Krievijas spiegi interesējušies par Latvijas prezidenta vēlēšanām un valdības stabilitāti

0 komentāri

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – slepenākais no Latvijas dienestiem – šonedēļ publiskoja ikgadējo ziņojumu par apdraudējumiem, kas Latvijas drošībai bijuši aizvadītajā gadā, un pārskatu par riskiem, ar kuriem jārēķinās nākotnē.

Draudu sarakstā nav tikai spiegi, kas maskējas par diplomātiem, interneta troļļi, diversanti, izlūki un bezpilota lidaparāti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Krievijas RT un Sptuņik SAB pagājušā gada pārskatā minēti kā galvenie avoti, caur kuriem Krievija visplašāk mēģina iespraukties citu valstu un arī Latvijas informatīvajā telpā.

Papildus Kremļa kontrolētiem un šeit retranslētiem medijiem pie mums darbojas ne vien kaimiņvalsts vadītas izkārtņu organizācijas, bet pat ietekmes aģenti politiskajās aprindās. Paralēli Kremļa troļļi raksta provokatīvus komentārus sociālajos tīklos un tiek veidotas fiktīvas un nacionālo naidu kurinošas interneta petīcijas. Tie biroja ieskatā pērn bijuši nozīmīgākie riski Latvijas drošībai, bet tikai ilgtermiņā.

Krievijas ietekmes iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveidīgu, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu.

SAB norāda, ka visaktīvāk pret mūsu interesēm strādā Krievijas specdienesti, kuru rīcībā nokļuvušas dārgas un jaudīgas tehnoloģijas. Tās tiek liktas lietā, lai iegūtu praktiskas ziņas par NATO spēkiem Latvijā, piemēram, skaitlisko sastāvu, loģistiku un apgādi.

2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām.

Spiegošanai pie mums pārsvarā tiek izmantots diplomātiskais piesegs, bet uz vietas lielajā kaimiņvalstī aizvien plašākas kļūst Krievijas Federālā drošības dienesta pilnvaras. Šis specdienests īpašu interesi izrāda par regulāriem robežas šķērsotājiem.

Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.

Pērn mūsu valsts drošībai uzradušies arī jauni riski. Šis ir pirmais gads, kad SAB darba pārskatā tik liela nozīme atvēlēta terorismam un pirmais, kad pieminēta bēgļu plūsma. Birojs neslēpj – migrācijas pieaugums rada radikālisma un ksenofobijas riskus, taču vienādojuma zīmi starp bēgļiem un pieaugošu apdraudējumu neliek.

Kaut arī pastāv risks, ka radikalizēta vai ar kādu teroristisko organizāciju saistīta persona var iefiltrēties migrantu plūsmā, lielākus terorisma draudus rada jau Eiropā dzīvojošie radikalizētie indivīdi un grupas.

Publiski pieejamas tikai astoņas lapas no ziņojuma. Ar pilno versiju šonedēļ Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā valdību iepazīstināja biroja vadītājs Jānis Maizītis.

Tieši aizvien pieaugošās nedraudzīgo valstu tehniskās spējas ierasti nerunīgais Jānis Maizītis pēc valdības sēdes žurnālistiem pieminēja kā ziņojuma vienu no būtiskākajiem secinājumiem. Stāties pretim tām birojs var ar tam piešķirtajiem resursiem.

Visas trīs Latvijas drošības iestādes līdzīgi kā visa valsts pārvalde krīzes gados cieta no finansējuma samazināšanas. Par nepieciešamību tās stiprināt tiek runāts jau kopš Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. SAB vadītājs noliedz, ka politiķi drošības iestādes stiprinātu tikai vārdos, ne darbos.

Lai klātienē pārliecinātos par SAB darbu, šonedēļ uz to izbraukuma sēdē bija devušies NDK deputāti. Viņi atzīst – birojs tiek galā ar saviem pienākumiem, taču saka, tā kapacitāte ir jāstiprina.

Ar privāto sektoru nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ no biroja var aizplūst informāciju tehnoloģiju speciālisti, nepieciešami ieguldījumi tehnoloģijās un vajadzīgas finanses, lai birojs kā patlaban nebūtu ”izkaisīts” vairākās ēkās. To var noprast netieši, jo deputāti par šiem jautājumiem runā aplinkus.

Foto

Līdzīgi kā par vajadzībām arī par summām, publiski runāts netiek, bet, noprotams, ka tās salīdzinoši nav lielas un mērāmas pāris miljonos eiro. Viesojoties birojā, komisijas deputāti bijuši vienisprātis, ka papildu līdzekļi tiks atrasti.

Ziemeļu kaimiņu igauņu specdienesti, kuri savulaik atklājuši ne vienu vien bijušo čekistu spiegojam krievu labā, ar savu gada apskatu vēl kavējas. Tikmēr šonedēļ publiskots Lietuvas izlūkošanas ziņojums. Dienvidu kaimiņi secinājuši, ka pie Baltijas valstu robežām tiek koncentrēta armija un militārās izlūkošanas diversanti jau šķērso Lietuvas robežu. Šādām speciālo vienību ielaušanās plānošanām krievi izmanto bezpilotu lidaparātus.

Tiek prognozēts, ka lielā kaimiņvalsts izmantos Lietuvā atjaunoto obligāto karadienestu, lai iefiltrētu tajā savervētas personas. Krievijas spiegi pat neslēpjoties pastāvīgi novēro un filmē Lietuvas militāros objektus. Arī lietuvieši fiksējuši vietējo pierobežas kontrabandistu vervēšanu. Papildu līdzīgi tāpat kā pie mums arī kaimiņos tiek īstenota jaudīga propagandas kampaņa.

Baltijas valstu drošības dienestu ziņojumi ir līdzīgi. Lietuviešiem secinājumi nav daudz plašāki un tas, ka mums nav spiegu skandālu līdzīgi kā igauņiem, nebūt nenozīmējot, ka neviens netiek pieķerts, saka Saeimas deputāti.

Nedaudz kritiskāk uz specdienestu secinājumiem raugās eksperti. Vieni saka, ka nenotiek atskaitīšanās par pašu galveno darba uzdevumu, citi – ziņojumu sauc pat par sava veida politisku pasūtījumu.

Atskaitīšanās par noķertajiem spiegiem ir drīzāk politisks šovs, bet valstij ir labāk, ja drošības dienesti strādā pēc iespējas nemanāmāk, arī tāds ir drošības ekspertu viedoklis.

SAB ziņojumā pārāk daudz runāts par Krievijas ietekmi, pārāk maz – par tik aktuālo terorismu un migrāciju, uzskata Raimonds Rublovskis.

Kompetenču nodalīšana starp SAB un Drošības policiju ir vajadzīga, taču nepieciešama drošības iestāžu savstarpēja koordinācija, jo katrai ir savi darba instrumenti. Turklāt terorisms sistēmiskas kļūdas nepiedod.

Papildu nauda tehnoloģijām, kuras nepārtraukti mainās, drošības iestādēm ir vajadzīga, taču visbūtiskākie ir ieguldījumi cilvēkresursos, to uzsver teju visi uzrunātie.

Aizvadīto gadu SAB strādāja pastiprinātā režīmā. Prognozes par starptautiskās situācijas attīstību nedod pamatu cerēt, ka pārskatāmā nākotnē darba apjoms drošības iestādēm varētu mazināties.

Skaties video!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas