Latvija būtiski atpaliek no 2020. gada mērķu sasniegšanas. Vai sapnis par ekonomikas izrāvienu ir izsapņots?

3 komentāri

Tas, ko valsts ir apņēmusies paveikt līdz 2020. gadam, ir aprakstīts Nacionālais attīstības plānā (NAP). Dokuments tika sagatavots Valda Dombrovska valdības laikā. Plāna autori to ir nosaukuši par “sabiedrisko līgumu” un valsts “biznesa plānu”.

Dokuments tapa toreizējā Pārresoru koordinācijas centra direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mārtiņš Krieviņš

Mārtiņš Krieviņš
Pārresoru koordinācijas centra bijušais vadītājs (2012. gads)

Tā ir rokasgrāmata gan politiķiem, gan Saeimas deputātiem, gan prezidentam, gan arīdzan ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā Latvija plāno attīstīties nākamajos septiņos gados.

Saskaņā ar plānu 2020. gadā būs sasniegts ekonomikas izrāviens. Latvija būs pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo izglītoti, veseli un laimīgi cilvēki. Plāna īstenošanas uzraugi šogad veic vidusposma izvērtēšanu, kā sokas ar šo mērķu sasniegšanu. Pirmie secinājumi gaidāmi rudenī.

Tikmēr, vērtējot galvenos kritērijus, kas raksturo valsts attīstību, jau tagad var prognozēt, ka plānā ierakstītais lielā mērā tā arī būs palicis neīstenots sapnis, ar atsevišķiem izņēmumiem.

Būtiskākais rādītājs, kas raksturo valsts turību, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Taču tā izaugsme aizvadītajos pāris gados ir apstājusies. Tāpēc 2020. gadā, visticamāk, neizdosies sasniegt mērķi, lai IKP būtu 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā. Tas turklāt nemaz nav ambiciozs mērķis, jo Igaunijā un Lietuvā jau tagad tie ir 75%.

Tāpat arī teju nemainīgs saglabājies apstrādes rūpniecības apmērs. Latvija pagaidām nevar lepoties arī ar eksporta rādītājiem. Tāpēc arī šo NAP mērķu sasniegšana ir nopietni apdraudēta.

Līdzīga ir situācija ar dzimstību. Dzimušo skaits krietni atpaliek no plāna mērķiem. Un par “pilnīgu utopiju” nozares eksperti sauc apņemšanos, ka 2020. gadā neapmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu garuma daļa būs samazinājusies par 50%.

Par spīti tam, ka virknē būtisku rādītāju, valsts ne tuvu nav tam, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, valdības vadītājs stāsta, ka NAP neguļ noputējis dziļi atvilktnē.

Māris Kučinksis

Māris Kučinksis
Ministru prezidents, ZZS

Ietvertais fokuss uz ekonomikas attīstību, ietvertais fokuss uz izglītību, tas nav šobrīd pazaudēts. Mēs uz to arī ejam.

Turpretī “LNT Ziņu Top 10” aptaujāto dažādu nozaru pārstāvju viedoklis ir gluži pretējs. Finanšu eksperts Ģirts Rungainis uzskata, ka šādi plānošanas dokumenti valdībai ir “tukša vieta”.

 

Ģirts Rungainis

Ģirts Rungainis
“Prudentia” partneris

Skatoties no malas, rodas iespaids, ka valdība nevadās no šiem dokumentiem praktiski nekādā veidā.

Problēmas sakne, Rungaiņa vērtējumā, ir tā, ka pretēji tādām valstīm, kā Somija, Igaunija vai Lietuva, kas attīstās straujāk un kļūst bagātākas, Latvijā lēmumi netiek pieņemti, apsteidzot laiku.

Ģirts Rungainis

Ģirts Rungainis
“Prudentia” partneris

Mēs velkamies nopakaļus. Tas zināmā mērā turpinās, jo tā atpalicība ir lielāka nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Tad, kad kaimiņi to visu ir izdarījuši, arī mēs to darām – kā šobrīd ar nodokļu politiku. Mēs beidzot taisāmies realizēt vairākus elementus nodokļu politikā, ko igauņi ir realizējuši pirms laba laika. Viņi šobrīd to, ko mēs taisāmies ieviest, jau maina prom. Mēs ejam ar desmit gadu nokavēšanos šajā izpratnē. To pašu var teikt arī par šo te “brīnišķīgo” plānu.

Līdzīgs noskaņojums valda arī Pašvaldību savienībā, kur norāda, ka attīstības plāns un valdība dzīvo paralēlās pasaulēs. To, ka plāns nedarbojas, ir secinājuši arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Jānis Endziņš

Jānis Endziņš
LTRK valdes priekšsēdētājs

Īsā atbilde – noteikti nē. Faktiski tas ir tāds “Zaporožecs”, kuram mēs esam uzlikuši virsū “Mercedes” zīmi – ar domu, ka būs ekonomikas izrāviens. Tur satura nav, lai tas ekonomikas izrāviens patiešām realizētos dabā.

Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka valdības lēmumi, piemēram, lai mazinātu nabadzības riskam pakļauto ģimeņu skaitu, ir bijuši gan tādi, kas tuvina Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu, gan attālina. Bažīgu viņu dara pieteiktā nodokļu reforma.

Demogrāfs kritiku velta arī valdības īstenotajai politikai, lai mazinātu cilvēku nepieciešamību doties ekonomiskajā trimdā. Ilmāra Meža ieskatā, nav reāli sasniegt 2020. gada mērķi, kas paredz, ka iebraukušo skaits pārsniegs emigrējušos.

Ilmārs Mežs

Ilmārs Mežs
demogrāfs

Ir nepieciešams darīt vairāk, jo šīs ģimenes, kas turpina aizbraukt, ja tās ir tikai 10 000 pēc tādām pieticīgām prognozēm, kas šogad aizbrauks, arī tas ir ārkārtīgi daudz. Un citās valstīs būtu ļoti liels satraukums. Mēs tā mierīgi izturamies [pret to], ka mēs būtībā noasiņojam.

Tikmēr premjers, atzīstot, ka attīstības plānā “daži ir ļoti nereāli [sasniedzami] cipari”, ir apņēmības pilns no dokumenta pārņemt pozitīvo un gada nogalē sākt darbu pie nākamā septiņgades plāna rakstīšanas, kas stātos spēkā 2021. gadā.

Uzņēmēji to vērtē skeptiski. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ir pārliecināts, ka vienīgais attaisnojums jauna šāda plāna rakstīšanai ir tas, ja valsts ir apņēmusies kļūt par plānu lielvalsti.

3 komentāri

TOP komentāri

  • mozys čangaleits
    +2

    mozys čangaleits

    Latgolā jau jūtams uzplaukums, jo taciņas nejūtot staigātāju soļus, aizaug ar zāli. Atbrīvosim laukus no laukstrādniekiem, lai "rukā" Īrijā!

    20.03.2017 06:51

  • Diemžēl,
    +1

    Diemžēl,

    mūsu Valstī valdībai prioritāte, vismaz līdz šim brīdim, ir bijusi tukša muldēšana,savu kabatas partiju atbalstīšanu, bezizmēra papīru (dokumentu) taisīšana,vārdu un darbu nesakritība, izklaides braucieni uz ārzemēm bez minimāliem rezultātiem un totāla bezatbildība Rungaiņa kungu ieskaitot.

    20.03.2017 06:47

  • Nezinítis
    +1

    Nezinítis

    Kàdà tur PSKP CK kongresà arí svinígi apsolījaka ar 1980.gadu sàksies Komunisms.Par laimi arí nesasniedza plànoto.
    Tàdas dívainas pretrunas :vienviet ziño,ka gandrīz puse iedzívotàju uzskata sevi par nodrosinàtiem,bet te nu jàuzzin pretéjais.
    Kuriem meliem bútu pareizàk ticét?

    20.03.2017 00:06

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Vasara nozīmē sauli, karstumu, košus tērpus un aizvien mazāk un mazāk laika, lai pagūtu parūpēties par to, lai šajā laikā mūsu izskats būtu tiešām veselīgs un pievilcīgs. Tā ir tiesa – vasarā mūsu āda saskaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem: karsto sauli, sāļo jūras ūdeni un pilsētas piesārņojumu, tāpēc rūpes par ādu vasaras sezonā ir visnotaļ būtiskas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas