Latvijā tikai 2% gadījumu tiek izanalizēti autoavāriju cēloņi

1 komentārs

Tomēr šī ir tikai viena epizode Latvijas autoceļu šausmu sarakstā – ne mazāk smagas avārijas notiek nepiedodami bieži. Autoavārijas šogad izdzēsušas 147 cilvēku dzīvības. Ceļu satiksmes negadījumi ar dažādām smaguma pakāpēm vidēji trīsarpus tūkstoši mēnesī jeb 28 873 līdz šim šogad.

Visbiežāk no policijas dzirdam – pārgalvīga braukšana un manevri, nepareizi izvēlēts ātrums. Tikmēr Valsts tiesu ekspertīžu biroja autoavāriju profesionāļi saka – ne vienmēr patiesībai atbilstoši, ne vienmēr autovadītājs vainojams.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Oskars Irbītis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja sertificēts tiesu eksperts

Iespējams, mēs konstatējam ekspertīzē, ka nav ievērota zīme – dodiet ceļu -, bet, iespējams, tā zīme ir aizaugusi ar kokiem, iespējams, ka tur ir līnijas padzisušas. Tās ir lietas, kas būtu jāpēta kompleksi.

Autoavāriju detalizēta izpēte Latvijā notiek ārkārtīgi niecīgā skaitā – vien tikai 2%. Un tikai tad, kad šo ekspertīzi pasūta kriminālprocesu virzītāji – policija, prokuratūra vai tiesa.

Ārkārtīgi daudz avāriju kopsakarību paliek neatklātas – gadiem ilgi jau brīdinājis Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Latvijā nav apstākļu rekonstrukciju, nenotiek sistemātiska cēloņsakarību izpēte saistībā ar iepriekšējām avārijām konkrētajos ceļu posmos.

Arī autoeksperts Pauls Timrots uzskata par absurdu, ka Latvijas Valsts ceļi līdz šim aprobežojušies tikai ar tā saukto melno punktu kartes izveidi. 60 autoceļu posmi iezīmēti kā vietas ar lielu varbūtību notikt ļoti smagām avārijām ar cilvēku bojāeju. Timrots vērtē, – melnie punkti nemaz nebūtu, ja kāds Latvijā kārtīgi izanalizētu konkrētās vietas un novērstu problēmas.

Pauls Timrots, auto un ceļu satiksmes eksperts

Nez kāpēc to nosauc par melno punktu. Ja to dara ceļu inženieri, tad es mulstu. Man liekas, viņiem tik un tā ir jāsaprot, kas tas ir – vai tur saule spīd pretī, vai tur ceļam lauzums ne tāds, vai asfalts ne tāds. Nu kaut kādi iemesli ir pilnīgi noteikti skaidri un saprotami. Nu tā nav nekāda pesteļu būšana. Nu kas tas ir melnais punkts. Tas pats kas āderes?

Tas saskan ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja norādīto, – vairumā gadījumu tiek ignorēts ceļa seguma stāvoklis, pārredzamība, krustojumu iekārtojums, ceļa zīmju un horizontālā apzīmējuma ietekme.

Latvijā ir tikai deviņi sertificēti tiesu eksperti, seši no tiem Valsts tiesu ekspertīžu birojā strādājoši, kuri ir spējīgi izpētīt un noteikt autoavāriju cēloņus un iemeslus. Viens no tiem ir Oskars Irbītis. Viņš gadiem izjutis Iekšlietu, Satiksmes un Tieslietu ministriju noraidījumu veidot vienotu datubāzi, veikt zinātniskus pētījumus autoavāriju cēloņus detalizētākai noskaidrošanai. Tas ļautu tad precīzi arī noteikt, kā uzlabot situāciju uz ceļiem – samazinot avāriju iespējamību, samazinātos arī bojāgājušo un ievainoto skaits.

Risinājums – iesaistīt speciālistus no dažādām iestādēm ar dažādām datubāzēm.

Ierosinājumu sākt detalizēti izpētīt smagākās avārijas, iepriekš noignorēja arī Ceļu satiksmes drošības padome. Tikai šogad kaut kas ir sakustējies. Un tieši šis padomes sastāvs kombinācijā ar tās pamata uzdevumu liek nonākt pie absurda konstatējuma un uzdot vēl absurdāku jautājumu.

Padome pie viena apaļā galda divas reizes gadā sasēdina 21 valsts iestādi un nevalstisko organizāciju. Tās uzdevums saskaņā ar nolikumu ir ”izskatīt priekšlikumus un pieņemt lēmumus par pasākumiem, kas veicami, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošības līmeni valstī”. Un te sākas interesantākais. Satiksmes drošības padomē ir viss iespējamais, izņemot Valsts tiesu ekspertīžu biroju. Taču tieši šim birojam ir Latvijā vienīgie 6 sertificētie autoavāriju izmeklētāji.

Satiksmes drošības padomes priekšsēdētājs ir Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, bet viņa viedokli LNT TOP10 neizdevās iegūt, kāpēc padomē joprojām nav iekļauts Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Tikmēr ministrijas cita amatpersona steidz mierināt – Latvijas Valsts ceļi ir pieņēmuši darbā vienu personu, kas sākusi veidot datubāzi ar autoavāriju recidīvu.

Ir arī apspriesta ideja par atsevišķas autoavāriju ekspertu operatīvās vienības izveidi, kas kopā ar policistiem izbrauktu uz smagiem negadījumiem un vāktu pierādījumus uz vietas.

Taču Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā sūdzas – vispirms būtu jāuzlabo ceļu policistu profesionalitāte. Šad tad paši policisti rada problēmas, jo avārijas vietās fiksējuši un vākuši pierādījumus pavirši vai arī daudzus svarīgus pierādījumus vispār pat nav ņēmuši vērā.

Taču no otras puses, Timrots kā absurdu nosauc faktu, ka negadījumu vietu precīzai noteikšanai protokolos policisti sākuši izmantot GPS koordinātes tikai šovasar. Vajadzējis jau sen. Ceļu policijas priekšnieks gan akcentē, – situācija uzlabojas.

Ceļu satiksmes drošības uzlabošana būs viens no jautājumiem, ko nākamnedēļ skatīs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Uz to beidzot būs uzaicināts Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Taču vai kāds vērā ņemams progress būs panākts autoavāriju cēloņu izpētes grupas izveidē un vai beidzot atbildīgās amatpersonas sapratīs, ka cilvēku bojāeju uz ceļiem var panākt, ja izanalizē kļūdas un tās novērš, būs zināms 19. novembrī. Tad atskaitīsies Satiksmes drošības padome.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Jakanupla
    0

    Jakanupla

    "Taču vai kāds vērā ņemams progress būs panākts autoavāriju cēloņu izpētes grupas izveidē un vai beidzot atbildīgās amatpersonas sapratīs, ka cilvēku bojāeju uz ceļiem var panākt, ja izanalizē kļūdas un tās novērš, būs zināms 19. novembrī. "
    Nu ļoti "interesants" teksts..
    Vai tiešām latvijā ir nepieciešams panākt cilvēku bojāeju uz ceļiem? Vai varbūt tomēr vajadzētu panākt cilvēku bojāejas uz ceļiem samazināšanos??
    Cilvēki klausieties ko Jūs ierunājiet un ko Jūs rakstiet!!!

    02.11.2015 14:34

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas