Senkapu izlaupītāji Latgalē radījuši miljons eiro lielus zaudējumus

0 komentāri

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija janvārī konstatēja, ka Viļakas un Rēzeknes novadā izpostīti un izlaupīti vairāk nekā 200 senie latgaļu apbedījumi divos senkapos. Marta sākumā atklājās vēl baisāka aina. Vandaļi bija viesojušies vēl trīs kapulaukos. Pāris mēnešu laikā ir izpostīti vismaz 600 apbedījumi. Nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi, taču nenovērtējams ir vēstures izpētei nodarītais kaitējums.

Kapu postīšana un izlaupīšana nav jaunums. Kopš viegli pieejami metāla detektori, pieminekļu postījumu skaits ir strauji audzis. Pieminekļu sargi un policija līdz šim ir bijusi bezspēcīgi, jo kapu postītājus esot grūti notvert Postītāji izvēlas nomaļas vietas, arī iedzīvotāji nesteidz ziņot par aizdomīgiem cilvēkiem ar metāla detektoriem. Kapos sazagtās unikālās bronzas rotas lietas, darbarīkus un ieročus no racējiem iepērk uzpircēji, kas tās izved uz ārzemēm vai tirgo internetā. Tirdzniecība nav aizliegta, bet par izvešanu paredzēta vien administratīvā atbildība.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ciblas Djatlovkas senkapi šogad ir piektie, kur konstatēti dramatiski mantraču postījumi. Senkapos Rēzeknes un Ludzas apkārtnē izpostīti vismaz 600 seno latgaļu apbedījumi. Valstij nodarīti vairāk nekā miljons eiro zaudējumi.

Visiem izpostītajiem kapulaukiem ir kopīgas iezīmes – tie ir mežā un to tuvumā nav māju. Spriežot pēc daudzajām bedrēm, kapu apzadzēji netraucēti darbojušies vairākas dienas. Ap metru dziļās bedres ir izraktas katrā pauguriņā. Zagļi nav pūlējušies slēpt pēdas.

Izpostīti desmitā līdz četrpadsmitā gadsimta seno latgaļu apbedījumi. Šis laiks raksturīgs ar to, ka virs mirušā bērti nelieli, līdz divu metru augsti smilšu uzkalniņi. Mirušie guldīti kapā ar visām rotas lietām, darbarīkiem un ieročiem. Tos tagad izzog. Izpostītie Latgales kapi bija unikāli, jo liecināja, ka tradīcija dot mirušajam līdzi kapā vērtīgas lietas bija saglabājusies līdz pat 15. gadsimtam paralēli kristietībai, kas šādas paražas nepieļauj.

Vispirms zagļi darbojušies Viļakas novada Daņilovkas un Loginu kapos. Tur izpostīti ap 200 apbedījumu. Pēc tam izzagti Rēzeknes novada Batņu senkapi. Tie atrakti, un no kauliem nolasītas bronzas rotas lietas. Marta sākumā izrakņāti vēl 400 apbedījumi Stoļerovas un Ciblas pagastā. Iegūtās vēsturiskās lietas nonāk pie uzpircējiem, kas tās vai nu izved uz ārzemēm, vai tirgo internetā.

Nekā personīga: Kādā veidā nonāk līdz gala pircējam?
Aleksis (Vārds mainīts), nodarbojas ar Otrā pasaules kara artefaktu meklēšanu: Nu lielākā daļa nokļūst caur interneta vietnēm, kur tas viss tika tirgots, neraugoties uz likumu, kas ir stājies spēkā martā vai janvārī. Interneta vietnē tas tāpat tika tirgots un bija brīvi nopērkams. Un neviens neko nav darījis lietas labā, lai tā tirdzniecība izbeigtos un viņa turpinās.
Nekā personīga: Tas racējs jau pats nepiegādā uz ārzemēm?
Aleksis: Tie cilvēki, kas tās mantas tirgo, nemaz jau nav racēji. 99% no viņiem neiet rakt. Viņiem ir vieglāk nopirkt un pēc tam pārdot. Jāskatās uz vietas.
Nekā personīga: Kas skaitās vērtīgākais, ko rok?
Aleksis: Nu, ja paskatās e-bay, kas ir dārgākais, kas ir pieejams, tad tie ir vikingu zobeni, kas pie mums ir ieceļojuši no vikingiem. Tas ir tas dārgākais, tas pārējais, ja paskatās tās pašas rokassprādzes, tie piekari, pārējais, tas ir “sūds”. 50–70 dolāri, tas nav vērtīgs.
Nekā personīga: Cik tāds zobens var maksāt?
Aleksis: Zobens var maksāt pēc tām cenām, ko es tur esmu redzējis… Nu viņu tur ļoti maz tajā e-bay, bet nu, sākot no kaut kāda tūkstoša un beidzot laikam ar divdesmit tūkstoši.
Nekā personīga: Kas ir tie cilvēki, kas pērk?
Aleksis: Nu es domāju, ka noteikti, ka kolekcionāri. Daļa noteikti ir pārpircēji, kas pēc tam to uzdod par savu mantu. Tie paši angļi – nopērkot viņi saka, ka tas ir atrasts Anglijā, un tirgo jau tā kā savas mantas.
Latvijā atrastās mantas tiek uzdotas par vikingu mantām?
Aleksi: Jā, tieši tā, tiek reklamētas kā vikingu mantas, kaut gan īstenībā Latvijā no visām atrastajām mantām es domāju, labi ja 0,5 procenti būs vikingu mantas.

Aleksis nodarbojas ar Otrā pasaules kara trofeju meklēšanu, kas nav aizliegta. Racējus vieno kopēji saieti un forumi internetā, tāpēc viņi cits citu pazīst. Zina, kurš ko ir izracis.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā senlietu vērtību aprēķina īpaša komisija. Tas ir nepieciešams, lai senlietas varētu vest uz izstādēm ārzemēs. Tad tās ir jāapdrošina un vērtību pārbauda arī apdrošināšanas eksperti. Summas par vienā pētītā apbedījumā atrastajiem priekšmetiem var svārstīties no dažiem simtiem eiro, līdz pat pieciem tūkstošiem. Tagad neviens vairs nevar pateikt, cik tieši vērtīgus atradumus kapu izlaupītāji Latgalē ir nozaguši, taču pat pēc pieticīgām aplēsēm tas ir vairāk nekā miljons eiro.

Latvijas Nacionāla vēstures muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis:
Valstij zaudējumi ir nodarīti ārkārtīgi lieli, tas ir materiālā ziņā. Daudz svarīgāka ir vēsturiskā informācija, kas ir gājusi zudumā. Jo cik nojaušu, norokot aptuveni 600 uzkalniņu kapus, ir nopostīti gandrīz visi uzkalniņu kapulauki, kas ir bijuši daudz maz nepostīti Latvijas teritorijā. Un būtībā latgaļu vēsturi pēc šiem postījumiem vairs īsti uzrakstīt precīzi nevarēs. Tas ir tāds zaudējums, kas būtu, piemēram, nodedzinot kādu arhīvu. Līdz ar to periodu, kad no latgaļiem, zemgaļiem un pārējiem veidojas latviešu tauta, tas ir 13., 14., 15.gadsimts, nu būtībā ir ārkārtīgi vērtīgs materiāls gājis zudumā.

Attīstoties tehnoloģijām, no neskarta kapulauka var iegūt daudz vairāk informācijas nekā pirms desmit vai piecdesmit gadiem. Bet zagļi iznīcina jebkādu iespēju izpētīt, piemēram, audumu paliekas, no kurām ar mūsdienu tehnoloģijām jau var izveidot precīzas rekonstrukcijas.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izpētes un atdarinājumu nodaļas vadītāja Irita Žeiere:
Šeit ir redzams ļoti labi saglabājies vainags ar visiem piekariem, no kura mēs tad vēlāk varam izgatavot konkrētu rekonstrukciju, izmantojot materiālus, kādi tur ir bijuši, ieskaitot zirgu astrus un dažādu krāsu vilnas pavedienus un bronzas rotājumus.
Pats svarīgākais būtu saprast to, ka katrs tas audums ir bijis savādāks, viņi divi vienādi nekad nav bijuši. Šādā veidā izpostot apbedījumus, viņi neatgriezeniski iet zudībā, un mēs nekad neuzzināsim, kāds konkrēti varēja būt tas sievietes apģērbs.

Cīņa ar kapu postītājiem līdz šim nav sekmējusies. No 2013. gada ir spēkā likums, ka visas senlietas, kas vecākas par 17. gadsimtu, pieder valstij. Aizliegta arī metāla detektoru izmantošana kultūras pieminekļa tuvumā.

VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne:
Līdz ar nesodāmības apziņu tiem, kas rok, un to, ka metāla detektori kļūst aizvien populārāki, un tā ir sava veida atkarība, postījumu skaits ir palielinājies. Īpaši Latgales reģionā no 2011. līdz 2015. gadam ir nopietni postīti 115 arheoloģiskie pieminekļi. Es nerunāju par nelieliem rakumiem. Sabiedrības attieksme brīžiem tāda nesaprotama, tā ir tāda pārprasta solidaritāte ar cilvēkiem, kas staigā ar detektoriem, ļoti bieži par to neviens nepasaka. Kāds kaut ko zina, kaut ko aizmuguriski runā.

Zirne stāsta, ka patlaban gatavo likumu labojumus, kas aizliegs tirdzniecību ar senlietām un par to paredzēs kriminālatbildību. Tādu normu gaida policija, jo šobrīd tai nav iespēju apturēt pārdevējus, lai gan bieži ir acīmredzams, ka pārdošanā izliktās mantas ir zagtas. Krimināllikums par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu paredz sodu līdz diviem gadiem cietumā, taču tas racējus neattur. No 2011. gada nopietni postīti 115 piemiekļi, bet atklāti vien trīs noziegumi. Cietumā neviens par to nesēž.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins:
Pierādīt un piesaistīt potenciālo vainīgo pie nozieguma izdarīšanas faktiski ir iespējams, tikai pieķerot viņu nozieguma vietā. Jo, pametot nozieguma vietu un paejot noteiktam laikam, iespējas un varbūtība saukt cilvēku pie kriminālatbildības, pat ja mēs noskaidrojam, ka tas varētu būt viņš, ar katru dienu samazinās. Pašlaik senkapu izlaupīšanas arī policijas redzeslokā pastāv. Šogad mēs esam jau ierosinājuši trīs kriminālprocesus, kur ir izlaupītas četri kapi. Šobrīd norit darbs, un jebkurai izmeklēšanai ir nepieciešams laiks. Kriminālpolicija savu darbu izdarīs.

Ar savu vērienu Latgales kapu zagļi ir nobiedējuši un pārsteiguši arī citus racējus, kas šo rūpalu piekopj legāli vai puslegāli.

No foruma www.antikwar.lv
”Es nesaprotu, lauku, mežu trūkst, kur rakt? Kāpēc jālien kapi rakt? Nu kropļi, nekas vairāk. Dievs dod, kādu pieķert kādreiz. Es to nesaprotu, vnk. nesaprotu, man nav ko teikt. Drīz varēsim dezaktivēt savus md*… idiotisms.
*md ir metāla detektori

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas