Latvijā arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt lauksaimniecībā

0 komentāri

Par spīti tam, ka valstī šobrīd 83 000 iedzīvotāju oficiāli ir bez darba, arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt lauksaimniecībā. Šā iemesla dēļ daudzi lauksaimnieki šogad sezonas darbiem būs spiesti ievest strādniekus no citām valstīm. 

Jūlija beigās, lai no 40 hektāru plašā lielogu melleņu lauka ievāktu ražu, būs vajadzīgs vairāk nekā 200 darba roku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Jau pērn lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte algoja strādniekus no Ukrainas, jo uz vietas tos gandrīz neiespējami atrast, un darīs to arī šogad, turklāt šogad viesstrādnieku skaits būs krietni lielāks nekā pērn.

Valsts nodarbinātības aģentūrā norāda, ka bezdarbnieki labprātāk interesējas par ilglaicīgākām vakancēm, un lauksaimniecība darba meklētāju vidū esot viena no nepopulārākajām nozarēm.

Eva Lossane, NVA Pakalpojumu departamenta direktore

Runājot par sezonas darbiem un fiziski smagākiem sezonas darbiem, pēdējos gados ir parādījusies šī problēma arī ar vietējo darbaspēku šīs vakances aizpildīt. Lauksaimniecība ir nozare, kur mēs ar to sastopamies, jo visvairāk līdz šim nodarbinātie no trešajām valstīm ir bijuši saistībā ar kuģu remontdarbiem, tāpat arī kravas automobiļu vadītāji.

Lai strādātu lauksaimniecībā, uz Latviju visbiežāk brauc cilvēki no Ukrainas. Turklāt lielogu melleņu audzētāja Māra Rudzāte ar ukraiņu viesstrādnieku darba kvalitāti ir daudz apmierinātāka nekā ar vietējo sniegumu.

Grūtības atrast darbiniekus nozarēs, kur tos gaida fiziski smags un dažkārt pat netīrs darbs nav tikai Latvijas, bet zināmā mērā visas pasaules tendence.

Tomēr Latvijā šo problēmu vēl vairāk padziļina fakts, ka daudzi no tiem, kuri varētu vakances aizpildīt, ir emigrējuši un šos darbus veic, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā.

Celt nozares prestižu, organizēt skolēnu vasaras nodarbinātību un darbiniekiem piedāvāt samērīgu samaksu – tie ir risinājumi, ko lauksaimniekiem piedāvā aģentūrā. Tikmēr Māra šogad plāno melleņu laukā nodarbināt divreiz vairāk viesstrādnieku nekā pērn.

Viņa arī uzskata, ka trūkstošo darba roku problēma jāsāk risināt valsts līmenī.

Citādi pēc piecpadsmit melleņu audzēšanas gadiem būšot krūmi jārok ārā un jāaudzē dzērvenes, ko varot novākt ar speciālu ierīci. Jau pērn liela daļa melleņu ražas esot palikusi uz lauka nenovākta.

Foto

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas