NATO nesteidzīgi, taču mērķtiecīgi stiprina aizsardzības spēkus Austrumeiropā

0 komentāri

Nesteidzīgi, taču mērķtiecīgi – tā var raksturot NATO ietekmes stiprināšanu Austrumeiropā. Kā redzamākos NATO pasākumus var minēt gaisa telpas patruļu pastiprināšanu, kā arī ASV karavīru un bruņutehnikas izvietošanu.

Kā ziņojām, ASV armijas komandieris Eiropā, ģenerālleitnants Bens Hodžs, apmeklējot Lietuvu un Igauniju, kā pirmo paziņoja, ka amerikāņu karavīri šeit paliks arī nākamgad, kā arī to, ka tiek izskatīta iespēja šeit izvietot 150 tankus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ivo Jurkāns, LNT ziņas:

Vienlaikus tas liek paraudzīties uz mums pašiem – astoņos gados, kurus Latvija ir pavadījusi kā NATO dalībvalsts, mūsu pašu aizsardzības spējas palikušas diezgan ierobežotas. Var jau uzskatīt, ka NATO ir kolektīvā drošība un krīzes situācijā citas dalībvalstis, atsaucoties uz piekto pantu, mums dosies palīgā. Nav šaubu, ka tā tas arī būs. Taču pat kolektīvās drošības apstākļos pirmie uzbrukumi ir jāatvaira valstij pašai. Cik tālu un kādas pozīcijas ieņems potenciālais agresors, tiešā veidā ir atkarīgs no valsts spējām uzbrukumu atvairīt.

Fakti rāda, ka Latvijā aizsardzībai atvēlētais finansējums ir viens zemākajiem visā blokā.

Saskaņā ar politiķu apstiprināto plānu nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta plānots sasniegt vien pēc sešiem gadiem.

Plānotais aizsardzības budžets % no IKP

2015. g.     1%

2016 .g.     1,1%

2017. g.    1,3%

2018. g.    1,5%

2019. g.    1,75%

2020. g.    2%

Taču arī 2020. gadā, kad būs panākti par standartu pieņemtie 2% no iekšzemes kopprodukta, Bruņotie spēku budžets segs pašas nepieciešamākās vajadzības. To atzīst arī NBS komandieris Raimonds Graube.

Par prioritārām šobrīd atzīta Gaisa telpas stiprināšana, kas tiek veikta ar partnervalstu iznīcinātāju atbalstu. Izmaksas sedz Baltijas valstis kopā.

Tad seko sauszemes spēku attīstību un prettanku spēja.

Atbilstoši finansējuma pieaugumam vēlamais Nacionālo bruņoto spēku plāns izskatās šādi:

Cilvēkresursi:

Šobrīd profesionālo dienestu veido aptuveni 5 tūkstoši karavīru un Zemessardzē dien aptuveni 8 tūkstoši zemessargu. Šāds karavīru skaits ir nepietiekams, un pašreiz personāla trūkumu izjūt visas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības. Atbilstoši NBS attīstības plānam 2012.-2024. gadam personāla skaits vidējā termiņā līdz 2018. gadam jāpalielina līdz 6 313 karavīriem, lai sasniegtu prioritāro spēju attīstību. Tiks palielināts arī atbilstoši apmācīto un aktīvo zemessargu skaits un uzturētas rezervistu iemaņas.

Jūras spēki:

NBS Jūras spēku flotei ir pieci Imanta klases pretmīnu kuģi, pieci Skrunda klases patruļkuģi, divi štāba apgādes kuģi un seši krasta apsardzes kuteri. Kuģu skaitu nav plānots palielināt, bet gan aprīkot Skrunda klases patruļkuģus ar komandvadības un sakaru sistēmām un ieročiem.

Sauszemes spēki:

NBS tanku spēju attīstība nav plānota. Šobrīd NBS rīcībā ierobežotā daudzumā ir viegli bruņoti apvidus transportlīdzekļi, kuri tiek izmantoti galvenokārt, lai sagatavotu vienības dalībai starptautiskajās operācijās un kaujas grupās. Pašlaik notiek Sauszemes spēku brigādes mehanizācija, kuras ietvaros viens kājnieku bataljons tiks ekipēts ar bruņotiem kāpurķēžu kaujas transportlīdzekļiem (parakstīts līgums ar Lielbritāniju par tehnikas iegādi) un viens kājnieku bataljons tiks ekipēts ar vieglām/vidējām riteņu tehnikas platformām (notiek operacionālā izpēte). Šogad Zemessardzes vajadzībām no Norvēģijas tiks iegādāti 50 viegli bruņoti apvidus transportlīdzekļi. Paredzēta arī kaujas transportlīdzekļu BV206 modernizācija un mīnmetēju platformu iegāde Zemessardzes un Sauszemes spēku vajadzībām. Nākotnē turpinot NBS spēju attīstību būs nepieciešama papildu bruņotu transportlīdzekļu iegāde kaujas atbalsta vienībām.

Gaisa spēki:

NBS Gaisa spēku Aviācijas bāzes rīcībā ir 4 Mi-17 helikopteri, 2 Mi-2 helikopteri un 4 An-2 lidmašīnas. Atbilstoši pieejamajam finansējumam helikopteru nomaiņu plānots uzsākt 2017.gadā. Ir uzsākta gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana, kā ietvaros tiks iegādāti gaisa telpas novērošanas sensori , individuālās pretgaisa aizsardzības sistēmas un veikta to modernizācija, un uzsākta taktiskās izlūkošanas spējas attīstība (bezpilotu lidaparātu iegāde).

Papildus uzskaitītajām spējām NBS attīstības plānā 2012.-2024. gadam ir noteiktas vēl vairākas valsts aizsardzībai  kritiskas NBS spējas, kuru attīstībai būs nepieciešami finanšu līdzekļi. Tāpat, palielinot NBS personāla skaitu, palielināsies arī personāla izmaksas.

Raugoties kopumā uz Baltiju – trīs valstis aizsardzībai atvēlēto tēriņu ziņā atrodas dažādās pozīcijās. Igaunija ir teju pietuvojusies nepieciešamajiem 2% no IKP, Latvija un Lietuva atpaliek uz pusi.

Nodokļu maksātāju naudas atvēlēšana bruņojumam visos laikos bijusi ļoti pretrunīgs temats. Tā ir nauda, kas tiek atrauta no izglītības, veselības, sociālajām vajadzībām.

Taču izmaiņas ģeopolitiskajā situācija prasa savu. Turklāt daudzas NATO valstis, tostarp Latvija, šobrīd neizpilda pat pašas minimālākās prasības.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas