Kurzemes pusē ģimenes ārsta apmeklējumam jāieplāno divas dienas. Ko stāsta pacienti, kuri gatavi pārvarēt šādas grūtības?

1 komentārs

Pirms nedēļas valsts galvenie revidenti paziņoja, ka ģimenes ārstu darba kvalitāte ir apšaubāma, bet pašu dakteru pieejamība daudzos novados liek apšaubīt, vai tā sauktā primārā veselības aprūpes sistēma vispār darbojas!

LNT Ziņu Top 10 izvēlējās doties uz vairākiem Kurzemes pagastiem un izpētīt, cik tālu pacientiem patiesībā atrodas vistuvākais ārsts? Kāpēc sava ģimenes ārsta apmeklējumam jāieplāno divas dienas un ko stāsta paši dakteri un tie, kas gatavi pārvarēt pat šādas grūtības, lai tikai dabūtu recepti un ar savu ārstu aprunātos?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Otrās grupas invalīde Mārīte Vecvagare ģimenes ārstu apmeklē divas reizes mēnesī: vajag izrakstīt receptes, izmērīt spiedienu un paklausīties sirdi. No Šķēdes līdz Jaunlutriņiem sieviete no rīta tiek ar autobusu, bet pēc ārsta apmeklējuma septiņus kilometrus mēro ar kājām. Jo atpakaļ autobuss brauc pēcpusdienā.

Mārīte Vecvagare, Šķēdes iedzīvotāja

Divas stundas jāgaida. Šitādā laikā divas stundas jāgaida. Tā es lēnām nāku mājās un atnāku. Tad nemaz nav jāgaida. Lēnu garu vien.

Kādreiz Šķēdē pieņēma pat trīs ģimenes ārsti. Pēc tam kādu laiku bija ierīkots medpunkts ar feldšeri. Bet tagad – nav nekā. Pacientu nelielā skaita dēļ ģimenes ārstiem ierīkot praksi Šķēdē nav izdevīgi.

Šķēdē un tās apkārtnē ir apmēram 500 iedzīvotāju, un neviena ģimenes ārsta. Primāras veselības meklējumos vietējie cilvēki klīst pa vairākiem pagastiem. Un viņiem vēl ir paveicies transporta ziņā.

Līdz Jaunlutriņiem – septiņi kilometri, līdz Lutriņiem – 12, bet līdz novada centram Saldum – 25 kilometri.

Šķēdes iedzīvotāja Vera Ogule jau 10 gadus braukā pie ģimenes ārsta uz Saldu. Bet tad, kad paliek pavisam slikti, sieviete sauc Ātro palīdzību.

Vera Ogule, Šķēdes iedzīvotāja

Es jau vēl varu. Es vēl varu ar satiksmi atbraukt. Un tagad ar pieteicos un es braukšu. Bet vispār tā ir. Kādreiz izbrauca reizi nedēļā, tagad vairs nekā. Kad es nevarēšu, tad es nezinu, kā tas būs. Tas ir briesmīgi.

Daļā pašvaldību nav nodrošināta pietiekama veselības aprūpes teritoriāla pieejamība, secināts Valsts Kontroles ziņojumā. Visliktākā situācija ir Latgalē un Kurzemē. Daudzos ciemos ģimenes ārstu uz vietas nav. Bet lai nokļūtu pie tiem ir jāmēro liels attālums. Vēl vairāk. Kopumā 13 Latvijas ciemu iedzīvotāji pie sava ģimenes ārsta nemaz nevar izbraukāt vienas dienas laikā. Piemēram, no Garozas līdz Ezeriem autobuss kursē tikai pēcpusdienā. Bet atpakaļ – tikai nākamajā dienā.

Kurzemes plānošanas reģionā atzīst: problēma pastāv. Tomēr autobusu pie katrām mājām norīkot nevarot.

Vaira Brūdere, Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

Galvenais mūsu mērķis savienot esošos pagastu centrus ar novadu centriem, un arī novadus savstarpēji. Arī pilsētas savstarpēji lai būtu šī te medicīnas pakalpojumiem pieejamība dažādos līmeņos.

Dažreiz šī sistēma nošauj greizi. Piemēram, Ķuļciema pagasta iedzīvotājiem vistuvāk pieejamais ģimenes ārsts atrodas Mērsragā, bet uz turieni autobuss vispār nekursē.

Vaira Brūdere, Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

Ķuļciema pagasts ietilpst Talsu novadā, un blakus ir Mērsraga novads. Nu tā kā tas savienojums arī ne vienmēr no katra pagasta ir savienots ar citu novadu. Ja šie novadi ir savienoti savā starā, tad pagasti – nav.

Ārstu teritoriālo pieejamību laukos varētu uzlabot ar īpaši nozīmētiem reisiem. Tāds piemēram varētu būt Ozolu ciemā, kur cilvēkiem 4 ar pusi kilometri ir jāiet lai tiktu līdz autobusa pieturai uz lielceļa. Tur autobusu varētu palaist reizi mēnesī, bet tad iedzīvotājiem ir jāvienojas, kurā dienā un cikos viņi kolektīvi varētu braukt.

Vaira Brūdere, Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

Problēma ir galvenais tā, lai nebūtu iesniegums ar 10-tiem parakstu, bet braucēju beigās ir divi. Tādi gadījumi arī ir bijuši.

Ir Valsts Kontrolei iebildumi arī pret pašiem ģimenes ārstiem. Viens no tiem – ka ārsti neizpilda viņiem noteiktas 13 kvalitātes prasības. To izpilde ir tikai 61%. Piemēram, ārsti neveic profilaktiskās pārbaudes.

Laukos praktizējošiem ģimenes ārstiem tādām profilaktiskām apskatēm bieži vien nepietiek laika, skaidro Brocēnu dakteris Jānis Sergejenko. Jo atšķirībā no lielpilsētu kolēģiem, ģimenes ārsti laukos daudz ko dara paši. Jo daudzi speciālisti šeit vienkārši nav pieejami.

Jānis Sergejenko, ģimenes ārsts Brocēnos

Laukos sūta pie šiem speciālistiem tad, kad tiešām ir vajadzīga konsultācija, tiešām ir vajadzīga palīdzība. Bet ar tādiem niekiem, kā kaut kādām angīnām, ausu skalošanām, un kaut kādiem augonīšiem ausī, vai neiroloģiskām kaut kādām blokādēm, laukos to, godīgi runājot, dara visi.

Viens no Valsts kontrolēs uzstādījumiem – samazināt nosūtījumu skaitu pie speciālistiem. Eiropā vidējais rādītājs ir 300 nosūtījumi gadā, bet Latvijā – 600. Tāpat, revidentu skatījumā, pacienti pārāk bieži sauc Ātro palīdzību. 46%-os gadījumu tas esot nepamatoti, un tas arī ir akmens ģimenes ārstu dārzā.

Jānis Sergejenko, ģimenes ārsts Brocēnos

Bet kā es varu piespiest cilvēku, kurš jūtas slikti, zvanīt man, bet nezvanīt ātrai palīdzībai? Nu nezinu! Pieļauju, ka arī šeit ir sistēma jautājums. Arī šeit ir vajadzīga sistēma, noteikta aprite, kā tam zvanam jāiziet, lai viņš pa priekšu nonāktu pie manis.

Vēl viens kvalitātes rādītājs – vēža skrīnings. Tā aptvere visā Latvijā ir niecīga. Bet bieži vien, skaidro mediķi, pie tā ir vainīgi paši pacienti.

Jānis Sergejenko, ģimenes ārsts Brocēnos

Skrīnings uz zarnu kolorektālo vēzi. Tur jums iedod tādus te strīpiņus, kuri mums ir jāpērk un viņi nemaz tik lēti nav, un ir cilvēki kas atnes, bet ir cilvēki, kas neatnes. Bet nauda ir aizgājusi. Un gala rezultātā, ja jums puse neatnes, tad Jūs jau strādājat ar mīnus zīmi. Jūs jau maksājat par to skrīningu.

Nopietni iebildumi pret esošo veselības aprūpes sistēmu ir sakrājušies arī pašiem ģimenes ārstiem. Piemēram, no valsts apmaksāto saraksta izņemti vairāki izmeklējumi, tiek ieviesta plaši kritizēta e-veselība un pastiprināta kontrole.

Jānis Sergejenko, ģimenes ārsts Brocēnos

Ir vajadzīgs nākt kopā un darba grupas veidot nevis kā teātri, kur jau viss ir zināms iepriekš, tikai darba grupa atnāk, lai nospēlētu demokrātiju, kur lūk ir bijuši sanākuši speciālisti, kuri ir tērējuši gan savu laiku, gan savu naudu, es kādreiz tiku aicināts,bet tagad jau vairākas reizes esmu atteicies un vairs nebraucu. Jo uzskatu, ka tam racionālais grauds ir tuvs nullei.

To pašu pieļāva arī Valsts kontrolē. Sistēma ir jāuzlabo visām pusē sanākot kopā: gan ārstiem, gan ministrijām, gan pašvaldībām.

Lai uzlabotu situāciju, Apvienotā Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde ir piedāvājusi ģimenes ārstiem telpas, uz kurām gan neviens nepieteicās. Pašvaldība arī ir gatava noorganizēt transportu pie viena no ģimenes ārstiem turp un atpakaļ.

Kā izrādās, vietējie iedzīvotāji ar situāciju jau ir apraduši un savus, lai arī tālos, ģimenes ārstus mainīt nemaz negrib.

1 komentārs

TOP komentāri

  • SO.
    0

    SO.

    Problēma ir tā, ka visas reformas notiek Rīgas kabinetos uz galdiem kartēs, nevis vietās, par ko runā, un rezultātā bardaks ceļu, skolu, doktorātu, slimnicu un pat novadu izvietojumā.

    20.02.2017 08:14

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas