Krievijas galvenais propagandas līdzeklis Rossiya Segodnya vēlas ienākt Latvijā

1 komentārs

Russia Today, tāpat kā pirms pusgada, radītā ziņu aģentūra Sputnik ir daļa no Krievijas ieročiem, kas paredzēti, lai Krievijai izdevīgo pozīciju pasaulē izplatītu ne tikai krievu, bet angļu, franču, spāņu, japāņu, itāliešu un, iespējams, arī latviešu valodā.

Līdz ar Sputnik izveidošanu izskanēja ziņas, ka viņu biroji tiks dibināti arī Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Līdz šim par plāniem izplesties mūsu valstī nekas vairāk nebija zināms. Tomēr tagad Kremļa kontrolētā mediju organizācija vērsusies pie iestādēm Latvijā, lai prasītu atļauju Rīgā reģistrēt savu pārstāvniecību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pilnvaru rīkoties Latvijā Krievijas valstij piederošās informatīvās aģentūras Rossiya Segodnya vārdā parakstījis par Krievijas propagandas ministru dēvētais žurnālists un šīs aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs. Kopš pagājušā gada marta Kiseļovs iekļauts Latvijas un Eiropas melnajā sarakstā un viņam liegta ceļošana uz rietumvalstīm.

Uzņēmumu reģistrs sola līdz augusta beigām pētīt likumus un atzinumus no drošības iestādēm, lai izlemtu – ļaut vai neļaut Latvijā darboties Krievijas varas finansētajai informatīvajai aģentūrai. Rossiya Segodnya gadījums parādījis arī vairākas nepilnības likumos. Piemēram, reģistram nav saistoši dažādie melnie saraksti. Un fakts, ka Dmitrijs Kiseļovs tādā ir iekļauts, nav pietiekams iemesls, lai atteiktu Latvijā reģistrēt viņa vadīta uzņēmuma filiāli.

Dmitrijs Kiseļovs ir žurnālists ar pieredzi. Viņš karjeru televīzijā sāka vēl padomju gados raidījumā Vremja. Zvaigžņu stundu piedzīvoja deviņdesmitajos, kad pēc žurnālista Vladislava Ļistjeva noslepkavošanas pārņēma viņa raidījuma vadīšanu. Kiseļovs bija ietekmīgs žurnālists, kurš daudz runāja arī par žurnālistu ētiku un iestājās par godīgu darbu.

15 gadus vēlāk Kiseļovs ir pilnībā mainījies. Publiski viņu dēvē par neformālo Krievijas propagandas ministru. Kiseļova pārstāvētā televīzija ar īpaši Ukrainas iedzīvotājiem izveidotu raidījumu programmu gatavoja augsni Krievijas ”zaļo cilvēciņu” iebrukumam. Kiseļovs praksē piemēroja hibrīdkara teorijas – iedzīvotājiem iepotēt neticību savas valsts nākotnei un spējai pastāvēt bez Krievijas palīdzības.

Sekoja karš Ukrainā, kam līdzi spēlēja Kiseļovs. Stāstīja par izdomātām ukraiņu karavīru zvērībām pret civiliedzīvotājiem, draudēja ar Ukrainā atdzimstošo fašismu, ASV piesolīja, ka Krievija to varot noslaucīt no zemes virsas.

Kiseļovs savā programmā bieži stāstījis par Latviju. Kā eksperti sižetos iztaujāti Aleksandrs Gapoņenko, Tatjana Ždanoka, Einārs Graudiņš. Vienā no nesenajām reportāžām par ASV karavīru ierašanos Latvijā, Kiseļova pārraide paziņoja, ka latvieši, gatavojoties karam, vairumā iepērk cirvjus un uz šādu rīcību viņus mudinājuši Latvijas politiķi.

Ar melu tiražēšanu un iztapību varai Kiseļovs ieguva ietekmīgu amatu. Krievija reformēja valstij piederošos medijus un apvienoja tos zem viena jumta – informatīvajā aģentūrā Rossiya Segodnya. Ar prezidenta Putina pavēlēm dibinātajā aģentūrā ietilps redakcija Sputnik, kas veidos interneta portālus un radiostacijas 30 valodās 34 valstīs. Pārstāvniecības solītas arī Viļņā, Tallinā un Rīgā.

SPUTNIK un Rossiya Segodnya plāni Latvija

Aprīļa beigās Krievijas federālais valsts unitārais uzņēmums Starptautiskā informācijas aģentūra Rossiya Segodnya vērsusies Latvijas Uzņēmumu reģistrā, lai dibinātu mūsu valstī pārstāvniecību. Reģistrā sākusies plašāka pārbaude, vai to ļaut darīt. Prasīts padoms arī drošības iestādēm. Reģistram likums ļauj padziļināto pārbaudi veikt 4 mēnešus – tas ir līdz augustam.

Aģentūras Rossiya Segodnya pārstāvniecības juridiskā adrese norādīta mājā Rīgā, Maskavas ielā 42. Ēkā strādā dažādi SPA saloni, koučinga treneri, grāmatveži. Kur meklējama filiāle vienai no lielākajām Krievijas mediju organizācijām, izdodas noskaidrot tikai pēc zvana mājas apsaimniekotājam.

Kā vienīgā filiāles pārstāve, kurai pilnvaru strādāt Latvijā izsniedzis pats aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, ir kāda Tatjana Kirillova. Viņas norādītajā adresē Olainē, pēc kaimiņu teiktā, dzīvojot tikai viņas māte. Dokumentu kārtošanā Krievijas aģentūras pārstāvniecības dibināšanai izlīdzējuši firmas Prime Consulting darbinieki. Tās birojs atrodas Rietumu bankas ēkā. Uzņēmums savā mājaslapā lepojas, ka viņi esot partneri Rietumu bankai un klientiem izlīdz gan ar ofšoru dibināšanu ārvalstīs, gan jaunu firmu reģistrēšanu Latvijā.

Vai SPUTNIK un Rossiya Segodnya jāļauj darboties Latvijā?

Maija vidū uz Latvijas ārpolitikas institūta diskusiju bija uzaicināts Jakubs Korejba. Viņš strādā par žurnālistu dažādos Sputnik izdevumos un ir pētnieks iestādē ar skaļu nosaukumu – Starptautiskais žurnālistikas un pētniecības centrs. Žurnālists stāsta, ka Sputnik un Rossiya Segodnya iekšienē neejot nemaz tik spoži, kā to uz āru pasniedz vadība. Tāpēc arī filiāļu dibināšana ārvalstīs notiek lēni. Eiropas ieviestās sankcijas skārušas arī mediju vidi Krievijā.

Sputnik žurnālists nedomā, ka viņa darbavieta nodarbojas ar propagandu. Tieši otrādi – Sputnik un Rossia Sevodnja cenšoties apkarot propagandu un melus, ko par Krieviju izplatot rietumu žurnālisti.

Sputnik un Rossiya Segodnya žurnālists Jekubs Korjeba

Krievija uzskata, ka pret to tiek vērsts informatīvs uzbrukums. Gan Krievijas intereses, gan Krievijas valsts saņem rietumu masu mediju uzbrukumus, ar kuru palīdzību savu politiku realizē rinda valstu un organizācijas. Krievijai nedraudzīgu politiku. Tāpēc Krievija cenšas aizsargāties no šīs ietekmes un arī veido savus veidus, kā ietekmēt mediju sfēru, internetu, to, kādu informāciju saņem cilvēki.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors

Šāda veida manipulatīvi instrumenti paradoksāli, bet tieši atvērtās sabiedrībās tieši demokrātiskās valstīs strādā labi, jo ir brīvība, un tas, ko cilvēks domā, tas agrāk vai vēlāk rezultēsies viņu pārstāvju politikā lēmumos. Tas ir Sputnik mērķis, tas ir Krievijas oficiālais mērķis, izmantojot Sputnik, Russia Today un visus pārējos, noskaņot sabiedrību par labu Krievijas ārpolitikas mērķiem.

Kultūras ministrija, kas uzrauga mediju vidi Latvijā, pirms Krievijas ziņu aģentūras filiāle Latvijā nav piereģistrēta un uzsākusi darbu, neko darīt nevarot – kamēr nav Latvijai kaitīga satura, neesot iespējams apturēt Krievijas ziņu aģentūras filiāles reģistrēšanu. 

Kamēr mediju uzraugi nevar reaģēt, bet Uzņēmumu reģistrs vēl pēta Rossiya Segodnya, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis domā, ka šoreiz būtu jārīkojas izlēmīgi. Jāatrod veidi, kā neļaut Latvijā sākt darboties medijam, kas var apdraudēt valsts stabilitāti.

Jaunievēlētais Valsts prezidents, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Protams, ja jebkurš medijs kurina naidu un ir potenciāls apdraudējums valstij, tad attiecīgām institūcijām ir tiesības pieņemt lēmumu neizsniegt attiecīgos dokumentus, lai viņus varētu reģistrēt vai veikt kādu darbību šeit valstī.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers

Ja mēs beidzot esam sapratuši, kā jāreaģē uz zaļajiem cilvēciņiem, tātad pirmais zaļais cilvēciņš, aktīva rīcība, viņa likvidācija un cauri. Tad jāsaprot ir tas, ka šajā gadījumā ir jāpasaka skaidrs nē, nevis mēs domāsim, mēs skatīsimies, ko mums atļauj mūsu likumdošana un kādos rāmjos ielikt… Ir jāpasaka skaidrs nē. Nē, Sputņikam. Mēs uzskatām, ka Latvijas sabiedrība šobrīd ir stabila, Latvijas sabiedrība dzīvo saticībā un mēs negribam nevienu, kas šo līdzsvaru varētu izjaukt. Ļoti vienkārši – vajag pajautāt drošības iestādēm, lai tās savāc informāciju, par to, kādas varētu būt sekas un politiķiem jāpieņem skaidrs lēmums. Bet jāpasaka nē uzreiz. Katrai valstij ir suverenas tiesības tomēr šo to izdarīt pēc sava likuma burta un gara. Ja mēs aizsargājam savu valsti, savu sabiedrību pret musinātājiem, tad likuma pantu, pēc kā to izdarīt, var atrast. Daudz neko nepaskaidrojot, lai būtu saprotams, ka šeit būs skaidra nostāja jebkurai musināšanai.

1 komentārs

TOP komentāri

  • absurds
    0

    absurds

    Kultūras ministrija: kamēr nav Latvijai kaitīga satura, neesot iespējams apturēt Krievijas ziņu aģentūras filiāles reģistrēšanu. Kas tie par murgiem? Ja zināma šādas Russia Today reputācija, tad kāpēc tai būtu jāļauj darboties Latvijā? Un ne jau par velti šis Kiseļovs ir melnajā sarakstā, normālam cilvēkam viņu klausīties vispār ir neiespējami. Viņam tāda uzmācīga ideja - vispār ne par ko citu kā tikai mūžīgās lamas Ukrainas virzienā. Par ko liecina uzmācīgas idejas?

    22.06.2015 16:51

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas