Latvijā ik gadu pieķer ap 1000 viltotu eiro banknošu

0 komentāri

Jau turpat divi gadi, kopš par savu naudu saucam eiro, nevis latus. Aptaujas un pat tīri sadzīviskas situācijas liecina, ka sabiedrība ir pieradusi pie jaunās valūtas. Bet vai tā tomēr iepazīta pietiekami, lai atšķirtu no viltojumiem?

Tas, ka eiro ir globālas nozīmes valūta, protams, nozīmē arī to, ka viltotāju aprindās par to ir liela interese. Latvijā ik gadu izķer ap tūkstoš viltotu eiro banknošu.

Viltojumi, tiesa, ir pietiekami kvalitatīvi, lai vismaz vienu cilvēku apmuļķotu, jo tie izņemti no Latvijā jau apgrozībā esošās naudas.

Šāda atklāsme ir biedējoša, jo skaidrs, ka pēdējais ķēdes posms – cilvēks, kurš saprot, ka ticis apkrāpts, ekvivalentu naudas apjomu zaudē. Tāpēc svarīgi ir labi iepazīt eiro naudu, īpaši banknotes. Jo vairāk tagad, kad apgrozībā laistas jaunās sērijas 5, 10 un 20 eiro banknotes.

Pirmā un vissvarīgākā atšķirība tomēr ir papīrs, ko viltotāji nespēj pilnībā atdarināt. Īstu naudu drukā uz kokvilnas papīra, kas ir raupjāks un nečaukst kā burtnīcu lapas.

Ik gadu Latvijā tomēr izdodas iemānīt ap 1000 viltotu banknošu vidēji 20 līdz 40 eiro vērtībā. Gada griezumā ekonomikai tie ir aptuveni 40 000 zaudētu eiro. Kā skaidro naudas eksperts, tāds viens labs džips, kas tomēr nav nekas traģisks.

Somija un Baltijas valstis Eiropā uzskatītas par drošajām salām, kur nonāk vismazāk eiro viltojumu.

 

Vilto arī monētas. Gadā pieķer ap 400 metāla ripiņām. Tās gan mēģina kopēt arī pašmāju viltotāji, tiesa, kvalitāte ir visai bēdīga.

Naudas ekspertiem bankā darba netrūkst arī bez viltojumiem. Uguns, šķēres vai mājdzīvnieku zobi ir kas tāds, ar ko banknotes nespēj mēroties.

 

Ja tomēr mājdzīvnieki vai kāds cits ticis naudai klāt, to pret jaunu un skaistu var samainīt Latvijas Bankas filiālēs Rīgā un Liepājā.

Tiesa, nemainīgs ir likums, ka no banknotes pāri jābūt palikušai vairāk nekā pusei.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas