Katrs trešais bērns ik mēnesi slimo ar stresa izraisītām saslimšanām

7 komentāri

Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi liecina, ka pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits.

Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Lai izglītotu sabiedrību par distresa ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī plāno īstenot vairākas informatīvas aktivitātes, tostarp izglītojošu konferenci Stress bērna dzīvē – klīniskie aspekti – to rīt, 11. martā, plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pētījumi liecina, ka 10 līdz 25% bērnu pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā.

Savukārt speciālistu novērojumu liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšanas ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, tostarp vēdera vai galvassāpēm, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi.

Palielinoties sliktā stresa ietekmei, bērnu un pusaudžu dzīvē norisinās ne vien fizioloģiskas, bet arī ar emocionālo labsajūtu saistītas izmaiņas – pastiprinās garastāvokļa izmaiņas, pieaug nervozitāte, kā arī paaugstinās bērnu un pusaudžu psiholoģiskais diskomforts, tostarp pasliktinās kognitīvās spējas.

Tāpat palielinās arī magnija deficīta draudi, kas vēl vairāk mazina noturību pret stresu un var kalpot kā viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.

”Lai arī vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir nevis slimība, bet citi faktori, kuru ietekmē šī slimība ir radusies – lieli pārdzīvojumi, liela slodze skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz – virtuālajā realitātē pie datoriem, viedtālruņiem un TV ekrāniem,” uzsver Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes daļas vadītāja Ilze Grope.

7 komentāri

TOP komentāri

  • ....
    +4

    ....

    ja ja.....nez kapec 30 gadus atpakal berniem nebija ne stresa,ne distresa...tagad invalidi jau no bernibas.

    11.03.2016 08:14

  • Saiva
    +3

    Saiva

    30 gadus atpakaļ bērni 1.klasē tikai pirmos burtus ieraudzīja un kas notiek skolā mūsu dienās, tie bērni ir pārmocīti un nostresojušies no absurdajām mācību programmām, nenormālās slodzes un spiediena no skolotāju puses, kuri katrs uzskata ka viņa priekšmets ir galvenais un cits nekas bērna pasaulē vairāk neeksistē. Vai tas ir normāli ka jau sākumskolā daudzi bērni skolas radītā stresa dēļ jau apmeklē psihologus, psihoterapeitus un pat psihiatrus? Mēs savulaik par muļķiem izaugām bez pārgudrajām prasībām skolā kad 3.klasē brīžiem matemātikas uzdevumus pat pieaugušais nevar atrisināt un pieprasa pat jau nezin kādus projektus bīdīt!

    11.03.2016 08:34

  • Nada
    +2

    Nada

    Skola jau nav vainīga . Tie tur augšā nesaprot ko dara. Paši baigie ģēniji? Tapat nevar normāli izlemt kas un kā. Lai tie augšā sēdošie savus likumus pārlasa un bērnus nav ko skolā mocīt.

    11.03.2016 08:51

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas