Krīze piensaimniecībā: īstais brīdis, pērkot piena produktus, atcerēties par patriotismu

1 komentārs

Pirms septiņiem gadiem piensaimnieki piedzīvoja pamatīgu krīzi. Piena cena nokritās tiktāl, ka daudzas saimniecības nespēja segt ražošanas izmaksas un bankrotēja. Normunds, kura traktors bija pirmais ceļā uz Ministru kabinetu, toreiz krīzi pārvarēja. Pirms pāris gadiem saimniecība pat modernizēta, un tagad te viss notiek automātiski. Dators izslauc pienu, pabaro vairāk nekā 200 govju, izved mēslus un ziņo, ja kaut kas nav kārtībā. Tomēr saimnieks ir rūpju nomākts – atkal krīze, tikai šoreiz tā ilgst jau vairāk nekā gadu, bet gaismu tuneļa galā pat neredz.

Divu gadu laikā kopš 2014. gada piena iepirkuma cena ir sarukusi teju par trešdaļu, daudzās saimniecībās sūkstās, ka ražošanas izmaksas netiek segtas un jādomā, kur ņemt līdzekļus.

Dati rāda, ka pēc 2009. gada krīzes, piena iepirkumu cena ir virzījusies augšup, un tas ļāvis zemniekiem atgūties. Tagad jau divus gadus cena krīt, un tam ir smagas sekas. Aprīlī, salīdzinot ar janvāri, ganāmpulku skaits sarucis par 300. Samazinās arī slaucamo govju skaits.

Kopš atceltas piena ražošanas kvotas, pārprodukcija ir visā Eiropā un tas spiež uz leju cenas ne tikai Latvijā, taču pie mums situācija ir vissliktākā.

Lauku konsultāciju centrā atzīst, ka satrauktu zemnieku zvani esot jāuzklausa ik dienas. Cilvēki meklē iespēju izdzīvot.

Diemžēl tuvākā perspektīva esot skumja, pieredze liecina, ka vasarā piena iepirkumu cenas ir zemākas, tas nozīmē, ka kritums turpināsies un piensaimniekiem vajadzīga palīdzība.

Krievijas embargo dēļ 8,4 miljoni no ES piensaimniekiem jau tika piešķirti – tagad tādu pašu summu ļauts piešķirt arī no valsts budžeta – zemkopības ministrs cer, ka līdzekļi tiks atrasti.

“Dokumenti ir sagatavoti, gaidām, kad šis jautājums būs Ministru kabineta sēdē, un tad, kad tiks izskatīts, tad zināsim lēmumu,” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Atbalsts piensaimniekiem tikšot meklēts arī citos veidos, piemēram, atliekot maksājumus, nepiemērojot soda procentus un realizējot projektus, tomēr ministrija nevarot ietekmēt banku politiku.

Diskusijas bijušas arī par taisnīgāku cenu sadalījumu starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, taču nesekmīgas.

Zemnieki zina, kur problēmai kājas aug – aizbraucēju tūkstoši pērk pienu Lielbritānijā vai citās valstīs, tāpat ačgārnie iepirkumu procesi, kad skolas pērk lētāko pienu, kas nāk no Lietuvas. Arī nevienlīdzīgie tiešmaksājumi, kas, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir divas reizes mazāki. Negodīgais cenu sadalījums, kur piena ražotāji saņem vien nepilnus 20%, bet pārstrādātāji un tirgotāji – pa 40%.

Ik dienu Latvijas piensaimnieki saražo vairāk nekā 1000 tonnu piena. Tikai pusi mēs spējam patērēt iekšējā tirgū, pārējais tiek pārdots kaimiņvalstīm, bet tirgoties nemākam – kaimiņiem pārdodam svaigu pienu, par zemu cenu, tie savās rūpnīcās pienu pārstrādā, dodot darbu saviem cilvēkiem un atved atpakaļ uz Latviju, kur veiksmīgi pārdod izkonkurējot vietējos produktus. Zemnieki labi atceras cukura nozares krahu, tāpēc velk paralēles.

To, ka esam atkarīgi no pasaules tirgus cenām, saprot visi. Piena ražotāji ir gatavi pielāgoties jauniem apstākļiem, taču sagaida arī kaut jebkādu atbalstu no valsts.

Tagad īstais brīdis, pērkot piena produktus, būtu atcerēties par patriotismu. Zemnieki gaida atbildi un cer, ka nozare ar valdības atbalstu tomēr spēs pārvarēt krīzi. Bet uzelpot varēšot tikai tad, kad piena cena celsies.

Video

1 komentārs

TOP komentāri

  • SO.
    0

    SO.

    Par kādu patriotismu runājam-piena kombināti, kas no peļņas tāpat sagrābj lauvas tiesu, apzogot(sauksim lietas īstajos vārdos) zemniekus, pieder ārzemniekiem,tāpat veikali. Valsts pārstāvji Dūklava personā tikai noplāta rokas(redzējuTV), nevarot ietekmēt.Pašiem zemniekiem tirgot traucē n-tākie dienesti, kas ari grib pelnīt un labi dzivot uz citu rēkina.

    23.05.2016 05:40

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas