Latvijas Zinātņu akadēmijā ar krāšņu pasākumu atklās koncertzāli ”Rīga”

0 komentāri

Pēc nepilna mēneša pašā Rīgas sirdī Latvijas Zinātņu akadēmijā ar krāšņu pasākumu atklās koncertzāli ”Rīga”. Par tās eksistenci lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pat nezina, lai gan pirms 40 gadiem tajā ritēja visai aktīva kultūras dzīve.

Zinātņu akadēmijas prezidents ar prieku aplūko pēdējos paveiktos darbus. Tagad savās vietās ir arī lustras. Šos bronzas gaismas ķermeņus pirms 60 gadiem darinājuši Latvijas dizaineri, taču tie 1972.gadā cieta ugunsgrēkā. Pirms nedēļas, lai lustras varētu atjaunot, tās notīrīja ar speciālu metodi – sauso ledu.

Līdz oficiālajai atklāšanai palikušas trīs nedēļas, tāpēc koncertzālē pilnā sparā turpinās atjaunošanas darbi – tiek skrūvēti krēsli un dekoratīvās apmalītes. Jau tuvākajā laikā ieklās speciālo tā saukto ”baleta grīdu”, uz kuras neslīd. Koncertzāles, kā arī visas ēkas kopumā, dekoratīvais noformējums atspoguļo 50.gadu pompozo stilu, par kuru sajūsmā visi pasaules kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti un arhitekti.

Pilnībā, protams, tā nebija aizmirsta – te notika zinātniskie kongresi un sapulces, bet skatuvi pēc ugunsgrēka aizmūrēja. Ugunsgrēks izcēlies naktī pēc Raimonda Paula koncerta 72.gadā. Un tā kā šajā koncertzālē notika Komunistiskās partijas pasākumi, lieta uzreiz tika noslepenota un atdota Drošības komitejai, tāpēc noskaidrot ugunsgrēka iemeslus bija grūti. Vēlāk secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Atjaunojot koncertzāli, darbu veicēji bija atraduši vairākus vēsturiskus artefaktus – slepeno VDK telpu, no kuras uzmanīja zālē sēdošos, kapeiku monētas, sabiedriskā transporta biļetes un pat 55.gada celtnieku vēstuli nākamajām paaudzēm.

Telpu remonts ir izmaksājis 300 000 eiro, taču tajā neesot ieguldīti ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi. Unikālā koncertzāle atjaunota par Latvijas uzņēmēju līdzekļiem.

Plānots, ka skatuves funkcionalitāte ļaus veidot šeit ne tikai estrādes un akadēmiskās mūzikas koncertus, bet arī teātra izrādes. Skatuves perfekto akustiku ir novērtējuši Nacionālās operas galvenais diriģents un latviešu operdziedātāji un arī citi mākslinieki. Jau tuvāko mēnešu laikā ir ieplānoti vairāk nekā 40 koncerti un teātra izrādes

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas