Lēmumu par robežzīmes Rīga iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā nemainīs

0 komentāri

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) neņems vērā Rīgas domes viedokli un nemainīs lēmumu par robežzīmes “Rīga” iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā, norāda VKPAI vadītājs Juris Dambis.

“Rīgas domes sniegtajās atbildēs nebija nekā, kas varētu likt apšaubīt zīmes kultūrvēsturisko novērtējumu, tāpēc lēmumu nemainīsim,” akcentēja Dambis.

Viņš paskaidroja, ka pašvaldības un valsts uzdevums ir rūpēties par kultūras vērtību saglabāšanu, tāpēc nav saprotamas domes bažas par papildu izmaksām robežzīmes uzturēšanai.

“Robežzīme atrodas uz vairākiem īpašniekiem piederošas zemes, tāpēc tagad VKPAI pienākums ir informēt zemes īpašniekus par zīmes iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu aizņemt ne vairāk kā 30 dienas,” pastāstīja Dambis.

Gala lēmumu par zīmes iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā pieņems kultūras ministre. Kultūras pieminekļa statuss robežzīmei stāsies spēkā pēc lēmuma izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc tam arī varēs notikt objekta atgriešana sākotnējā stāvoklī.

Rīgas pilētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka norāda, ka būvvalde neatbalsta Rīgas pilsētas četru robežzīmju iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā, jo tās ir saistītas ar konkrētu novietni – Rīgas pilsētas administratīvo robežu. “Teorētiski, mainoties pilsētas administratīvajai robežai, kaut vai par nelielu attālumu, nāktos uzstādīt citu pilsētas robežu noteicošo norādi, kas savukārt varētu radīt pārprastas situācijas, jo būtu uzstādītas vairākas zīmes. Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” pieminekļu pārvietošanu pieļauj tikai izņēmuma gadījumos – ar VKPAI atļauju, tai pašā laikā tas neuzliek pienākumu to veikt administratīvās teritorijas pārvaldītājam, mainoties pilsētas robežai,” norādīja Žūka.

Viņa arī uzsvēra, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams izstrādāt īpašus nosacījumus, kas būtu saistoši visu administratīvo teritoriju robežzīmju, ja tās tiek iekļautas aizsargājamā kultūras mantojuma sarakstā, aizsardzībai, kas nebūtu pretrunā ar administratīvās teritorijas marķēšanas un kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. “Pašreiz šis jautājums ir sasteigts un nesagatavots,” uzskata Žūka.

Jau ziņots, ka 7.septembrī VKPAI Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē tika pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei “Rīga”, kas nozīmē, ka šo objektu nebūs iespējams mainīt. Kā iepriekš stāstīja VKPAI vadītājs Dambis, domei par ieceri ir tiesības izteikties, bet tās viedoklis nav izšķirošs.

Rīgas dome pauda bažas par papildu izmaksām, kas pašvaldībai varētu rasties, robežzīmei kļūstot par aizsargājamu mākslas pieminekli.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere iepriekš pastāstīja, ka, izvērtējot VKPAI vēstuli “Par dizaina objekta “Rīga” iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā”, departamenta pārstāvji konstatēja, ka tajā nav minēts normatīvo aktu pamatojums objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tostarp nav norādīts, kādai kultūras pieminekļu tipoloģiskajai grupai un kādai vērtību grupai saskaņā ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, pēc VKPAI domām, būtu pieskaitāms minētais objekts.

Dišlere arī informēja, ka, novietojot sirsniņu objekta garumzīmes vietā, departaments nav pārkāpis autortiesības, jo Valdis Celms – objekta autors, kura autortiesības departaments neapšauba, – 2009.gada intervijā laikrakstam “Diena” ir izteicis varbūtību, ka autora izstrādāto objektu “varētu dažādi apspēlēt svētkos”. Dišlere skaidroja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments, pamatojoties uz šo aicinājumu, par godu Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai un par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai lēma izmainīt garumzīmes formu, pārveidojot par sirds simbolu Latvijas karoga krāsā. Šo pamatojumu departaments ir nosūtījis vēstulē Kultūras ministrijai.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu novērst mākslinieka Celma personisko tiesību uz darba neaizskaramību pārkāpumu, atjaunojot sākotnējā izskatā mākslinieka 1980. gadā izveidoto robežzīmi “Rīga”. Pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) vērsušās arī vairākas sabiedrībā zināmas personas, publiskā vēstulē paužot protestu pret Rīgas vizuālās zīmes “izkropļošanu un banalizēšanu”, kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.

Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji uzskata, ka sirsniņa, kas uz Rīgas uzraksta lietota garumzīmes vietā, nav garumzīme, un piemērojis sodu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Krišjānim Peteram (“Saskaņa”) par garumzīmes aizvietošanu ar sirsniņu uzrakstā “Rīga”, noformējot administratīvā pārkāpuma protokolu, kas paredz naudas sodu 35 līdz 140 eiro apmērā.

Sirsniņa Rīgas karoga krāsās – gaiši zilā un baltā – uz Rīgas uzraksta burta “Ī” garumzīmes vietā tika novietota šā gada pavasarī. Vasaras nogalē tā tika pārkrāsota Latvijas valsts karoga krāsās. Ušakovs sociālajā tīklā “Twitter” uz to reaģēja, ierakstot, ka nezināmo aktīvistu pārkrāsotā garumzīme izskatoties labi un lai tā arī paliekot.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas