Lauki tukši – badīgi gājputni noēd sējumus

0 komentāri

Jauns gadalaiks, jaunas raizes zemniekiem. Pavasaris nāk ar gājputnu ierašanos, kas lauksaimniekiem nereti nozīmē noēstus sējumus un vairākos tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus. Valsts ir gatava atlīdzināt izsalkušo gājputnu nodarījumus – zemnieki var pieteikties kompensācijām.

Gājputnu apetīte ir visai branga – zaļos laukus viscaur klāj melni, noknābāti zemes caurumi. Maltīti ziemājos ietur zosis un gulbji, un graudkopis Gunvaldis Sproģis lēš, ka sējumus reizēm apsēdušas tūkstošiem zosu. Ar izsalkušajiem lidoņiem lauksaimnieks cīnās jau pārdesmit gadus, bet pēdējā laikā gājputnu baru kļūstot arvien vairāk. Pavasaros zemniekiem tas nozīmē tikai vienu – milzu zaudējumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Gunvaldis Sproģis, z/s ”Joži” saimnieks

Šeit ganījās zosis un gulbji. Var redzēt, ka palikuši trīs centimetri no labības. Kā redzam visapkārt, desmitiem, simtiem hektāru zosis ir noēdušas. No šī lauka labākajā gadījumā dabūsim līdz 50% ražu. Ja no hektāra nokuļam sešas tonnas, tonna maksā 120-150 eiro, katrs var izrēķināt pats.

Valsts kompensēs

No pagājušā gada atjaunota krīzes gados likvidētā iespēja zemniekiem pieteikties uz kompensācijām. Bet ir priekšnoteikums, lai to saņemtu – zemniekam jāveic putnu baidīšana. Sproģu saimniecībā ir viens šāds biedu rīks – skaņas lielgabals.

Tomēr labums no tā neesot – uz graudiem kārās zosis pēc šāviņa pārlido uz citu vietu. Tāpēc Gunvaldis ir skeptisks, vai maz ir iespējams efektīvi putnus aizbaidīt.

Gunvaldis Sproģis, z/s ”Joži” saimnieks

Kādi ir tie pasākumi, nezinu. Zvanu, prasu ornitologam. Viņi man saka, mēs nodarbojamies ar putnu pievilināšanu, nevis baidīšanu. Bet ja vajag baidīt, ņemiet kādas palīgierīces – taures, bungas un ejiet pa lauku un baidiet. Tas nav nopietni.

Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore

Noteikumi paredz arī atbaidīšanas veidu. Vai tas ir ar skaņu, vai tie ir žogi, elektriskie gani. Ir zināmi pienākumi zemniekam, zemes īpašniekam, kas ir jāizdara.

Šīs kompensācijas izmaksā no valsts budžeta. To apjoms atkarīgs no postījumu apmēra un veida. Piemēram, pērn izmaksāts 72 tūkstošu eiro liels atbalsts. Šajā skaitā ietilpst arī viena pārsimts eiro kompensācija par kāda lāča nodarītiem postījumiem biškopībā.

Noknābāto un izbradāto lauku īpašnieki savus iesniegumus pašlaik var iesniegt valsts vides dienestā.

Foto

Skaties video!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas