Jau šobrīd izsmelts teju viss budžets, kas domāts neparedzētiem gadījumiem

0 komentāri

Nebijusi situācija budžetā – jau marta vidū teju izsmelti visi vairāk nekā 30 miljoni eiro, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Finanšu ministrija brīdina nozaru ministrijas pārdomātāk rīkoties, jo pretējā gadījumā var nebūt naudas, kad to patiešām vajadzēs. 

Finanšu ministrijas eksperte savā 15 gadu pieredzē neatminas situāciju, kad jau gada sākumā tiktu izsmelti budžetā neparedzētiem gadījumiem domātie līdzekļi visam gadam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 32,6 miljoni eiro, no tiem miljons eiro jau faktiski izsniegts, rezervēti un atzīti par atbilstošiem neparedzētiem gadījumiem: 3 miljoni eiro pedagogu algām, 10,7 miljoni eiro tiesvedībām, uzņemto saistību izpildei.

Bet nupat valdība lēmusi 5,5 miljoni eiro novirzīt, lai varētu saglabāt mikrouzņēmumu nodokli 9%, 6,3 miljoni pieprasīti Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas zaudēto ieguldījumu Latvijas Krājbankā kompensēšanai, 5 miljoni eiro, lai kompensētu braukšanas maksu cilvēkiem ar invaliditāti Rīgas satiksmes transportā.

Valdība vakar atbalstīja mikronodokļa ieņēmumu kompensēšanu, ar to pārsteidzot Finanšu ministriju, jo tas gluži neatbilst neparedzēto līdzekļu mērķim. Arī Stradiņa slimnīcas prasītie miljoni neatbilst neparedzēto gadījumu definīcijai, un, ja būtu Finanšu ministrijas teikšana, tad šo pieprasījumu neapmierinātu.

Nozaru ministrijām jārēķinās, – ja patiešām būs ārkārtas situācija, tad budžeta iespējas ir ierobežotas.

Uz bīstamo situāciju norāda arī finanšu disciplīnas vērotāji.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Manuprāt, pašreizējā prakse tiešām, līdz ko kādi tēriņi parādās, tad skatīties caur sētas durvīm, paņemt no neparedzēto gadījumu budžeta, tas, manuprāt, ir ļoti vieglprātīgi, jo, ja mēs skatāmies uz to ekonomiku, kā tā aug, kāda bremzēšanās, teiksim, eksporta pusē var būt attiecībā uz Krieviju, manuprāt, gada otrajā pusē vajadzību būs krietni vairāk….00:24:26, ja ekonomika augs lēnāk un valsts, piemēram, nepalielinās nodokļu ieņēmumus, tad mēs diezgan drīz būsim situācijā, ka mums ir jādomā nevis, ja mēs kādam iedosim vairāk, kādam mazāk, bet mums jādomā, lai kādam iedotu, mums būs kādam jāatņem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan mierināja, ka viss būs labi un naudu vajadzības gadījumā atradīs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Ja būs ārkārtas situācija, tad būs ārkārtas risinājumi savādāki, ministriju budžeta apcirpšana vai kā citādi, bet šobrīd nav tam vajadzība.

Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padome jau šobrīd pauž bažas, ka nav manīts rezerves plāns, ja, lēnāk augot ekonomikai, budžeta maciņš nepildīsies plānotajos apjomos.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas