LNT Ziņu Top 10 Kurzemē: Ar kādiem solījumiem pirms četriem gadiem apbēra iedzīvotājus? Kas izpildīts?

0 komentāri

Līdz ar pagarinātā kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām, šonedēļ kļuva skaidrs, ka no pieciem novadiem nu vairs tikai Rundālē vara pašvaldībā tiks izcīnīta bez cīņas. Savukārt Kurzemes divās lielākajās pilsētās, par spīti regulāri pieteiktajai konkurencei, pašvaldību vadītāji ir varas noturēšanas rekordisti.

Turpinot LNT Ziņu Top 10 priekšvēlēšanu izlūkošanu reģionos, šoreiz stāsts par Kurzemi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Par spīti grandiozajiem projektiem kā Lielā Dzintara koncertzāle, Liepājas iedzīvotāji joprojām izjūt Liepājas metalurga kraha un citu ekonomisko grūtību atstātos nospiedumus. Lielākās reģionu pilsētas parasti ir tās, kuru iedzīvotāji par darba trūkumu sūdzas mazāk. Tikmēr Liepājā ir otrādi – šeit bezdarbs vidēji ir augstāks nekā pārējā Kurzemē.

Foto

Pašreizējam Liepājas mēram Uldim Seskam izdevies amatā noturēties jau 20 gadus. Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, Liepājā arī šogad priekšvēlēšanu cīņa solās būt sīva. Runājot par dzīvi Liepājā, Gints Kapenieks šo dēvē par kontrastu pilsētu – tā ir kompakta, ar jūru, attīstītu kultūras dzīvi. Vienlaikus iedzīvotājiem jārēķinās ar grūtībām.

Gints Kapenieks
krīzes psihologs, Liepājas iedzīvotājs

Parasti saka, ka tas variants ir tāds – Liepāja ir ļoti brīnišķīga dzīvošanai, bet strādāšanai – tur ir ļoti jāpadomā. Šeit tomēr ar to darbu ir problemātiski. Tā ir tendence visā Latvijā, bet es domāju, ka arī Liepājā, ka mēs ļoti daudz runājam par betonu, par stikliem, ka ir šī infrastruktūra, bet tas cilvēks aiz tā visa kaut kur pazūd.

Statistika un ikdienā novērotais arī liecina, ka iedzīvotāji no Liepājas vairāk dodas prom nekā ierodas tajā veidot dzīvi. Tagad – kad uz metalurģijas rūpnīcas atdzimšanu neviens vairs necer – papildus tradicionālajām nozarēm kā tekstila rūpniecība, ostu bizness, tūrisms, pilsētai būtu jāatrod jaunas nišas.

Gints Kapenieks
krīzes psihologs, Liepājas iedzīvotājs

Šeit ir bijusi armijas bāze, un ap to bāzi ir veidojusies arī pilsēta. (..) Tas lēnām brūk kopā un veidojas kaut kas jauns. Ir vajadzīgs kaut kāds laiks, lai šeit nāktu uzņēmēji, lai viņiem būtu interesanta vide viņiem.

Darba un dzīvojamā fonda trūkums – par to visbiežāk sūdzas vietējie. Šo problēmu risināšanu viņi arī vēlas sagaidīt no nākamā pilsētas pašvaldības sasaukuma.

Jāzeps
bezdarbnieks, Liepājas iedzīvotājs

Lai nodrošinātu cilvēkus ar dzīvesvietām, jo cilvēki ir bez pajumtēm. Ļoti daudz. Daudz ir bez pajumtēm un pat nav, ko ēst, bet neko nevar darīt. Bez darba. Darbiņa nav, “Metalurgs” slēgts, viss slēgts. Bezdarbs.

Kā domes labos darbus, iedzīvotāji norāda koncertzāles uzcelšanu, veloceliņu tīkla izbūvi, dažādas pilsētas piedāvātās aktīvās atpūtas iespējas.

Agnija
studente, Liepājas iedzīvotāja

Jūrmalā viss kaut kas notiek un arī pilsētas centrā visādi pasākumi ir. Jauniešiem ir daudzas izklaides iespējas.

“Tā jau neko tādu, ka kaut kas slikts un nolaists šausmīgi un kas un kā – manuprāt, dara tik, cik var. Visu jau nevar gribēt,” teic Astrīda, pensionāre, Liepājas iedzīvotāja.

Lāsma, Liepājas iedzīvotāja, bērnudārza audzinātāja norāda: “Te ir lielas iespējas un maza drūzma, tu jūties ļoti omulīgi. Ļoti jauki, tikko ir restaurēts piejūras parkā bērnu laukums, un pie mājas arī ir daudz laukumu, vienmēr jūra un leļļu teātris.”

Vienlaikus valdošās Liepājas partijas programmā var izlasīt solījumus, kas doti arī iepriekšējo vēlēšanu programmā pirms četriem gadiem. Partija jau otro reizi sola izveidot aktīvās atpūtas centru Zirgu salā un vieglatlētikas manēžu, sola rekonstruēt tās pašas ielas, ko iepriekšējā programmā, kā arī vēlreiz sola atjaunot koncertestrādi “Pūt, Vējiņi”. Daži no šiem projektiem gan ir iesākti.

Jānis Ēlerts
SIA ”Hanza Liepāja” valdes priekšsēdētājs, Liepājas iedzīvotājs

Dome dara tik, cik viņi var izdarīt. Lielākoties tie visi ir ES fondi, un kā stāstīja domes pārstāvji – plauktā ir salikti sagatavotie projekti. Tiklīdz kaut kas atrodas, tā dod.

Ar plus zīmi pilsētas attīstību vērtē ostas uzņēmējs Jānis Ēlerts.

“Ostinieki ir klusiņām paši pelnījuši, paši attīstījušies, līdz ar to tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem, nav kauns ievest ciemiņus ostā. Viena pateicība pašvaldībai ir no visiem tiem, kuri brauc ar velosipēdiem, jo to skaits Liepājā pieaug ģeometriskā progresijā, ņemot vērā to, ka Liepājas dome ir izveidojusi veloceliņus apkārt visai Liepājai. Arī citas lietas, kas saistās ar investoru piesaisti, kontaktu dibināšanu – cik tā pašvaldība var, tik tā dara,” teic Ēlerts.

Uzņēmēju nepamanīts nav palicis tas, ka no Liepājas partijas ir arī premjers Māris Kučinskis – tas palīdzot pilsētas intereses labāk aizstāvēt arī nacionālajā līmenī.

“Šis ir viens no tiem piemēriem, ka kaut kāds labums ir, ja tu esi tuvumā valdības vadītājam,” norāda Ēlerts.

Nākamā LNT Ziņu Top 10 pieturas vieta Kurzemē ir Kuldīga.

Kuldīgas sakoptā vide un mierīgums ir iemesls tam, ka pēdējā laikā uz šejieni no Rīgas pārcēlušās daudzas jaunas ģimenes ar bērniem, kas strādā vietai nepiesaistītus darbus. Tomēr vietējie sūdzas, ka tagad pilsētā ļoti pieaugušas nekustamā īpašuma un īres cenas, un šeit uz vietas labu darbu atrast ir sarežģīti.

Dzīvokļu pieejamība un īres cenas ir lieta, par ko iedzīvotāji sūdzas visvairāk, stāsta laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste Inguna Spuleniece.

Inguna Spuleniece
laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste

Labo saka ģimenes, kas ir atnākušas ar bērniem, kuri var strādāt attālināti, kuri ir atraduši sev kādu nišu, kuri saprot, ka Kuldīga ir tāda vieta, kur bērnus audzināt. Ir problēmas ar dzīvojamo fondu. Vispār Kuldīgā ir problēmas ar dzīvokļiem. Tie, kas aizbrauc, tie pietur sev un neizīrē. Tie, kas nāk iekšā, tie nevar atrast, kur dzīvot. Un pašvaldības dzīvojamais fonds ir ļoti nolietojies.

Tāpat var dzirdēt neapmierinātību, ka tiek kopti tikai Kuldīgas un pagastu centri, bet pabraucot tālāk var redzēt graustus un nav arī pienācīga apgaismojuma. Pilsētā arī būvē baseinu, bet citiem nepatīk, ka pie tā nevarēs piekļūt ar auto. Sporta skolotājs Arvīds Šefanovskis gan kritikai atmet ar roku.

Arvīds Šefanovskis
sporta skolotājs, Kuldīgas novada iedzīvotājs

Kas tad te? 300 metri aiziet ar kājām uz baseinu? Te ir četri celiņi, 25 metri – tas priekš Kuldīgas ir miljonus. Arī mums ir manēža, halles, sporta zāles. Super! Ko vēl labāku Kuldīgā var vēlēties?

Novada laukos atklājas cita aina. Par to vislabāk prot izstāstīt novada autoveikaliņa īpašnieks Uģis Martinsens. Viņš diendienā iedzīvotājiem pieved nepieciešamās preces un arī uzklausa vietējo rūpes.

Uģis Martinsens
SIA “Autoveikals O.Z.I.” īpašnieks, Kuldīgas novada iedzīvotājs

Ja kādai omei paliek slikti, viņa paliek viena, neviens pie viņas nepiebrauc. Mēnešiem neviens tur neparādās, neviens. Sociālās darbinieces atnāk vienreiz gadā, iemet pastkastē paziņojumu, ka būs koncerts, bet kā tā ome līdz tam koncertam lai nokļūst? Bet tie, kas ir dzērāji, tiem mēs skrienam pakaļ, jo tiem jau pienākas un viņi zina, ka viņiem pienākas – malkas naudas, elektrības naudas, viss, viņi jau to zina.

Autoveikals ir gandrīz vienīgais atgādinājums par ārpasauli Kuldīgas novada Vecvilgāles ciemā. Šeit aktuālākā problēma ir tā, ka nekursē transports.

Citi autoveikaliņa klienti pauž neapmierinātību ar ceļu stāvokli novadā.

Kristaps
Kuldīgas novada iedzīvotājs

Te jau pat nevajag speciālistu. Tas ceļš jau nav ceļš, bet viņš ir grāvis. Iestumts iekšā zemē. Ūdenim nav, kur noticēt.

Tikmēr Staņislavs novadā palicis viens. Viņa pieci bērni tagad stādā Rīgā un ASV, nevis Kuldīgā.

Staņislavs
Kuldīgas novada iedzīvotājs

Nu nav šeit darba, vispār nav.

Nodarbinātības problēma vēl aktuālāka ir Skrundas novadā. Pašvaldības ekonomika balstās uz mazajiem biznesiem, lielas ražotnes ar daudzām darba vietām pievilināšana, joprojām palikusi tikai kā neizpildīts ilgtermiņa mērķis. Mazie uzņēmēji uzsver, ka no savām pašvaldībām visvairāk grib sagaidīt birokrātiskā sloga samazināšanos.

Jānis
puķu tirgotājs

Maziņos nospiež. Vienkārši, mēs arī ar katru gadu samazinām, tāpēc, ka no visām pusītēm… Jau par plēves mājām sāk būvvaldes nākt virsū mums par visu. Vienkārši neļauj attīstīties mazajiem.

Vietējās kebabu bodītes tirgotājs Andris Skrundas pašvaldību uzteic – attieksme pret mazo biznesu šeit esot pozitīva.

“Ļoti, ļoti pretimnākoši, malači! Reti kur ir tik laba pašvaldība kā Skrundā. Ar Kuldīgu nevar salīdzināt – kā diena pret nakti,” teic Andris.

Citi sūdzas, ka novadā ir maz brīvā laika pavadīšanas iespēju. Pilsētā gan tikko atvērts multifunkcionālais jauniešu centrs. Vienlaikus slēgtas divas skolas, savukārt jaunajiem vecākiem esot jāgaida garās rindās uz bērnudārzu.

Meldra
Skrundas novada iedzīvotāja

Mazbērns tagad sāks iet bērnudārzā. Nu bērnudārzā jāgaida rindā. Vietas nav, vajadzētu plašāk. Vietas nav. Nu, ir vairāk nekā divi gadi jau.

Atzīstot, ka plašākā apkārtne bieži atstāta novārtā, iedzīvotāji atzinīgi novērtē novada centra sakoptību un attīstību.

Jānis
pensionārs, Skrundas novada iedzīvotājs

Es esmu laimīgs cilvēks un Skrunda man patīk ļoti, Venta, es tur braucu uz copi, re kur spinings. Es uzskatu, ka brīnišķīgi strādā, jo Skrunda ir skaista pilsēta, sakopta, skvērs, kultūras nams, brīnišķīgi, man patīk.

Gados vecākie cilvēki sagaida no novada domes lielāku atbalstu, kaut simbolisku – vairākās blakus esošajās pašvaldības seniori apaļajās jubilejās saņem naudas balvas, Skrundā tā nenotiek.

Smaida
pensionāre, Skrundas novada iedzīvotāja

Tie sociālie, kas skaitās, uz apaļiem skaitļiem tad atnes konfekšu kastīti un vienu ziediņu. Te, kad es kādreiz esmu prasījusi, viņi saka: “Tev ir meita!” Es teicu: “Jūs domājat, ka tai meitai nevajag? Tāpat ir bērni.” Kas viņai var būt pa darbu? Nekāda, bet darba nav. Ko var daudz gribēt? Solīt jau sola labi, bet vajag izpildīt.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas