Lielākā daļa no valsts diasporas dzīvot Latvijā vairs neatgriezīsies

4 komentāri

Lielākā daļa no 370 000 plašās mūsu valsts diasporas dzīvot Latvijā vairs neatgriezīsies, secināts līdz šim apjomīgākajā pētījumā par ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, ar kura sākotnējiem datiem šodien tika iepazīstināti Saeimas deputāti. Lai arī pētnieki guvuši apstiprinājumu daudziem līdzšinējiem pieļāvumiem, tomēr iegūti arī pārsteidzoši dati. 

Valstij vairāk jākoncentrējas uz to, lai to nepamet vēl lielāks iedzīvotāju skaits, jo prom aizbraukušie atpakaļ neatgriezīsies. To secinājuši eksperti, kuri aptaujājuši vairāk nekā 14 000 tautiešu 118 pasaules valstīs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Mums ir jāakceptē tas kā fakts, ka lielākā daļa no tiem, kas ir aizbraukuši neatgriezīsies, vismaz tuvākajā laikā neatgriezīsies. Un mums būtu vairāk jāorientējas un jāfokusējas uz to, lai samazinātu emigrācijas plūsmu no Latvijas,” norāda pētījuma projekta vadītāja Inta Mieriņa.

Kamēr pamatā laimes meklēšanai ārzemēs bijušas finansiālas grūtības, tikmēr atgriezties mudina emocionāli iemesli. Katrs dzimtenē garām palaistais izlaidums, kāzas vai Jāņi liek sirdij sažņaugties, pētniekiem stāstījusi kāda tautiete. Tomēr pilnīgi pārliecināti par atgriešanos Latvijā tuvāko piecu gadu laikā ir tikai ap 10% aizbraukušo. Pilnīgu nē gatavi teikt vairāk nekā puse.

Turklāt daudz skeptiskāki par atgriešanos ir krievu tautības cilvēki. (Tabula) Aplēses par šādiem datiem jau bijušas, tomēr ir lietas, kas pārsteigušas pat pieredzējušus pētniekus.

”Lielākais pārsteigums ir, cik izglītota ir mūsu diaspora. + 31:41 Kopumā vairāk nekā 40% no mūsu jaunās emigrācijas ir cilvēki ar augstāko izglītību, 45,5%, izņemot Īriju, kur tas procents ir daudz mazāks. Tā kā tiešām cilvēku kapitāla zaudējumi ir diezgan lieli. No otras puses sadarbības iespējas paveras plašākas,” norāda pētījuma vadošais pētnieks, LU profesors Mihails Hazans.

Labā ziņa – prom aizbraukušie vēlas uzturēt saikni ar Latviju. Sliktā – uzticība mūsu valsts pārstāvjiem ir daudz zemāka nekā mītnes zemes institūcijām.

Tikmēr izpratne par to, kādēļ diasporas vidū valda aizvainojums pret valsti, nebija vērojama šodien Saeimā.

Padsmit kaitēm vajadzīgs daudz zāļu, par diasporas problēmām saka pētnieki. Valstij vajadzētu uzņemties rūpes par to, lai prom aizbraukušo bērni runātu latviešu valodā. Tomēr daudz dzirdīgu ausu Saeimā atrast bija grūti.

Pētījums, ar kura gala rezultātiem plašāka sabiedrība tiks iepazīstināta mēneša beigās, ir lielākais par kādas valsts diasporu jebkad veiktais Eiropā. Aptauju aizpildīšanai prom aizbraukušie tērējuši trīs cilvēkgadus. Eksperti cer, ka vismaz tik pat daudz laika diasporas jautājumiem veltīs arī politiķi.

4 komentāri

TOP komentāri

  • Kristine
    +1

    Kristine

    Kuru tas uztrauc, ka esmu aarzemees!? Kuru uztrauc, fakts, ka maajaas braukt nevaru!? Nekas, nekad nemainiisies. Es miilu Latviju un gribu dziivot maajas, bet nevaru!Punkts.
    Viss kas mani saista ar Latviju ir maaciibu krediits, kuru maksaaju veel joprojaam. Augtsaaka ir. Straadaaju fabrikaa.

    14.01.2015 21:29

  • ilze
    0

    ilze

    Nesaskatu neko satraucosu. Labi ka ir kur braukt labakas dzives meklejumos.
    Es ar netaisos braukt atpakal.Kapeec? Mani no Latvijas bada izglaba arzemes !!!
    Vajadzeja valdibai satraukties kad Latviesi saaka atstat Latviju.

    19.05.2015 13:48

  • Edgars Kļaviņš
    0

    Edgars Kļaviņš

    Nav valsts diasporas,var būt tikai tautas diaspora!

    19.05.2015 13:43

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas