja pret Zaķa ļoti nepatīkamo lietu jau no paša sākuma nebija redzama un nojaušama. Vai jūs kā partijas līdere, neiestājoties ārkārtīgi asi jau no paša sākuma pirms vēl visiem tiesas spriedumiem, tomēr nezaudējāt šo partijas līderei nepieciešamo kritisko skatu uz partiju, kas ir nodarījis ļoti daudz ļauna?

Droši vien…

Par jūsu politisko nākotni. Kādu jūs to redzat?

Ļoti smags jautājums. Jo nenoliedzami, pēc šīm vēlēšanām man pašai šis ir pārdomu laiks: vai man ir tiesības palikt politikā, un man ir ļoti svarīgi, ko par to domā Vienotība iekšienē, ko par to domā Vienotības frakcija, ko par to domā Vienotība kā organizācija. Jo katram cilvēkam ir tas lēmums jāpieņem, izvērtējot tos ārējos apstākļus. Un šobrīd tās ir divas dilemmas – es joprojām vadu Vienotību, un šogad kongresā nav paredzēta līdera pārvēlēšana.

Neatkarīgi no tā, vai pēc gada es būšu kandidāts, vai nē, ir jābūt pārliecībai, ka tā ir jauna komanda. Dažiem nelabvēļiem patīk salīdzināt ar Tautas partiju, kam nav nekādas līdzības, jo tur bija stingra varas vertikāle. Un, tiklīdz tā izira, tā izjuka šī partija. Taču mums ir identiska situācija kā Latvijas ceļam – ilgstoši pie varas, nespēja piesaistīt jaunus cilvēkus. Iekšēji cilvēki mēģina sev atrast izpletņus un nodrošināties, līdz ar to ir svarīgi, lai politikā nāk cilvēki, kuriem mirdz acis un kuri kaut ko grib izdarīt.

Pie kādiem apstākļiem jūs kļūtu par premjeri?

Droši vien kritiskā situācijā. Kad ir skaidrs, ka cita risinājuma nav.

Šobrīd ir tāda kritiskā situācija?

Mēs droši vien analizēsim šo situāciju kongresā un valdē.

Bet jūsu skatījumā?

Es varu atkārtot, ka svarīga ir iekšējā stabilitāte. Ar to es nedomāju stagnāciju. Tikpat svarīga ir rīcībspējas demonstrēšana. Jo mūsu sabiedrotie var mums palīdzēt, ja mēs paši esam rīcībspējīgi un stabili. Valdībai ir jābūt komandai, kas spēj saskaņoti darboties arī kā komanda, kurai ir absolūts atbalsts parlamentā.

Jūs šobrīd jūtat to organizācijas aizmuguri jums kā iespējamai premjerei?

Organizācijai droši vien nav uzdots tāds jautājums.

Šajā Saeimā Vienotība iekļuva, lielā mērā pateicoties ģeopolitiskajai situācijai. Nākamajā var gadīties, ka partijas, kas iestājas par Rietumeiropas vērtībām, nemaz vairs parlamentā nav. Un tas var Latviju pagriezt pilnīgi citā virzienā. Vai jūs esat domājusi šādās kategorijās?

Jā, es domāju. Es skatos uz to, kas notika Polijā, un tas ir šobrīd visspilgtākais piemērs. Jo tur ilgi mūsu grupas – Eiropas grupas tautas partija bija pie varas. Un tas var notikt. Un tas var notikt ar neveiksmīgas komunikācijas bēgļu jautājumos. No nepietiekamas izskaidrošanas, ko mums nozīmē būt rietumos. Un ka tā nav tikai struktūrfondu dalīšana, kas ir vienīgā nauda, kas šobrīd attīsta mūsu ekonomiku. Mēs esam kaut ko pazaudējuši no savstarpējās uzticēšanās sabiedrībai ar politiķiem. Ir lēmumi, kuri ir bijuši ar valsts nozagšanas elementu. Bet šobrīd ar lozungiem pret kaut ko mēs varam to valsti pazaudēt vēlreiz.

To man teica Indulis Bērziņš, ka tā ir mana atbildība. Tad, kad Latvijas ceļš bija šajā stadijā, bija citas eiropeiskas valstis pie sliekšņa. Šobrīd nav viņas izveidojušās un līdz ar to tā ir mūsu nenormāla atbildība, nevis privilēģija vai augstprātība. Ja mēs demonstrēsim nespēju pārliecināt par rietumu vērtībām, tad es baidos, bez citas partijas esamības tas negarantē to, ka mēs pārvarēsim 5%. Un tas radīs vēl lielāku demokrātijas apdraudējumu. Jo vēlētāji, kuri ir mūsos vīlušies, viņi neaizies nobalsot par kādu no konkurentiem. Viņi neaizies uz vēlēšanām vispār.

Skaties video:

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas