Krievija Latvijā varētu izvērst hibrīdkaru, paziņo Rasmusens

0 komentāri
Krievija Latvijā varētu izvērst hibrīdkaru, paziņo Rasmusens
Foto: AFP/LETA

Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā Daily Telegraph piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

“Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,” sacījis Rasmusens.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5. pantu,” paziņoja Rasmusens. NATO 5. pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.

“[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina, ka, ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. Būsim par to skaidri. Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,” teicis Rasmusens.

Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka “situācija ir kritiska”.

“Lībijas krīzes laikā pārliecinājāmies, ka Eiropa ir pilnīgi atkarīga no ASV attiecībā uz lidmašīnu uzpildīšanu ar degvielu gaisā, bezpilota lidaparātiem un elektronisko informāciju. Mums nav gaisa transporta. Tas ir ļoti slikti,” sacījis Rasmusens.

NATO valstu aizsardzības ministri ceturtdien vienojās nekavējoties izveidot sešas bāzes Austrumeiropā, kā arī izveidot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būs 5000 vīru.

NATO štāba elementi būs sešās Austrumeiropas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.

Tāpat NATO palielinājis reaģēšanas spēkus, kas spētu nedēļu vai mēnešu laikā iesaistīties krīzē, no 13 000 līdz 30 000 karavīru.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas