Koļīt, nokačāt, ierubīt jeb sabiedrībā populārākie slengi

3 komentāri

Aizvien vairāk jauniešu savā ikdienas leksikā izmanto dažādus žargonus, ar kuriem apzīmē ikdienišķas lietas vai darbības. Pret žargonu izmantošanu protestē valodnieki, norādot, ka to izmantošana kropļo valodu. Piedāvājam ieskatīties, kādi tad ir biežāk izmantotie slengi.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien biežāk dzirdami dažādi atvasinājumi no citām valodām, visbiežāk, no angļu un krievu valodas. Iespējams, vecāka gadu gājuma cilvēkiem bieži vien jauniešu valoda šķiet mīkla.

Esam apkopojuši populārākos slengus, kuri jau kļuvuši par neaizvietojamu sarunvalodas sastāvdaļu:

  • Abloms – ar šo vārdu parasti tiek apzīmēta kāda neizdevusies lieta, izdarība, vilšanās. Piemērs: ”Skaties, ka nesanāk baigais abloms!”
  • Alkāns/alķīts – šādi tiek apzīmēti alkoholiskie dzērieni, alkoholiķi. Piemērs: ”Pēc darba jānopērk alķītis.”
  • Apgreidot – uzlabot kādu priekšmetu, paskaidrot cilvēkam nesaprotamu lietu. Piemērs: ”Man vajadzētu apgreidot velosipēdu.”
  • Autlets – no angļu valodas outlet. Apzīmē veikalus, kur var nopirkt zināmu dizaineru preces, preču pārpalikumus par zemākām cenām. Piemērs: ”Biju aizbraukusi uz autletu.”
  • Beibe, čiksa, džuse, kļuška – šādi tiek apzīmēta, meitene, sieviete. Piemērs: ”Paskat, kāda čiksa!”
  • Bamslis, dvuļa, ampula – apzīmē alu, plastmasas divu litru pudelēs. Piemērs: ”Nopērkam dvuļu!”
  • Bļāviens – apzīmē sašutuma pilnu situāciju. Piemērs: ”Bļāviens, es zināju, ka tā sanāks.”
  • Bujānīt – ārdīties Piemērs: ”Beidz bujānīt!”
  • Cīga – cigarete Piemērs: ”Uzcienāsi ar cīgu?”
  • Čista – pareizi, lieto kā apstiprinājumu. ”Tu nopirki mašīnu? Jā, čista!”
  • Čillot – atpūsties. Piemērs: ”Šodien esmu nogurusi, gribu pačillot.”
  • Činīt – kaut ko salabot, sataisīt, krievu valodas izcelsmes vārds. Piemērs: ”Man vajag sačinīt datoru.”
  • Čalis, džeks/džekiņš, mužiks – apzīmē pusi, vīrieti. Piemērs: ”Es iepazinos ar foršu čali.”
  • Davaj – no krievu valodas, lieto gadījumos, kad cilvēks kaut kur dodas, vai piekrīt kādam darījumam. Piemērs: ”Davaj, es iešu ar tevi.”
  • Forši, feini – ļoti labi, patīkami, lieto, kad noticis kaut kas patīkams. Piemērs: ”Forši pasēdējām.”
  • Iebraukt – saprast. Piemērs: ”Es iebraucu tajā, ko teici.”
  • Kēkss – apzīmē stilīgu puisi. Piemērs: ”Tas nu gan izliekas par baigo kēksu.”
  • Kost/kodējs – lieto, runājot par alkoholisko dzērienu lietošanu, kodējs – dzērājs, alkoholiķis.
  • Koļīt – apzīmē situāciju, kad kāds cenšas pievērs uzmanību pretējā dzimuma pārstāvim. Piemērs: ”Es nokoļiju viņu.”
  • Karoče – no krievu valodas, īsāk sakot. Piemērs: ”Karoče, tu saprati, ko es gribēju uzzināt!”
  • Yolo – lieto reizēs, kad dara kaut ko dīvainu, ekstrēmu, neparastu. Piemērs: ”Es izlēkšu ar izpletni. Pilnīgs Yolo.”
  • Feiss, ķobis – apzīmē cilvēka seju, galvu. Piemērs: ”Es iedevu viņam pa ķobi.”
  • Ķipa – tā ka, lieto salīdzinot dažādas lietas. Piemērs: ”Ķipa tā kā mazs bērns.”
  • Liet čugunu, d*rst  – melot, stāstīt nepatiesību. Piemērs: ”Ko, Tu man lej čugunu!”
  • Losis, lohs – lieto, apzīmējot ne īpaši attapīgu cilvēku. Piemērs: ”Tu uzvedies, kā pilīgs Lohs!”
  • Misene, musars – miskaste, atkritumu tvertne. Piemērs: ”Man jāiznes musars.”
  • Nokačāt – internetā lejupielādēt dokumentus, filmas, mūziku. Piemērs: ”Es vakar nokačāju baigi labo filmu.”
  • Oldskūligs – no angļu valodas, apzīmē kaut ko vecmodīgu. Piemērs: ”Tev nu gan šīs ir oldskūlīgas bikses.”
  • Pālis, tinte, vafele – apzīmē cilvēku, kurš ievērojami salietojies alkoholu.  Piemērs: ”Tas nu gan ir pilnīgā vafelē.”
  • Piķis, skanošais – lieto, apzīmējot naudu. Piemērs: ”Man tagad nav piķis.”
  • Potēt – skaidrot, paskaidrot, mācīt. Piemērs: ”Ko tu atkal potē man smadzenes?”
  • Piz*ets – apzīmē kaut ko nelāgu, nepatīkamu notikumu. Piemērs: ”Tas ir pilnīgs piz*ets.”
  • Plosts, korķis – lieto, runājot par cilvēku, kurš nedēļām ilgi lieto alkoholu. Piemērs: ”Viņš jau atkal ir uzkāpis uz korķa.”
  • Sēne, mīkstais, nūģis – garlaicīgs, vienmuļš, neaktīvs cilvēks. Piemērs: ”Tu uzvedies kā sēne.”
  • Šmotkas, lupatas – apzīmē apģērbu. Piemērs: ”Atkal nopirki jaunas šmotkas?”
  • Tusiņš, burziņš – pasākums, balle. Piemērs: ”Vakar bija baigi labais tusiņš.”
  • Važnijs – no krievu valodas, apzīmē kaut ko svarīgu. Piemērs: ”Baigi važnijs jūties?”
  • Vobše – lieto kaut ko rezumējot. Piemērs: ”Vobšē, tāds idiots!”
  • Swag – no angļu valodas, apzīmē ievērojamu, pamanāmu personu. ”Egīls šodien izskatās swag!”

Šie, protams, nav visi sarunvalodā izmantotie slengi, bet novērots, ka šīs frāzes tiek lietotas aizvien biežāk. Ja vēlies padalīties ar kādu īpašu vārdu, ko esam piemirsuši, ieraksti komentārā!

3 komentāri

TOP komentāri

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas