Izmeklētājiem esot skaidrs skatījums par potenciālajiem aizdomās turamajiem Zolitūdes traģēdijā

0 komentāri

Izmeklētājiem ir skatījums par potenciālajām aizdomās turamajām personām Zolitūdes traģēdijā, šodien pēc tikšanās ar traģēdijā cietušajiem sacīja Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Konkrētas aizdomās turamās personas vai to skaitu Grišins neatklāja.

Grišins sacīja, ka patlaban VP veiktie ekspertīžu rezultāti nav izpaužami, bet pirmstiesas izmeklēšana ir noslēguma stadijā. Tuvākajā laikā tiks juridiski noformēti veikto ekspertīžu dokumenti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vaicāts par lietas virzīšanu kriminālvajāšanai uz prokuratūru, Grišins skaidroja, ka tas tiks darīts “pēc kāda laika”, taču konkrētus termiņus, tostarp varbūtību, ka tas tiks izdarīts vēl šogad, Valsts policijas pārstāvis atturējās izpaust. Viņš skaidroja, ka nebūtu ētiski patlaban minēt iespējamo laika periodu.

Ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, cietušo pārstāvjiem un valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem šodien tikās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un valsts pārvaldes vadošie darbinieki, lai pārrunātu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas procesa gaitu un uzklausītu atbildīgo iestāžu ziņojumus par līdz šim paveikto.

Tika norādīts, ka kopumā valsts piešķirtais finansiālais ieguldījums traģēdijas seku novēršanā mērāms aptuveni 4,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem pabalstos izmaksāti aptuveni 2,7 miljoni eiro, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodrošināšanai atvēlēti attiecīgi aptuveni 232 000 eiro un aptuveni 112 000 eiro, savukārt ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sasniegušas 1,3 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša klātesošos informēja par veiktajiem grozījumiem Būvniecības likumā, no kuriem par būtisku jauninājumu uzskatāma Būvniecības valsts kontroles biroja izveide. Grozījumi Būvniecības likumā paredz noteiktu būvniecības procesā iesaistīto personu atbildību, būvobjektu kontroli vēl būvniecības stadijā, būvspeciālistu kompetences pārbaudi ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī paaugstinātu atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā bojā gājuši vismaz divi cilvēki, piemērojot brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem līdzšinējo četru gadu vietā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norādīja, ka izstrādātais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumprojekts ir būtisks solis, lai maksimāli nodrošinātu cilvēka, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību. Savukārt veiktie papildinājumi Civilās aizsardzības plānā nosaka jaunu iespējamo apdraudējumu – ēku un būvju sabrukšanu.

Savukārt biedrības “Zolitūde 21.11” pārstāve Regīna Ločmele žurnālistiem pastāstīja, ka šodien sanāksmē pārrunātas likumdošanas izmaiņas un jaunu likumprojektu sagatavošana. Viņa norādīja, ka lielākais sanāksmes ieguvums ir divu problēmjautājumu atrisināšana, no kuriem viens ir par traģēdijā cietušā ugunsdzēsēja Aleksandra Lāča tālākajām darba gaitām. Savukārt otrs jautājums ir par bojā gājušā ugunsdzēsēja Reinfelda dzīvesbiedres iespēju pretendēt uz pabalstu.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Savukārt šovasar policija ir sākusi vēl vienu kriminālprocesu – saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā “Maxima Latvija”. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijā slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Policija arī šovasar veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. 17. aprīlī pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza. Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011. gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas