NBS gatavojas izmantot mobilizācijas likumu, kas skars rezerves karavīrus

309 komentāri

Mainoties drošības situācijai reģionā, Nacionālie Bruņotie spēki (NBS) šogad pirmo reizi plāno izmantot Mobilizācijas likumu, kas paredz obligātu ierašanos un piedalīšanos mācībās. Tas skars personas, kurām ir profesionālā militārā dienesta pieredze, bet pēdējo gadu laikā no armijas ir atvaļinājušās. Profesionālās zināšanas meklējot, Aizsardzības ministrija raugās arī pārējo rezervistu virzienā.

[Ziņa labota]

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Saskaņā ar Militārā dienesta likumu mobilizācijai pakļautie Latvijā ir sadalīti divās kategorijās – rezerves karavīros un rezervistos. Pie pirmajiem pieskaitāmi bijušie profesionālā militārā dienesta karavīri, savukārt pie otrajiem jebkurš vīrietis, Latvijas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pirmās pavēstes ierasties iesaukšanas punktā rezerves karavīriem varētu tikt izsūtītas gada otrajā pusē.

Savā ziņā to var uzskatīt par nozares ministra rosināto armijas skaita palielināšanu, galvenokārt raugoties uz tiem, kas pēdējo gadu laikā no dienesta atvaļinājušies.

”Tā ir rezerves karavīru izmantošana, jo tie ir visprofesionālākie rezervisti, viņi ir dienējuši armijā – ir noteiktas zināšanas un pirmais solis, ko šobrīd plānojam, ir radīt sistēmu regulārai rezerves karavīru mobilizācijai, un lai viņus varētu izmantot,” informē aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Cik daudz rezerves karavīri vienlaicīgi tiks mobilizēti mācībām, šobrīd nav zināms. Uzmanības lokā ir aptuveni 2500 karavīru, no kuriem piektajai daļai ir arī starptautisko misiju pieredze.

Mobilizācijas mācības nenozīmē piespiedu atgriešanos dienestā, bet gan iesaistīšanu vidēji 10 dienu garumā, cerot uz vairāku profesionāļu pastāvīgu atgriešanos. Ierašanās būs obligāta, nevis brīvprātīga. Tas jāņem vērā arī rezerves karavīru šā brīža darba devējiem.

Atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš uzskata, ka valsts līmenī jānoregulē tieši šis aspekts un, iespējams, sākt vajadzētu ar tiem, kas šobrīd strādā valsts un pašvaldību iestādēs.

Civilpersonas plānotā mobilizācija neskars. Ja kāds tomēr ļoti vēlas iesaistīties, brīvprātīgajās struktūrās.

Saskaņā ar Militārā dienesta likumu valsts pilsoņus vecumā no 18-55 gadiem mobilizēt var reāla apdraudējuma gadījumā. Kā tas notiks un vai vispār notiks, šobrīd komentēts netiek, jo atrodoties izstrādes procesā.

Taču var noprast, ka iedzīvotājiem X stundas gadījumā militāri uzdevumi uzticēti netiks, uzsvaru liekot uz viņu profesionālajām iemaņām.

Plānots, ka mobilizācijas sistēma tiks pilnveidota četru gadu laikā. Jau šobrīd tajā ir atsevišķi punkti, kas ir atrauti no reālās dzīves. Piemēram, pirms diviem gadiem apziņošanas vēstules tika izsūtītas 500 rezerves karavīriem. Taču atklājās, ka daļa no tiem jau gadiem dzīvoja ārzemēs, lai gan likums paredz par to informēt laikus.

Skaties video!

309 komentāri

TOP komentāri

  • MaGo
    +41

    MaGo

    Ja,man būtu jāiet karot par savu ģimeni, es to darītu. Par zemi -tas nav to vērts.

    22.02.2015 16:40

  • hmmm
    +37

    hmmm

    Lai tās 100 gudrās galvas iet un karo,ja viņām vajag :D

    22.02.2015 21:59

  • Commando
    +36

    Commando

    Tieši tā. Kāda gan var būt motivācija cilvēkam, kuram visu ir atņēmusi šī valsts?! Da ne kāda. Šis cilvēks drīzāk vēl piemaksās no savas pēdējās naudiņas, lai šo šo melīgo valsts sistēmu kāds cits sagrautu pilnībā. Uz mani šāds likums neiedarbosies! Man ir tikai viens likums svarīgs - sava ģimene un draugi! Visi, kuri neiederas šajā kategorijā, lai nedomā pat tuvoties.... bez šķirošanas gāzīšu kā krievu, tā latvieti ja vajadzēs!
    Un godīgi sakot, kas tie par lēmējiem - mīkstajiem?! Ja izraisa agresiju, tad lai stāv savas armijas priekšgalā - kā goda vīrs! ...nevis kārtējo reizi slēpjas savos bunkuros, kamēr nevainīgie kaujās! Senajā Romā augstmaņiem bija zināmas privilēģijas, bija sava zeme, vergi ...taču, kad bija jādodas karā, tad viņiem bija pienākums pirmajiem stāties leģionā un karot, aizstāvot savus kalpotājus, kuri starp citu karā nedevās. Mūsdienās nav palicis ne vīrišķības, nedz goda. Tad kāpēc, lai tādos "mēslos" klausītos un vēl riskētu ar savu dzīvību?!

    22.02.2015 23:22

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas