Latviju pārpludina nelegālie imigranti no Vjetnamas; stāsts par vienu no viņiem

0 komentāri

Šī gada piecos mēnešos uz robežas noķerti 139 robežpārkāpēji, no tiem 110 vjetnamieši –  vairāk nekā pērn visa gada laikā. Kas tie ir par cilvēkiem? Ko viņi šeit meklē un kas viņus sagaida nākotnē? LNT Ziņas izvaicāja vienu no aizturētajiem vjetnamiešiem par viņa stāstu – kā viņš nonācis līdz Latvijai.

34 gadus vecais vjetnamietis Van Trungs otro dienu ir Daugavpilī. Caur stikla durvīm, kas viņa šī brīža pasauli atdala no pārējās, kur var nokļūt tikai robežsarga pavadībā, mūs vēro brūnu acu pāris. Viņš ir viens no 29 vjetnamiešiem, kas pēdējās dienās nelegāli centās iekļūt Latvijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tagad Van Trunga mājas ir robežsardzes aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju centrs Daugavpilī. 2/3 šeit ir vjetnamieši. Van Trungs mitinās vienā istabiņā ar vēl 4 bēdubrāļiem.

Viņa galamērķis bijusi Vācija. Vjetnamā pārticis no gadījuma darbiem. Tie kļuvuši arvien retāki un rezultātā viņš ieslīdzis parādos. Ieķīlājis savu mājiņu bankā par 5000 dolāriem, lai samaksātu cilvēkam, kas piedāvājies sagādāt darbu Vācijā.

LNT Ziņu žurnāliste sarunājas ar tulka starpniecību. Dzimtā ir vienīgā valoda, ko prot Van Trungs. ”Es nezināju, kas ir legāli vai nelegāli. Cilvēks, kas nopirka man vīzu, nopirka arī biļeti,” par savu ceļojumu stāsta vjetnamietis. Labākajā gadījumā legāli viņš nokļuvis tikai līdz Maskavai.

”Kad nonācām Krievijā, tālāk mūs veda ar mašīnu līdz kādam mežam. Tur izkāpām un 2 – 3 dienas gājām bez atpūtas. Mēs negulējām un mums nebija ko ēst. Es domāju, ka mēs nomirsim tajā mežā, bet tad mūs noķēra robežsargi. Tagad ir vieglāk, šeit pret mani izturas labi. Taču es ļoti ilgojos pēc mājām, pēc sievas un meitiņas,” neslēpj Van Trungs.

Tāpat kā savā dzimtajā ciemā arī uzturēšanās mītnē Van Trungs staigā basām kājām. Uzrakstot iesniegumu, teorētiski reizi dienā viņš drīkstētu sazināties ar tuviniekiem. Van Trunga telefons glabājas apsardzes postenī.

Taču Centrs par brīvu nodrošina tikai bezvadu internetu, bet ne bezmaksas telefonsarunas. Tā kā Van Trunga sim karte ir nederīga un viņa ciematā interneta nav, vienīgais, kas atliek reizi dienā aplūkot telefonā sievas un trīsgadīgās meitiņas fotogrāfijas.

Nodarbju centrā ir maz – vienkāršas ikdienas darbības. Aizturētie paši mazgā savas drēbes. Centra iemītnieku izcelsmi daļēji atklāj veļas mazgāšanas instrukcija pie sienas: tā rakstīta krievu, angļu, vjetnamiešu un arābu valodā.

Reizi dienā – pastaiga centra slēgtajā teritorijā. Vēl trīs reizes dienā durvis atveras, lai aizturētie pāri mazam pagalmiņam nonāktu ēdamzālē. Katram iedalīta krūzīte, karote un dakšiņa, tās ikreiz jāņem līdzi. Pēc dzēriena jāiet pašiem. usdienās šodien Van Trunga dzimtās zemes pamatēdiens – rīsi. Piedevās: cepta zivs un kāpostu salāti.

Gluži puiciski viņš skrien pa gaiteni un palecas. Viņš plāno pieprasīt Latvijā patvērumu, dabūt šeit darbu, nopelnīt naudu un atgriezties Vjetnamā. Taču vēl nezina, ka mājās nonāks ātrāk, nekā domājis. Van Trungu deportēs, jo viņš nav bēdzis no kara, nedz arī ticis politiski vajāts. Laimes meklētājs skatās uz debesīm aiz restotā loga, cerot uz brīvību. Taču atgriezies Vjetnamā, būs vēl lielākos parādos un, visticamāk, pazaudēs arī bankā ieķīlāto māju.

Kāpēc dramatiski pieaudis nelegālu pieplūdums?

Tas skaidrojams ar karu Ukrainā – agrāk viņi Eiropas Savienībā mēģināja iekļaut caur šo valsti, stāsta tulks Kao Ngujens.
Viņš strādā ar aizturētajiem imigrantiem, nodrošinot sazināšanos ar Latvijas varasiestādēm. Tulks stāsta, ka pamatā visi nelegāļi ir no viena Vjetnamas ziemeļu novada. Daļa iepriekš dzīvojuši un strādājuši Krievijā, taču krītot rubļa vērtībai, bēg uz Eiropu.

Šo situāciju izmanto negodprātīgi cilvēki, kas par 2000 līdz pat 10000 dolāriem sola labu darbu Polijā vai Vācijā. Vjetnamieši viņiem uzticas, paļaujoties uz solījumiem, baumām un sociālajos tīklos redzēto, pat nezinot, kur viņi galu galā nonāks un ko tur darīs. Tas tiek skaidrots ar izglītības trūkumu. “Kad viņi tiek noķerti Latvijā, viņi arī nesaprot, kur atrodas. Tas ir visšokējošākais. Kad jautā par datumiem, viņi pat nevar atbildēt, kāds datums šodien,” skaidro tulks.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas