Lembergs brīnās par piedāvātajām nodokļu izmaiņām, “Vienotība” velk sarkanās līnijas. Vai nodokļu reformas ieviešana ir apdraudēta?

1 komentārs

Lai nodokļu reforma 2018. gadā stātos spēkā, kā to iecerējusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), viņai vēl ir jāpanāk atbalsts pašvaldībās, kas ir ietekmīgs spēlētājs Latvijas politikā. Tāpat vēl jāiegūst nepieciešamais skaits koalīcijas partiju deputātu balsu, kura patlaban nav. Līdz ar to finanšu ministre jau prognozē, ka gaidāmas smagas sarunas, bet premjers vienošanās panākšanu salīdzinājis ar iešanu pa trauslu ledu.

Visam ir sava cena – arī nodokļu reformai. Vismaz pirmajos divos gados, kopš nodokļu izmaiņu ieviešanas, gaidāms būtisks ieņēmumu kritums valsts budžetā. Par cik lielu robu ir runa, Finanšu ministrija vēl rēķina. Taču publiski izskanējis, ka budžets zaudētu no 200 miljoniem līdz pat vairāk nekā 500 miljoniem eiro, kas pārsniedz to, cik valsts ir atvēlējusi, piemēram, visam aizsardzības budžetam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Vislielākās bažas par straujo ieņēmumu kritumu pauž pašvaldības, kuru budžetu lielākoties veido tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Finanšu ministre sola, ka izdevumu samazinājums pašvaldībām tiks segts no valsts budžeta.

Tomēr Reizniecei-Ozolai pašvaldībām būs jāpierāda, kāpēc nodokļu sistēmu vispār nepieciešams reformēt. Par to liecina viņas pašas partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumi, kuros saklausāms, ka finanšu ministres piedāvājumā viņš neredz nekādu loģiku.

Aivars Lembergs

Aivars Lembergs
Ventspils mērs, “Latvijai un Ventspilij”

Ja jums ir 430 eiro un divi apgādājamie, kāda likme ir? Nulle! Vajag samazināt to nodokli zem nulles? Var darīt. Uz papīra var, bet dzīvē nesanāk. Nu, tāds tas stāsts. Es klausos un brīnos.

Šāds noskaņojums arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dana Reizniece-Ozola patlaban nevar rēķināties ar atbalstu no sava politiskā spēka – Zaļo un zemnieku savienības, kas ir pārstāvēta daudzās pašvaldības, ne tikai Ventspilī.

Nodokļu reformai šobrīd nav arī ZZS lielākā koalīcijas partnera – partijas “Vienotība” – balsu. Solvita Āboltiņa uzsver, ka nodokļu reformu ir gatava atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja tās radītais robs budžetā netiek lāpīts uz to jomu rēķina, kuras ir “Vienotības” pārziņā.

Solvita Āboltiņa

Solvita Āboltiņa
partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja

“Vienotība” nekādā veidā nav gatava atteikties no tā, ka prioritāte ir aizsardzība. Turklāt ar aizsardzību saprotot, ne tikai 2% budžetā. Tā ir arī iekšējā aizsardzība. Tātad tās joprojām ir policistu, ugunsdzēsēju algas. Tā ir mūsu austrumu robeža. Šīs prioritātes nekādā veidā nevar tikt atceltas. Tieši tāpat uzsāktā izglītības reforma, kas prasīs līdzekļus.

Tikmēr finanšu ministre norāda, ka 2018. gada budžetā papildu naudu iespējams atvēlēt tikai tam, lai pildītu NATO saistības un turpinātu palielināt aizsardzības finansējumu, kā arī lai palielinātu veselības aprūpes budžetu. Līdz ar to ministrei gaidāmas sarežģītas sarunas arī ar “Vienotību”.

No valdības partijām finanšu ministre pagaidām, iespējams, var rēķināties tikai ar Nacionālās apvienības atbalstu. Vismaz tā liecina Budžeta komisijas deputāta Imanta Parādnieka paustā pārliecība, ka 2018. gads ir īstais brīdis, kad ieviest nodokļu izmaiņas. Viņaprāt, tas izdarāms galvenokārt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.

Imants Parādnieks

Imants Parādnieks
Saeimas Budžeta komisijas deputāts, VL-TB/LNNK

Tas pirmais gads, varbūt arī otrais, būtu jāpārdzīvo noteikti ar lielāku budžeta deficītu. Tas būtu darbs, kas gan valdībai, gan Latvijas Bankai būtu darāms Eiropas gaiteņos, Eiropas Komisijā un visādi citādi risināms, lai mēs varam ar vienu reizi ieviest šo reformu. Un tas ir īstais brīdis, kad mēs to varam izdarīt.

Par to, ka reforma neizbēgami palielinās budžeta deficītu, ir izteicies arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Bet, lai to izdarītu, ir jāsaņem Eiropas Komisijas (EK) atļauja. Pretējā gadījumā draud finansiālas sankcijas.

EK viceprezidents Valdis Dombrovskis atgādina, ka Latvija jau tagad ir palielinājusi deficītu, lai uz parāda daļēji finansētu veselības aprūpi. Un lai saņemtu atļauju deficītu palielināt vēl vairāk, valdībai ir jāspēj pierādīt, ka tuvākajā nākotnē, tas atkal tiks samazināts.

 

Valdis Dombrovskis

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas viceprezidents

No Eiropas Komisijas puses varu uzsvērt, ka, protams, ir svarīgi, lai valsts pieturētos pie fiskālās disciplīnas, pakāpeniski budžeta deficīta līmeņus mazinātu. Bet šīs elastības iespējas ir pieejamas, bet tās jebkurā gadījumā ir pagaidu novirzes no virzības uz vidēja termiņa budžeta deficīta mērķi. Līdz ar to, ja valdība nāk ar šādu pieprasījumu, vienlaikus ir arī jārāda, kā turpmākajos gados šī novirze no vidēja termiņa budžeta deficīta mērķa tiks koriģēta.

Finanšu ministre gan norāda, ka deficīta palielināšanas virzienā viņa negrib lūkoties. Viņasprāt, reformu bez liela trieciena budžetam varētu īstenot uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina, pārskatot valsts pārvaldes izdevumus, ceļot nodokļus akcīzes precēm un azartspēlēm. Vai ar to būs līdzēts, Finanšu ministrija vēl rēķina. Tikmēr jau tagad ir skaidrs – lai īstenotu nodokļu reformu, šaha lielmeistari Danu Reiznieci-Ozolu gaida smagas cīņas.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Juta
    +1

    Juta

    Tā lūk pie mums notiek - visu nosaka lembergs un &!

    06.03.2017 14:44

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas