Merkele: Vācija neatbalsta pastāvīgu NATO sauzemes spēku bāzēšanos Austrumeiropā

0 komentāri

Lai gan Eiropas ietekmīgākā līdere, Vācijas kanclere Angela Merkele Rīgā sacīja, ka izprot Baltijas valstu bažas par drošības situācijas pasliktināšanos, viņa atkārtoti apliecināja, ka Vācija neatbalsta pastāvīgu NATO sauzemes spēku bāzēšanos Austrumeiropā.

Vācijas kanclere šodien, 18. augustā pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu un Polijas iedzīvotājiem bažas rada Krievijas rīcība Ukrainā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viņa uzsvēra, ka NATO dibināšanas līguma piektais pants par savstarpēja atbalsta sniegšanu nav tikai teorētiska vienošanās, bet nepieciešamības gadījumā ir jābūt gataviem to īstenot, tāpēc sagatavošanas darbiem ir jākļūst intensīvākiem.

Drošība bija viens no galvenajiem sarunas tematiem tikšanās laikā gan ar premjerministri Laimdotu Straujumu, gan Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā pēc tikšanās ar Vācijas kancleri sacīja Valsts prezidents, Latvija strādā kopā ar Vāciju, lai NATO mainītu kolektīvās drošības plānus, tos pielāgojot mainīgajai drošības situācijai.

Polija un Baltijas valsts ir izteikušas vēlmi, lai reģionā atrastos NATO sauszemes spēku bāze, taču Vācija pret to iebilst. Angela Merkele šodien Rīgā norādīja, ka alianses dalībvalstīm ir saistošs ne vien NATO dibināšanas līgums, bet arī NATO un Krievijas līgums.

Vācijas iebildumi, ka Austrumeiropā pastāvīgi bāzējas NATO spēki tiek saistīti ar bažām, ka tas var vēl vairāk pasliktināt attiecības ar Krieviju. Vācija to nevēlas pieļaut, jo ar Krieviju to saista ciešas ekonomiskās saites.

Vācijai Krievija ir svarīgs tirdzniecības partneris. Pagājušajā gadā tirdzniecības apjoms sasniedza 77-us miljardus eiro. Vācija turklāt ir atkarīga no Krievijas energoresursiem. Tā izmanto 36-us procentus Krievijas naftas un 35-us procentus gāzes. No ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, ir atkarīgas arī 300-it tūkstošu vāciešu darba vietu.

Savukārt ekonomiskajai sadarbībai ar Latviju ir pavisam cits mērogs — par spīti tam, ka Latvijai Vācija ir viens no nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. Pagājušajā gadā tirdzniecības apjoms ar Vāciju sasniedza gandrīz 1,8-us miljardus eiro. Šā gada pirmajā ceturksnī preču tirdzniecības apgrozījums bija 373-īs miljonu eiro vērtībā, kas Vāciju ierindo piektajā vietā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas