Kā ZZS nonāca pie varas un ko tā paveikusi? Māra Kučinska pirmais gads premjera amatā

0 komentāri

Izdodot prezidenta rīkojumu numur viens, Mārim Kučinskim veidot valdību Raimonds Vējonis uzticēja 2016. gada janvārī. Tas notika pēc tam, kad ilggadējā premjera partija “Vienotība” pati bija izlaidusi varu no rokām, bruģējot ceļu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nonākšanai pie varas.

Premjera krēsls, ko “Vienotība” bija ieņēmusi teju sešu gadu garumā, kļuva brīvs 2015. gada nogalē, kad no amata atkāpās Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Toreiz viņa sacīja, ka pati bija nolēmusi demisionēt. Tomēr Straujuma neslēpa, ka viņas atkāpšanās tika pasteidzināta. Savas valdības darbības pēdējās nedēļās Straujuma jo īpaši bija izjutusi masveidīgus uzbrukumus. No koalīcijas partijām valdības rīcības spēju jau mēnešiem ilgi publiski bija apšaubījusi tikai un vienīgi pašas premjerministres partija “Vienotība”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Valsts prezidents bija licis saprast, ka arī nākamo valdību ir gatavs uzticēt vadīt “Vienotībai”, un to atbalstīja arī koalīcijas partneri. Straujuma kā sava amata pēcteci vēlējās redzēt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (“Vienotība”). Taču savas partijas atbalsta vietā saņēma nosodījumu.

Solvita Āboltiņa, partijas “Vienotība” bijusī priekšsēdētāja (2016. g. janvāris)

Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus.

Jau ilgāku laiku valsts ietekmīgāko amatu pati sevi bija nolūkojusi Solvita Āboltiņa. Un tieši ar šo viņas vēlmi arī tika skaidrots tas, kāpēc Straujumai nācās amatu zaudēt.

Tomēr nokļūt premjeres amatā Āboltiņai nebija lemts. Viņai Saeimā nebija balsu vairākuma. Turklāt Āboltiņa nebaudīja nedalītu atbalstu pat savā partijā. Un viņas izredzes nokļūt premjeres amatā vēl vairāk apgrūtināja iedragātā reputācija.

Nesekmīgie centieni atrast jauno premjeru ieilga un iniciatīvu no “Vienotības” pārņēma ZZS, norādot, ka “Vienotība” savu iespēju ir palaidusi garām. No sava vidus kā piemērotāko premjera amatam ZZS izraudzījās Saeimas deputātu Māri Kučinski.

Māris Kučinskis, Ministru prezidenta amata kandidāts (ZZS, 2015. g. decembris)

Protams, ka tas ir izaicinājums. Es katrā ziņā domāju, ka Latvijai mums ir kopā šausmīgi daudz vēl kaut kas jāizdara, un tas būtu diezgan gļēvulīgi pateikt, ka es stājos ārā.

Viss beidzās ar to, ka par tiesībām vadīt jauno valdību cīnījās Māris Kučinskis un Kārlis Šadurskis. Kāpēc šajā duelī uzvarēja ZZS piedāvājums, prezidents atbildi palika parādā.

Pēc tam, kad Kučinskim prezidents uzticēja veidot valdību, turpinājās amatu dalīšana jaunajā Ministru kabinetā. Cīņā par portfeļiem “Vienotība” jau atkal zaudēja. Ietekmīgākos amatus ieguva ZZS.

Kad Māris Kučinskis Saeimu aicināja izteikt uzticību viņa valdībai, topošais premjers uzsvēra – nedrīkst pieļaut, ka Latvija tiek raksturota ar vārdiem “sastingums” vai “stagnācija”.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (ZZS, 2016. g. februāris)

Daudzas neatliekami darāmās lietas visiem jums ir labi zināmas. Ir valdības deklarācija, ir ministri, ir darbi. Es gribu, lai šī valdība baidītos no neizpildītiem solījumiem un neizdarītām lietām.

Kučinska valdība ir izvirzījusi piecas prioritātes. Tā apņēmusies stiprināt tautsaimniecību, reformēt izglītības sistēmu un veselības aprūpi, kā arī uzlabot demogrāfisko situāciju un ģimeņu dzīves kvalitāti.

Kučinska nākšana pie varas tika saistīta ar cerībām uz pozitīvām pārmaiņām, līdzīgi kā tas bijis arī iepriekš mainoties premjeriem. Saskaņā ar aptaujām pēc dziļās uzticības krīzes, kādu pieredzēja Ivara Godmaņa valdība savas darbības beigās, daudz tika gaidīts no Valda Dombrovska. Kopumā viņam izdevās mazināt negatīvo attieksmi, bet beigās reitings tāpat samazinājās. Tas pats atkārtojās Laimdotas Straujumas laikā.

Kučinska valdības darba vērtējuma indekss liecina, ka viņš pagaidām ir licis vilties. Gada laikā no jau tā zemās starta pozīcijas -41 punkta atbalsts samazinājies līdz -52 punktiem, kas liecina, ka absolūtais vairākums valdību vērtē kritiski.

Pirmais uguni uz sevi izsauca veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš demisionēja, nākot gaismā viņa meliem. Pēc tam nežēlastībā krita izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kurš nozari turpināja reformēt, ieviešot ilgi atlikto skolotāju atalgojuma jauno modeli.

Video: kā Guntis Belēvičs meloja

Kritiku par nepietiekamu darbu tiesiskuma uzlabošanā nācās uzklausīt tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK).

Protestus, kuros tika celta trauksme par hronisku naudas trūkumu veselības aprūpes sistēmā, piedzīvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un veselības ministre Anda Čakša.

Bet sabiedrības mērs bija pilns, kad nakts melnumā tika pieņemts valsts budžets, kurā tā sauktajās deputātu kvotās pēc neskaidriem kritērijiem tika sadalīti vairāk nekā 20 miljoni eiro, un ko pavadīja haotiskā lemšana par izmaiņām nodokļos.

Tas arī novedis pie uzticības krīzes, secina sociologs Arnis Kaktiņš.

Arnis Kaktiņš, sociologs, SKDS direktors

Nekādi īpaši tādi lieli varoņdarbi netika paveikti līdz kamēr rudenī sākās debates par to, ka vajadzētu palielināt nodokļus. Tas viss izsauca visai lielu neapmierinātību. Kas vēl komplektā ar visu to jucekli, kādā veidā budžets tika pieņemts, šķiet ir maksājis to, ka ir samazinājušies gan uzticības reitingi, gan arī apmierinātība ar valdības darbu.

Līdzīgas skaidrojums, kāpēc valdībai trūkst sabiedrības atbalsta, ir Nacionālās apvienības līderim Gaidim Bērziņam.

Gaidis Bērziņš, VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs

Ir bijušas kļūdas neapšaubāmi. Šis budžeta pieņemšanas process ir radījis zināmu rezonansi sabiedrībā. Tas, ko mēs esam no savas puses arī uzsvēruši, no šādām kļūdām vajadzētu droši vien izvairīties. To mēs esam pārrunājuši arī pie sevis frakcijā. Un ļoti ceru, ka tādas kļūdas vairs neatkārtosies nākamā budžeta pieņemšanas procesā.

Savukārt ZZS otra koalīcijas partnera – partijas “Vienotība” pārstāve Solvita Āboltiņa uzskata, ka Kučinskim trūkst vīzijas. Un viņu uztrauc sabiedrības kritiskais vērtējums valdības darbam.

Solvita Āboltiņa, partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja

Tas manuprāt ir biedējoši, un tas nav tāds labs signāls sabiedrībai. Acīmredzot, sabiedrība no vienas puses sagaida reformas. Kad izglītības ministrs tās vēlās veikt, tad, protams, viņš tiek par to kritizēts. No otras puses, veselībā mēs tās sagaidām, tās nenotiek. Valdības darbs varbūt nav ļoti aktīvi redzams. Ko tad valdība piedāvā? Kāda ir valdības vīzija? Tas, kas notika budžeta pieņemšanas procesā, manuprāt bija ļoti daudz negāciju un pamatots sabiedrības sašutums par to, kāds šis process bija. Patiesībā nav jau brīnums.

Turpretī atzinību premjers ir izpelnījies no uzņēmēju pārstāvjiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Kučinski apsveic par to, ka viņš, lai arī pēdējā brīdī, tomēr atteicās likvidēt mikrouzņēmuma nodokli un neieviesa sociālo iemaksu minimumu.

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs

Saplēsāmies, bet vienalga beigu beigās valdība šīs te abas lietas izlaboja. Tas bija drosmīgs lēmums. Bija mazliet tāds juku laiks, ja tā var teikt, decembrī, bet kļūdas tika izlabotas. Un to mēs ļoti augstu vērtējam. Tik laba sadarbība, kāda ir izveidojusies ar Māra Kučinska valdību, tādu es [Tirdzniecības un rūpniecības] kameras vēsturē neatceros ne ar vienu no valdībām.

Tikmēr premjers pats, šonedēļ atskaitoties par to, kas gada laikā paveikts, secināja, ka strādāts ir ražīgi. Bet zemo reitingu viņš skaidro ar to, ka iedzīvotāji vēl nav izjutuši valdības darba augļus.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (ZZS)

Nav tādas brīnumnūjiņas, ka pasaki: “Rīt visi jutīsies brīnišķīgi.” Katram mums ir jādara savs darbs. Katram jāieliek pūles un bez darba nenāk ne individuāli kādam cilvēkam, ne valdībai kopumā. Šobrīd sabiedrības attieksmi ņemt kā kritēriju, tas nozīmē mums sēdēt un atkal solīt, un skaisti varbūt runāt. Mums ir daudzi skaisti aktieri, kas prot runāt. Es šādu neesmu izvēlējies taktiku.

Šāds noskaņojums atbalsojas arī Valsts prezidenta izteiktajā vērtējumā par valdības darbu. Raimonds Vējonis uzskata, ka Kučinska komanda ar sabiedrības pretestību saskaras tāpēc, ka ministri ir darītāji.

Raimonds Vējonis, Valsts prezidents

Tikko tu sāc pieņemt lēmumus par kādām reformām, tā nozare izsaka protestus. Līdz ar to arī veidojas negatīvs viedoklis par valdību, par ministru, par nozares ministriju attiecīgo. Tāpēc es domāju šie rādītāji sasaistās ar to, ka valdība ir gatava pieņemt lēmumus gan veselībā, gan izglītībā, nodokļu politikā. Un tas, protams, sašūpo kādas sabiedrības cilvēku grupas.

Vienlaikus prezidents uzsver, ka visu galveno lēmumu pieņemšana par izmaiņām skolu un slimnīcu tīklā, kā arī nodokļu politikā vēl tikai priekšā. Gaidāmās reformas premjers salīdzina ar kaujām, kuras nāksies izcīnīt. Viņš ir apņēmies nostrādāt visu termiņu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018. gada rudenī un uzskata, ka tikai tad būs īstais brīdis, kad izvērtēt viņa valdības sniegumu.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas