Kūlas ugunsgrēku vietās ar laiku būs tuksneši, pauž pētnieki

0 komentāri

Ik gadu kūlas ugunsgrēkos Latvijā iet bojā miljoniem sīku kukaiņu un simtiem tūkstoši dzīvnieku, tostarp arī putni. Šogad dzēsti jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēku.

Dabas pētnieki saka – lielākais drauds ir tas, ka ar laiku varam iegūt tuksnešiem līdzīgas platības, kur labākajā gadījumā augs vien dažu veidu graudu zāles.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pēc ziemas guļas šobrīd ir atmodušies, piemēram, rāpuļi, abinieki, virkne kukaiņu un arī gliemeži. Mazie gliemeži, kuri teju ir vienīgie, kas uzirdina zemi cilvēku aizlaistajās pļavās, šādos ugunsgrēkos pilnībā iet bojā – norāda pētnieks. Atrodamas vien pārogļojušās gliemežu čaulas un apdeguši skudru pūžņi.

Izdegušajā zemē redzamas arī neskaitāmas alas un ejas, tas nozīmē, ka te dzīvojuši arī grauzēji, kuri, visticamāk, dūmos nosmakuši. Tas savukārt ietekmē nākamo barības ķēdes posmu.

Ja kūlas dedzināšanas sērga Latvijā nemazināsies, tad ugunsgrēku rezultātā ar laiku jau tā neapsaimniekotās teritorijas var kļūt mazāk vērtīgas un tajās būs vien dažu sugu augi, ka pat Jāņu vainagā nebūs, ko iepīt, un bitēm pēc medus arī būs jālido tālu. Būtiski šādos ugunsgrēkos cieš augsne, tā kļūst smilšaināka.

Tikmēr ugunsdzēsēji ar bažām raugās uz šā gada kūlas dedzināšanas sezonu – tā pat vēl neesot pusē, jo citviet Latvijā zemi vēl klāj sniegs. Ja salīdzina ar pēdējiem gadiem, baisās statistikas augšgalā ir 2014. gads, kad notika vairāk nekā 4000 ugunsgrēku, bet pērn to skaits tuvojās 3000.

 

Jāpiebilst, ka par kūlas dedzināšanu ir paredzēti arī naudas sodi no 280 līdz 700 eiro.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas