IZM nākusi klajā ar iniciatīvu, kas apdraud lauku vidusskolu pastāvēšanu

4 komentāri

Latvijas laukos līdz šim ir slēgtas mazās skolas, bet nu Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu, kas apdraud arī lauku vidusskolu pastāvēšanu. Domājot par to, kur ietaupīt naudu un rast resursus skolotāju algu celšanai, ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu skaitu tam, lai varētu atvērt vidusskolas klasi.

Pašvaldības un mazo skolu aizstāvji iebilst – tas ir novecojušas domāšanas paraugs, kas turklāt ir kaitīgs lauku attīstībai.

Starptautiski pētījumi rāda, ka Latvijā skolu ir vairāk nekā to prasa demogrāfiskā situācija. Kaut arī vidējai izglītībai tērējam tikpat, cik vidēji Eiropā, skolotāju algas ir stipri zemākas. Turklāt izglītības kvalitāte esot augstāka tieši pilsētās. Tie ir argumenti, ar kuriem Izglītības ministrija pamato savu jaunāko ieceri – noteikt, ka lauku vidusskolā 10. klases atvēršanai jāsavāc vismaz 14 skolēni.

Ietaupīto naudu varētu novirzīt skolotāju algām, tomēr konkrēti, cik skolām varētu nākties slēgt savas durvis, nav aprēķināts. Ministrija gan mierina, ka gadījumā, ja pietrūks tikai dažu skolēnu, pašvaldības drīkstēs vidusskolas klasi tomēr atvērt, liekās izmaksas sedzot pašas no savas kabatas.

Tomēr nevalstiskajā organizācijā – Izglītības attīstības centrā, kas par Sorosa fonda naudu ir palīdzējis lauku skolām attīstīties par vietējiem centriem, aizrāda, ka ministrijas iecere izklausās pēc novecojušas domāšanas parauga. Kārtējo reizi izglītības būtība tiek pazaudēta aiz budžeta skaitļiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsver, ka katra skola būtu jāizvērtē individuāli, nevis jānosaka visām vienādi ierobežojumi, kurus neizpildot skola jāslēdz. Piemēram, jāvērtē vai skola, kuru nāktos slēgt, nav vienīgā ļoti plašā teritorijā, kādi ir tās audzēkņu akadēmiskie rezultāti, un kādas papildu izglītības iespējas tā piedāvā saviem audzēkņiem un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem.

Sajūsmā par ministrijas ieceri nav arī pašvaldībās. Piemēram, Baldones novada vidusskolā šogad bijis grūti savākt gana daudz skolēnus, lai atvērtu desmito klasi, tomēr, ņemot vērā skolēnu skaitu novada pamatskolās, nākamgad šādām problēmām vairs nevajadzētu būt. Novada domes priekšsēdētāja Kristīne Putniņa, kura ir arī vidusskolas pasniedzēja, atzīst – ja jaunās prasības būtu spēkā jau tagad, tās izglītības sistēmu novadā padarītu ļoti nestabilu.

Viņa arī atgādina, ka pavisam nesen tieši lauku vidusskolās dabaszinību kabinetu modernizācijā  ieguldīti lieli līdzekļi. Ja šīs skolas tagad nāktos slēgt, tas ļautu nopietni apšaubīt valsts spēju kalt nopietnus ilgtermiņa plānus.

4 komentāri

TOP komentāri

  • gunta
    0

    gunta

    Likvidējam IZM, ja nav skolēnu, nav skolas, ja nav skolas nav IZM. Tur ir daudz par daudz ierēdņi, kas apēd skolu finansējumu.

    31.01.2015 21:32

  • haralds
    0

    haralds

    es nāku klajā ar iniciatīvu kura neko neapdraud - ar iniciatīvu par izglītību ar garantiju!

    26.12.2014 22:27

  • esija
    0

    esija

    Muļķības ?nav skolēnu...nav skolēnu nav naudas,,nav jaunas paaudzes nav tautas..vis izriet no acīm redzamā..,tagad uz tehnikumiem .Malpils tehnikums ir izputējis,Vel turas PRIEKUĻU

    24.12.2014 10:04

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas