1997. gadā reketa upuri nogalina un mežā aprok savus vajātājus – reketierus

0 komentāri

Ir 1997. gads – laiks, kad likumsargi ar noziedzniekiem runāja viņiem saprotamā valodā, un laiks, kad šādu aizdomīgu grupējumu aizturēšana bija ikdiena. Tāpat kā ikdiena bija šādi aizdomīgi grupējumi. Valdīja vilku likumi, un, lai izdzīvotu, tos vajadzēja ņemt vērā. Rekets bija ikdiena, reketieri savus upurus dzina izmisumā, bija gatavi ar tiem fiziski izrēķināties, lai iebiedētu un iegūtu kāroto naudu vai citas vērtības. Taču šis būs stāsts par upuru izrēķināšanos ar reketieriem.

Ir 1997. gada 29 aprīlis. Lietaina pavasara diena. Mežā netālu no Ķemeriem valda šim gadalaikam neraksturīga rosība. Policijas busiņš Latvija, vīri ar ieročiem, rokudzelžiem un lāpstām. Vislielākā uzmanība pievērsta ugunskura vietai. Cilvēki no tās lasa šķietami nenozīmīgus priekšmetus un rūpīgi ievieto tos aploksnēs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Jauns vīrietis vārdā Andris vārdu pa vārdam atklāj rosības iemeslu. Zem ugunskura ir nevis parastas meža velēnas, bet gan trīs cilvēku kaps. Viņi aprakti kaili, drēbes novilktas un sadedzinātas tieši virs aizbērtās bedres.

Šis nežēlīgais stāsts sākas ar kādu it kā kriminālu pakalpojumu, ko viens ne pārāk nopietns noziedzīgs grupējums sniedzis otram. Pēc tam par to, protams, jāmaksā. Ja nav naudas vai negribas maksāt, – “ziepes” ir lielas. Draud briesmas gan veselībai, gan dzīvībai. Tieši tāpēc trīs jauni vīrieši izlemj pret reketieriem cīnīties gluži kā kinofilmās.

Savācās viņi 1997 gada 17. aprīlī Matīsa ielas 27. nama pagalmā, atbrauca ar automašīnu Opel Record. Andris palika pie stūres, abi pārējie aizgāja sastapt reketierus. Mērķis – pavizināties līdz kādam mežam un tur aprunāties. Ja saruna nevedīsies, vienam no viņiem līdzi bija bise. To viņš paslēpa mašīnā zem paklājiņa.

Naudas prasītāji piekrita ar jauniešiem pavizināties. Seši cilvēki sakāpa Andra Opel Record, Andris pie stūres, Valters ar bisi blakus viņam, Anrijs aizmugurē un turpat aizmugurē arī visi trīs reketieri. Brauca uz Tukuma pusi pa Ventspils šoseju.

Aiz Ķemeriem nogriezās mežā, kur notikumi sāka risināties citādāk, nekā plānots. Reketieri no Valtera bises nenobijās, attiecības viņi skaidroja visai agresīvi.

Vienam no reketieriem trāpīja Valtera raidītā lode, sašautais vīrietis nokrita zemē un, visticamāk, tūdaļ arī zaudēja dzīvību. Šāvējs lika abiem saviem biedriem līķi ievilkt dziļāk mežā. Viņi paši, pārbijušies līdz nāvei, to arī darīja. Tad ar bisi bruņotais Valters tajā virzienā aizveda otru reketieri.

Tagad no naudas pieprasītājiem dzīvs bija palicis tikai viens no naudas pieprasītājiem. Viņš sēdēja mašīnā, bija ļoti piedzēries un, iespējams, pat nesaprata, kas notiek. Taču viņš tāpat bija liecinieks. Valters tagad gribēja, lai ar viņu izrēķinās abi viņa biedri. Iespējams, lai arī viņi justos vainīgi paveiktajos noziegumos un labi cieši turētu mutes. Tika izlemts vīrieti piesiet pie koka. Viņam pateica, ka viņu atstās piesietu mežā, taču plāni patiesībā bija citādi.

Tad, kad pie koka piesietais vīrietis saļima, Valters vēl lika puišiem turēt viņa galvu zem ūdens, lai būtu drošs, ka viņš ir miris. tika pabaudīti arī abi iepriekš nošautie cilvēki.

Kamēr Andris stāstīja šo stāstu, mežā jau stāvēja vīri ar lāpstām. Viņi gaidīja stāsta baisāko daļu – kad Andris norādīs, kur aprakti trīs nogalinātie cilvēki.

Pēc tam sākās briesmīgākie brīži – policisti lika lietā lāpstas un vienu pēc otra atraka apraktos cilvēkus. Racēji tolaik, deviņdesmitajos gados, bija vienkārši ierindas policisti, tā bija daļa darba, smaga fiziski un vēl smagāka psiholoģiski, kā policistiem, tā slepkavām.

To atzīst arī Kārlis Dombrovskis, cilvēks, kurš toreiz arī stāvēja mežā pie šā kapa. Viņš nu jau četrus gadus nestrādā policijā, taču 1997. gadā bija Rīgas centra rajona kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks.

Jautāts par skarbajiem deviņdesmitajiem gadiem salīdzinājumā ar krietni mierīgākajām mūsdienām, kādreizējais likumsargs atzīst, ka rēķini starp melnā biznesa turētājiem tiek kārtoti aizvien, taču ne tik nežēlīgi un ne tuvu ne tik bieži.

Kārlis Dombrovskis gan saka, – toreiz nežēlīgas slepkavības bija saprotamākas nekā tagad. No rēķinu kārtošanas nu esam nonākuši pie noziegumiem, kas notiek muļķīgu sadzīves konfliktu dēļ.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas