Ministri: Rail Baltica līguma parakstīšana ir vēsturiska

0 komentāri

Projekts Rail Baltica ir vēsturisks un tam jābūt veiksmīgam, lai arī skaidrs, ka būs jārisina problēmas, kas tā realizācijas gaitā varētu rasties, otrdien, 28.oktobrī, Rīgā, piedaloties Rail Baltica kopuzņēmuma dibināšanas līguma parakstīšanā, atzina Baltijas valstu transporta nozares ministri.

Viņi bija vienoti nostājā, ka līguma parakstīšana ir īpaši būtiska, vērtējot to no šodienas ģeopolitiskā viedokļa. Vienlaikus projekts pavēršot jaunas iespējas transporta un tranzīta nozarē. Tāpat ministri norādīja, ka līguma parakstīšana ir tikai viens no soļiem un tālāk jādomā gan par veiksmīgu Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti 85% apmērā, gan ātru kopuzņēmuma komandas izveidošanu un kopējo Baltijas valstu ministriju sadarbību projekta realizācijā.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) pauda gandarījumu, ka pēc garajām diskusijām valstīm izdevies nonākt pie vienota viedokļa, un šis būšot viens no pirmajiem Baltijas infrastruktūru savienojuma elementiem.

Igaunijas nozares ministre Urve Palo savukārt skaidroja, ka līdz ar līguma parakstīšanu nekas nav beidzies un tālāk jādomā par ātru komandas veidošanu, pieteikuma gatavošanu Eiropas Savienībai par līdzfinansējuma saņemšanu. Viņa izteica cerību, ka pēc desmit gadiem varētu tikties, izmantojot nevis lidmašīnas, bet gan komfortabla vilciena iespējas.

Arī Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs norādīja, ka šis ir ģeopolitiski nozīmīgs projekts visām trim Baltijas valstīm.

Matīss uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitikas aktualitātes, jādomā par jaunām kravu plūsmām un šis Rail Baltica projekts nākot tieši laikā, jo nākotnē varēs nodrošināt jaunas loģistikas iespējas. Tāpat viņš skaidroja, ka projekta 1,5 miljardi eiro paliks Latvijā – gan pašā infrastruktūrā, gan nodrošinot darbu tā realizētājiem.

Svinīgā pasākuma izskaņā Baltijas valstu ministri noraidīja jebkādas šaubas par “Rail Baltica” projekta realizāciju un uzsvēra, ka tic šī projekta realizācijai un veiksmei un ka Baltijas valstis spēs izpildīt visus kritērijus, lai projekts saņemtu Eiropas finansējumu.

Pirms līguma parakstīšanas projektu prezentēja Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Aleksandroviča, kura norādīja, ka patlaban noris darbs pie trases precīza novietojuma un tehnisko parametru izstrādes. Pabeigt projektu plānots 2025.gadā, un jau 2030.gadā plānots gadā pārvadāt piecus miljonus pasažieru un 13 miljonus tonnu kravu. Tāpat tika uzsvērts, ka līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 milimetrus platas sliedes.

Kā ziņots, jau augustā Baltijas valstu premjerministri – Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Butkevičs un Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) – izteica politisku atbalstu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” realizācijai, simboliski šo projektu salīdzinot ar “Baltijas ceļu”.

Premjeri solīja, ka līgums par kopuzņēmuma izveidi tiks parakstīts oktobrī. Lai arī projekta realizācija vairākkārt ieilgusi, premjeri apliecināja, ka paspēs iesniegt finansējuma pieteikumu Eiropas Komisijā nākamā gada sākumā.

Rail Baltica II kopējais garums plānots 728 kilometri (km), un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā būtu 240 km stundā (km/h). Latvijā Rail Baltica II kopgarums paredzēts 235 km. Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas un Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots aptuveni četras stundas. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām.

Līdz 2016.gada sākumam notiks Rail Baltica II Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir no vides, tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem pamatot un noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica II novietojumu Latvijas teritorijā, tostarp savienojumus ar ostu un lidostu. Pēc izpētes līdz 2019.gadam paredzama tehnisko projektu izstrāde, lai 2020.gadā var sākt būvniecības procesu, kas noslēgsies 2024.gadā.

Uzņēmumu reģistrs 15.oktobrī ierakstījis komercreģistrā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas dibināta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica izveidei.

Jaundibinātais uzņēmums ir 100% valstij piederoša sabiedrība ar pamatkapitālu 680 000 eiro. Uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja būs Satiksmes ministrija.

“Eiropas dzelzceļa līnijas” kļūs par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot kopuzņēmumā 650 000 eiro un tādējādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijai un Lietuvai 33,33% apmērā.

Par jaundibinātā uzņēmuma vienīgo valdes locekli iecelts Dins Merirands, kurš ir arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas