Krievija meklē Latvijas aizsardzības vājos punktus

0 komentāri

Maijā netālu no Latvijas robežas mūsu armija novēroja 30 Krievijas lidaparātus, jūnijā divreiz varāk – 65. Visvairāk lidojuši iznīcinātāji un izlūklidmašīnas. Laika posmā kopš Ukrainas konflikta sākuma pamanīti 53 iznīcinātāji un 42 izlūki. Pavisam mūsu spēki no aprīļa līdz septembrim konstatējuši 123 Krievijas lidaparātus.

Pārsvarā Krievijas armijas lidmašīnas lido maršrutā Sanktpeterburga – Kaļiņingrada. To uzdevums ir maksimāli pietuvoties Latvijas robežai, lai pārbaudītu mūsu spēju reaģēt – cik ātri tās pamana radari un noķer NATO iznīcinātāji.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Es pieņemu, ka tas notiek ne tikai iepretim Baltijas valstīm. Cik mēs zinām arī Somijā ir tāda pati problēma tā kā jā – tā ir spēka demonstrācija pierobežā,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

 

“Latvijas ūdeņi iedalās teritoriālajā jūrā, kas ir 12 jūras (12 jūdzes – ap 24km) jūdzes no krasta un eksluzīvā ekonomiskā zonā. Tātad ekskluzīvā ekonomiskā zona ir domāta kuģu tranzītiem – miermīlīgam pārgājienam,” skaidro Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras spēku meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks komandleitnants Andris Skribis

Virs Latvijas ekonomiskās zonas jūrā novēroti visdažādākie lidaparāti – kopumā čeras reizes mūsu robežai pietuvojušies virsskaņas tālās darbības bumbvedēji TU-22M. Augusta beigās tie gar Latviju lidoja kopā ar izlūk un kaujas lidmašīnām. Dažāda veida iznīcinātāji kopš aprīļa manīti 53 reizes. Īpaši daudz jūnijā –mēneša laikā 32. Pavasarī Latvijas armijas speciālistu uzmanību piesaistījuši līdz šim neredzēti manevri – jūrā kopā ar kuģi izmantots K27 helikopteris.

 “Tas bija jauna veida vingrinājumu kopums, ko mēs redzējām. Tādus mēs nebijām redzējuši. Tur bija kopīga darbība – gan kuģi, gan helikopters. Tas bija neredzēts līdz šim elements. Tā bija jauna spēja, ko Krievija trenēja, kas līdz šim nebija redzēta un tur mēs vēl analizējam. Vai tas izskatījās kā taktisks uzbrukums? Nespekulēsim šobrīd,” situāciju vērtē J. Sārts.

Tomēr Latvijai bīstamākas ir Krievijas spiegu lidmašīnas. Tās lidojot gar mūsu neitrālajiem ūdeņiem, spēj pat skanēt ne tikai pierobežu. Maijā un jūnijā tās gar Latviju lidojušas īpaši bieži – katru otro dienu. Kopš aprīļa novēroti 42 izlūku lidojumi.

 “IL-20 – pavisam nosacīti neliela lidmašīna, propelleru lidmašīna ar četriem dzinējiem, bet kura tiek izmantota izlūkošanas nolūkā. Viņa neskatās, kas notiek tieši zem viņas.  Aparatūra, kas uzstādīta uz IL20 borta, var skatīties pa labi un kreisi no sava lidojuma kursa vairāku 100 kilometru dziļumā. Kam vajadzētu pievērst uzmanību noteikti – tās ir A-50 izlūklidmašīnu lidojumiem. Tā ir ”Awaks” tipa izlūkošanas lidmašīna, kas ir jau krietni jaudīgāka nekā IL-20 un tā aparatūra, kas ir viņai virsū, skatās līdz pat 1000 kilometru pa labi un pa kreisi no tās kursa,” par Krievijas tehnoloģiskajām iespējām stāsta atvaļināts NBS kapteinis Mārtiņš Vērdiņš

Bez lidaparātiem kopš Ukrainas konlikta sākuma tuvu Latvijas ūdeņiem manīti arī 29 Krievijas kara kuģi un zemūdenes. To treniņu vietas izraudzītas nepatīkami tuvu Latvijai – pa vidu starp Gotlandes salu un Latvijas jūras robežu starp Liepāju un Ventspili – tā saucamajā Gotlandes ieplakā. Tas ir otrs zemākais punkts Baltijas jūrā.

“Baltijas jūrā Baltijas flotē atrodas divas dīzeļ-elektriskās zemūdenes, kuras, protams, atrodoties mūsu krastu tuvumā, var radīt nelielu bīstamību attiecībā uz to, ka var tikt bloķēta piekļuve Latvijas teritorijai no jūras. Līdz ar to šajā topā var uzskatīt, ka zemūdeņu parādīšanās pie mūsu krastiem ir lielākais no visiem apdraudējumiem,” norāda M. Vērdiņš.

Jautājot Jūras spēku flotiles komandierim komandkapteinim Jurim Rozem –  “ja notiek ļaunākais un kuģis sāk braukt Latvijas virzienā. cik aptuveni laika izteiksmē tas nozīmē – cik ātri viņš tiek iekšā Latvijas ūdeņos un līdz krastam?”

“Ja vidējais ātrums kara kuģim ir no 15-30 mezgliem, tad tad pārvarēt attālumu 20-40 jūdzes tas varētu kādās 2-3 stundās. Reaģēt mēs spējam nekavējoties. Protams, mums ir savs reakcijas algoritms, bet tas laikam nav tas jautājums, ko es varētu tā stāstīt,” norāda J. Roze.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka jūras robeža ir salīdzinoši droša. Savukārt, ja Latvijas austrumos no Krievijas ielidotu netālu no Daugavpils bāzētie supermodernie helikopteri, pašreizējie Latvijas radari tik zemu lidojošus lidaparātus nespētu ieraudzīt.

 Radarus Krievijas pierobežas uzraudzībai Latvija sāks iepirkt nākamgad

Jauno radaru iepirkums sāksies nākamā gada pirmajā pusē. Pagaidām militāristi vēl tikai pēta kādas iekārtas Latvijas pierobežai izvēlēties.

“Ir sāktas sarunas ar virkni NATO valstu kompānijām, kas šādu produkciju piedāvā. Tas būs atkarīgs no sarunu procesa, bet mēs ceram līdz nākamā gada pirmajai pusei tikt skaidrībā un sākt šo te procesu ar šo radaru sistēmu iegādi,” radaru iepirkuma procesu skaidro J. Sārts.

Ātrāk uzbuvēt radarus, stiprināt zemessardzi un patriotisko audzināšanu. Partiju līderi Latvijas militārās spējas vairošanai piedāvā dažādus risinājumus. Pat Saskaņas centrs, kas iebildis pret naudas došanu bruņojumiem vai ārvalstu misijām, nu gribētu Krievijas lidmašīnu vietā redzēt mūsējās.

 “Nu, es domāju, ka tas darbs, kas notiek, ir aktīvi jāturpina uz priekšu un, protams, nebūsim naivi, ka vienmēr Latvija būs Krievijas interešu zonā. un ļoti svarīgi ir nepaļauties provokācijām, bet tai pašā laikā soli pa solim iet uz sava bruņotā potenciāla palielināšanu. Cilvēkus piesaistīt zemessardzei, un veicināt soļus, kas liecinātu, ka mēs kā saka tautā – neesam ar pliku roku ņemami,” tā Augusts Brigmanis.

 

Krievija zin, ka mēs zinām – tas ir svarīgākais. bet mēs labi saprotam un tas vairs nav nekāds vlasts noslēpums, ka uz austrumu robežas mums nav tāda veida radaru, lai mēs noteiktu zemu lidojošus objektus. Tur mēs tiešām neredzam un tas ir pamats uztraukumam,” uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.

“Būtu jārūpējas par aizsardzības politiku, stipru zemessardzi, par informatīvo telpu, par sabiedrības saliedēšanu, par valstisko audzināšanu…,” tā Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Arī Sakaņas centram Krievijas lidmašīnas nepatīk

 Nekā Personīga (NP): Kāda jums kā Latvijas politiķim ir sajūta. kad ik pa brīdim parādās ziņas, ka Krievijas lidmašīnas ir pie Latvijas robežas vai kuģi un zemūdenes?
Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra valdes loceklis: Man nepatīk tādas ziņas.
NP: Kāpēc?
J.U.: Nu, labāk, ka mūsu lidmašīnas lidotu.
NP: Bet, ko jūs iesakāt darīt Latvijai?
J.U.: A ko jūs man piedāvājat darīt?
NP: Varbūt jums ir kāds scenārijs, ko darīt?
J.U.: Nē, man nav. Es domāju, ka ir profesionāļi, kas to labāk zin.

Krievijas pētnieks Andis Kudors iesaka Latvijas politiķiem nekavēties ar naudas pārdali armijas modernizēšanai un stiprināt pierobežu. Latvijai jābūt gatavai provokācijām un iespējamām nekārtībām, kas varētu sākties pašā Krievijā.

“Vēsture pierāda, ka tāda ignorēšana, kaimiņa – agresora ignorēšana arī nav pareiza. Mums nevajadzētu reaģēt pārāk daudz ar vārdiem, bet mums būtu jānostiprina sava militārā varēšana. Vai mēs vispār varam prognozēt, kas pašā Krievijā notiks. Iespējams šis režīms turpinās vēl desmitgadēm pastāvēt, bet varbūt arī nē. Ja notiek kādi saasinājumi Krievijas iekšienē, mēs nezinām, kas tad var velties pāri robežām. Mums vienalga jābūt šeit stipriem un nodrošinātiem, bet būtu svarīgi neatraut ieroču žvadzināšanu šeit pie Baltijas robežām kopumā no tā, ko Krievija dara reģionā. Tai skaitā Ukrainā. Tas viss ir saistīts, tas ir vēstījums visiem kaimiņiem uzreiz,”Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors Andris Kudors.

Tikmēr Ukrainas konfliktā izmantoti arī 21.gadsimta kareivji – hakeri. Kā Nekā Personīga pastāstīja kiberdrošības vienības CERT vadītāja Baiba Kaškina – promaskaviski orientēts hakeru grupējums KIBER-Berkud, kas uzbrūk mērķiem Ukrainā, izmanto arī Latvijas resursus. CERT eksperti novērojuši, ka vairākos uzbrukumos Ukrainai piedalījušies arī inficēti un robotu tīklos iesaistīti datori no Latvijas. To skaits neesot liels un datorspeciālisti cenšas to novērst.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas