Latvija neatbalsta sankcijas pret ”Krievijas dzelzceļu” un tā vadītāju

0 komentāri

Bankas, ieroču ražotāji kā arī energomilži “GAZPROM” un “ROS-NEFT”. Piektdien Eiropas Savienība ieviesa vēl stingrākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem. To izdarīja arī ASV. Krievijas energokompānijām un bankām nepalīdzēja arī virkne ietekmīgu lobistu, starp kuriem ir vairāki bijušie ASV senatori. Tomēr vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi. Arī Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums ”Krievijas dzelzceļš” un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins.

Uzņēmuma ”Krievijas dzelzceļš” šefs Vladimirs Jakuņins jau pavasarī nonāca ASV sankciju sarakstos. Bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

 Nekā Personīga: Esam dzirējuši, ka Latvija ir diezgan aktīvi lobējusi ideju neiekļaut sankciju sarakstā Krievijas dzelzceļu un Krievijas dzelceļa vadītāju. Vai tā ir taisnība?
Anrijs Matīss, Satiksmes ministrs (Vienotība): Šī informācija par sarunām nav publiska informācija, bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Ja kaut kādā veidā Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā.

 

 Nekā Personīga: Vai jūs varat apstiprināt, ka Latvijas pozīcijas dēļ gan Krievijas dzelzceļš, gan arī tā vadītājs netika iekļauts šajā sarakstā?
Andrejs Pildegovičš , Ārlietu ministrijas valsts sekretārs: Es varu apstiprināt to, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, mūsu Valdības pozīcija bijusi – ne tikai tagad, bet vispār kopš februāra – ka transporta nozari mūsuprāt nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās.

 

Kravu tranzīts veido 12 % no Latvijas IKP. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

“Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs,” norāda A. Matīss

“Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būsu saistīta ar ieroču embargo un diskusijas bija smagas, garas. Nu šobrīd mēs esam panākuši zināu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt – mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši,” tā A. Pildegovičš.

Eiropas diplomāti un poltiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē. Secināts – ierobežojumi Krievijai biznesam Eiropas debesīs radītu letālas sekas. Tāpēc sankcijas izplikušas. Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Ja Latvija vēl ar Inčukalna gazes krātuvi spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā. Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV. Tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem.

Uzziņa

”Krievijas dzelzceļa” šefs amatu ieņem jau deviņus gadus. Bet Jakuņina un Putina pazīšanās ir krietni ilgāka. Abi kopā strādājuši KGB. Pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam – ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku ”Rossija”. Sanktpeterburgas pievārtē līdzīgi kā Putins dzīvojis leģendārajā vasarnīcu kooperatīvā ”Ozero”. Šobrīd iesaistījies Putina plānā atjaunot agrāko Padomju savienības varenību – Jakuņins ir padomes loceklis fondā ”Ruskij Mir”. Viesojies Latvijā un Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas. Bet cieši tuvinājies arī ar poltiķiem. Tā Igaunijas drošības dienests KaPo Tallinas mēru Edgaru Savisāru savā gada pārskatā par Krievijas ietekmes aģentu nodēvējis pēc tam, kad pilsētas galva pirms vēlēšanām no Jakuņina saņēmis naudu it kā pareizticīgo katedrāles celtniecībai.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas