Latvijas Gāze lūgs prezidentu neizsludināt grozījumus Enerģētikas likumā

0 komentāri

Viens no šā gada svarīgākajiem lēmumiem – grozījumi Enerģētikas likumā – šonedēļ tika pieņemts Saeimā. Tie definē ne vien tirgus atvēršanas nosacījumus nākamgad, bet paver durvis daļējai tirgus atvēršanai vēl ātrāk, un tika pieņemti, par spīti negaisa mākoņiem, ko tiesu darbu izskatā sola Latvijas Gāzes šefs.

Grozījumi ir tik nozīmīgi, ka tie speciāli tika pieņemti vēl pirms balsojuma par jauno valdību, jo mēs dzirdējām runas, ka to nepieņemšana gadījumā arī valdības apstiprināšana varētu izgāzties.

Tā ir unikāla situācija – spriedze teju 20 gadu garumā, ko valstij radīja 1997. gada 2. aprīlī noslēgtās noslepenotās vienošanās starp valsti, Latvijas Gāzi un tās lielākajiem stratēģiskajiem akcionāriem – Krievijas Gazprom un Vācijas Ruhrgas.

Vienošanās bija par to, ka akcionāri piekrita investēt bankrotējušā uzņēmumā ar vairākiem nosacījumiem un valsts solītām garantijām.

Pirms 19 gadiem tapa liels dokumentu kopums. To vidū parakstīti divi pirkuma-pārdevuma līgumi ar Gazprom un Ruhrgas.

Tajos ir gan Latvijas Gāzes akciju pirkšanas darījuma detaļas, tādas kā samaksas nosacījumi, gan akcionāru līguma noteikumi.

Šie noteikumi savukārt ietverti atsevišķajos akcionāru līgumos. Teju visiem pamata dokumentiem ir kaudzēm svarīgi pielikumu, no kuriem liela daļa, izrādās, bijusi publiski pieejama visus šos gadus.

Ikdienā par akcionāru līgumu dēvētais dokumentu kopums veidojot 500 lapaspuses, zina stāstīt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), apņēmās izpildīt arī prasības par gāzes tirgus atvēršanu. Tomēr Latvijas pirms tam noslēgtie akcionāru līgumi tirgus liberalizāciju sarežģīja.

Līdz šim valsts mēģinājumiem nedaudz pavērt vai sākt laicīgi gatavoties gāzes tirgus atvēršanai Latvijā pirms privatizācijas līguma termiņa beigām 2017. gada 3. aprīlī seko Latvijas gāzes norādījumi par līguma pārkāpumiem un draudi par tiesvedībām.

Foto:

Latvijas gāzes pozīcija joprojām nelokāma, ko apliecina uzņēmuma pašreizējā vadītāja teiktas, balstoties uz izlasīto akcionāru līgumā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis norāda – no tiesvedības riskiem saistībā ar akcionāru līgumu jābaidās vienmēr, jo garantēt, ka tādu nebūs, var tikti Dievs.

Akcionāru līgumu dokumentus un iespējamos tiesvedības riskus pētījis neviens vien valsts nolīgts jurists. Apjomīgums ir tas, kas sarežģījis šo dokumentu juridisko analīzi un secinājumu izdarīšanu. Un ne tikai.

LNT Top 10 pieejamā informācija liecina, ka līgums ar Ruhrgas atšķīrās no līguma ar Gazprom, turklāt vairāki abu līgumu punkti ir vispārēji un līdz ar to plaši interpretējami.

LNT tāpat zināms, ka šis punkts ir nobiedējis nevienu vien ministru izrādīt politisko gribu gāzes tirgus atvēršanas jautājumos.

Strīdīgākais, bieži un dažādi interpretējams jautājums ir par ekskluzivitāti. Līgumos nevar atrast vārdu monopoltiesības, bet var atrast to, ka Latvijas gāzes rīcībā būs ekskluzīvas neierobežotas licences dabasgāzes uzglabāšanai, pārvadei un sadalei uz 20 gadiem, un tirdzniecībai uz vismaz 5 gadiem. Uzņēmumam pieder neierobežotas tiesības lietot gāzesvada sistēmas un Inčukalna gāzes krātuvi.

Pieredzējušais enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata: patiesībā līgumā ar akcionāriem nav nekas vairāk kā vienošanās par to, kā uzņēmums tiks pārvaldīts un kā pieņemti lēmumi.

Eksperts uzsver, un to nenoliedz arī Latvijas gāze, ka publiski pieejamās licences ir neatņemama akcionāru līguma daļa, kā arī ar licencēm cieši saistītie 1996. gada 12. novembra noteikumi Par uzņēmējdarbības licencēšanu energoapgādē.

Tikmēr Latvijas gāzei ir cita interpretācija. Uzņēmuma pārstāvis uzskata, ka uz dabas gāzi šis noteikumu punkts neattiecas, tas skar citus enerģijas veidus.

Latvijas gāze arī uzskata, ka, lai arī tiesiskā situācija ir mainījusies, tostarp Latvija iestājusies ES, tas neatceļ tiesiskās paļāvības principu un faktiskos apstākļus, kādos līgumi tika slēgti. Ekonomikas ministrijas pārstāvis vien uzdod retorisku jautājumu.

Tādēļ par spīti Latvijas gāzes paustajam, eksperti uzskata, ka trešo pušu pieeja sadalei nekad nav bijusi aizliegta, bet dažādu iemeslu dēļ to realizēt iespējams tikai pēdējos gados.

Proti, jau pirms pāris gadiem likums atļāva pieeju sadales sistēmai, vienīgi ministrijai radies iespaids, ka Latvijas gāze esot centusies to aizkavēt.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis gan tagad secina, ka arī valdībai vajadzētu rīkoties straujāk.

Bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola, kuras laikā apstiprināto noteikumu un veikto vērienīgo likuma grozījumu dēļ Latvijas gāzei būs pagrūti izvairīties dot pielaide trešajām pusēm sadales sistēmai, LNT atzina, ka ir lasījusi abus akcionārus līgumus.

Pirms spert vēsturiskus soļus tirgus atvēršanas virzienā, ministrija ņēmusi vērā ne vien pašu piesaistītu juristu analizēto, bet arī pētījumus, kas veikti laikā, kad ekonomikas ministri bija Daniels Pavļuts un Vjačeslavs Dombrovskis.

Pavļuta laikā izstrādātais Latvijas gāzes sadalīšanas modelis ir faktiski pamats šogad apstiprinātajam. Tomēr ministriem ar gāzes tirgus atvēršanas jautājumiem negāja raiti, lai gan riski nav īpaši mainījušies.

Ekonomikas ministrs no 2011. gada oktobra līdz 2014. gada janvārim Daniels Pavļuts top10 atzina, ka akcionāru līgumus pats nav lasījis, bet pilnībā uzticējies dažādiem, tostarp prestižiem juristiem.

Ja valdība nebūtu vienojusies neraustīt kaķi aiz ūsām, Pavļuts uzskata, ka kaut vai laicīgu gāzes sadalīšanas procesu varēja sākt jau pirms pāris gadiem. Tikmēr teju stopkrānu nospieda bijušais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pats līgumus arī nelasīja, bet uzticējās juristiem, kuru viedokļi par tiesvedības riskiem saistībā ar privatizācijas līgumu kardināli atšķīrušies.

Jau kādu brīdi Latvijā iespējams gāzi pirkt no Lietuvas, kas gan praktiski vēl nenotiek. Līdz šim Latvijā gāzi piegādāja ne vien Gazprom, bet arī Itera Latvija, kura gan nav akcionāru līguma dalībnieks. Tās vadītājs Juris Savickis par grozījumiem enerģētikas likumā izsakās ļoti kritiski.

Viņš LNT Top 10 apgalvoja, ka akcionāru līgumu nav lasījis, tomēr uzskata, ka likuma grozījumi pārkāpj akcionāru vienošanos.

Šo ceturtdien Saeima pieņemtos grozījumus enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un Latvijas gāzes sadalīšanas nosacījumus, vēl jāizsludina prezidentam. Latvijas gāze jau paziņoja, ka lūgs prezidentu to nedarīt.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas