Birokrātija vīzu jomā kavē ārvalstu studentu piesaisti Latvijā

0 komentāri

Lai gan politiskā līmenī izsenis tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt vairāk ārvalstu studentu, birokrātija vīzu jomā kavē šo procesu attiecībā uz daudzām pasaules valstīm, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Piemēram, ja ar valsti nav bezvīzu režīma, tad vīzu var saņemt, tikai ierodoties kādā no Latvijas vēstniecībām personīgi. ”Lai iegūtu vīzu, viņiem ir jābrauc uz pilnīgi citu valsti, kur, iespējams, ir nepieciešama vēl viena vīza, lai iebrauktu. Cilvēki zaudē laiku, cilvēki zaudē naudu,” komentēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārvalstu reflektantu nodaļas vadītājs Māris Ginters.

Situāciju ar piemēru raksturo biznesa augstskolā ”Turība”. Augstākās izglītības iestādes pārstāvji vēlējušies piesaistīt studentus no Vjetnamas, bet pēc diviem mēģinājumiem sapratuši, ka tā ir gandrīz neiespējamā misija. Lai iegūtu Latvijas vīzu, potenciālajam studentam no Vjetnamas vispirms būtu jākārto Ķīnas vīza, lai varētu ierasties uz interviju Latvijas vēstniecībā Pekinā.

”Vjetnamiešiem pasakot, ka jādodas uz Ķīnu un ka Ķīnas vīzu nevaram garantēt, un piedevām aizbraucot tur, iesniedzot dokumentus, nav paredzams, ka saņemsit Latvijas vīzu – interese noplok līdz nullei,” komentēja augstskolas prorektors Imants Bergs.

Turklāt runa nav tikai par atsevišķām valstīm, bet par veseliem kontinentiem, no kuriem Latvijas augstskolām faktiski nav iespēju piesaistīt ārvalstu studentus. Pasaulē ir ap 200 valstu, bet vēstniecības ir tikai 37. Maz vēstniecību ir Dienvidaustrumāzijā, tāpēc nav arī studentu no šī reģiona. Tas pats ar Āfriku – ir tikai viena vēstniecība Ēģiptē, bet Dienvidamerikā nav nevienas vēstniecības.

Tikmēr, piemēram, Indijā Latvijas vēstniecība sāka darboties pirms diviem gadiem, un uzreiz ārvalstu studentu skaits no šīs valsts četrkāršojās. Tagad Latvijā mācās jau vairāk nekā 400 studentu no Indijas.

Taču arī tad, ja attiecīgajai valstij ir bezvīzu režīms ar Latviju, studentiem nākas sastapties ar problēmām. Uz savas ādas to izjutuši apmaiņas studenti no Meksikas Mišels un Adrians, kuri studē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Latvijai ar Meksiku ir bezvīzu režīms, tāpēc studenti vēlējās uzturēšanās atļauju kārtot jau pēc ierašanās Latvijā. Tā ir pierasta prakse, un tā dara visi studenti, kas ierodas no valstīm, ar ko Latvijai ir bezvīzu režīms.

Tomēr Vācijas aviokompānija viņus nav ielaidusi lidmašīnā.

”Kad es pirku biļeti, man nejautāja, vai man ir vīza. Tomēr lidostā man teica, ka nepieciešama vīza. Es centos paskaidrot, ka es vīzu dabūšu Latvijā, jo Meksikā nav Latvijas vēstniecības. Bet viņi man teica, ka nē, man esot nepieciešama vīza šeit un tagad, lai tiktu lidmašīnā,” stāstīja Adrians.

Vācijas aviokompānija nav laidusi studentus tālāk, jo viņi atzinuši, ka plāno uzturēties Šengenas zonas valstī Latvijā ilgāk nekā bezvīzu režīma noteikumos paredzētie trīs mēneši. Tāpēc nācies maksāt 250 dolārus par atgriešanās reisa datumu pārcelšanu uz agrāku laiku.

Neļaušana studētgribētājiem no valstīm, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms, sēsties lidmašīnā ir jauna problēma. Šī mācību gada laikā tas noticis ar vairākiem apmaiņas studentiem no Meksikas un Taivānas, kas vēlējušies Rīgā ierasties caur Vāciju, stāsta RTU prorektors Igors Tipāns.

Universitātes apzinās, ka naudas trūkuma dēļ vēstniecību skaits ir ierobežots, bet mudina nozaru ministrijas nākt klajā ar risinājumiem, lai studenti vīzas varētu iegūt, arī personīgi neierodoties kādā no Latvijas vēstniecībām. Šādi risinājumi jau bijuši, piemēram, iesaistot goda konsulu.

Dodoties uz Latviju tūrismā vai biznesa darīšanās, jau tagad ne vienmēr ir jākārto vīza pašā Latvijas vēstniecībā. Tomēr Ārlietu ministrijā procedūras atvieglošanu arī studentiem nesola, norādot, ka ilgtermiņa uzturēšanās vīzas saņemšanas nosacījumiem jābūt stingrākiem, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē un drošības apsvērumus.

Izglītības un zinātnes ministrijā tikmēr norāda, ka sadarbībā augstākajā izglītībā Latvija primāri fokusējas uz Eiropas Savienību, Austrumu partnerības valstīm un atsevišķām Āzijas valstīm. Dati rāda, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos gados ir strauji pieaudzis, un nu jau pārsniedz 6000. Pirmais desmitnieks ar valstīm, no kurām Latvijā ir visvairāk ārvalstu studentu, ir sekojošs – Vācija, Uzbekistāna, Krievija, Indija, Kazahstāna, Zviedrija, Ukraina, Lietuva, Baltkrievija, Norvēģija.

Foto

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas