”Esam redzējuši video, kā eiropieši uzčurā guļošam bēglim” – Eiropā mēs nejustos droši

2 komentāri

LNT Ziņu žurnālists Uldis Āboliņš šomēnes kopā ar bēgļu palīdzības organizācijām no septiņām Austrumu un Centrāleiropas valstīm devās uz bēgļu nometnēm Turcijā.

Sākotnēji bija paredzēts apmeklēt bēgļu nometni Turcijas un Sīrijas robežpilsētā Kilisā, kur bēgļu skaits krietni pārsniedz pašus turku pamat-iedzīvotājus. Taču pēdējā brīdī braucienu atcēla, jo teroristiskā organizācija Islāma Valsts no Sīrijas puses iešāva Kilisā vairākas raķetes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Arī centieni nokļūt bēgļu nometnē Gazientapas pilsētā, kas ir nostāk no Sīrijas robežas, izrādījās nesekmīgi. Gazientapā smaga apšaude. Drošības apsvērumu dēļ liedz iebraukšanu.

Ļoti limitēta pieeja radās Adanas reģiona nometnē. Tiesa, aizliedza fotografēt un filmēt vīriešus, jo viņi ir Sīrijas prezidenta Asāda nodevēji, kuriem tagad Sīrijā draud nāve. Stingra apsardze šeit ieviesta pēc tam, kad Asāda režīma algotņi Turcijā no nometnes nolaupīja un nogalināja bijušo armijas ģenerāli.

Turcijas dienvidrietumu pilsēta Adana, kuru apmeklē LNT Top 10, šobrīd pēc būtības tiek definēta kā bīstama vieta. ASV Valsts departaments un Pentagons draudu dēļ tikko pat evakuēja diplomātiskās un militārās ģimenes no reģiona.

Adanu uzskata par tranzītu Islāma Valsts kaujiniekiem, kuri no Eiropas valstīm šeit ielido kā pēdējā punktā pirms došanās uz Sīriju.

Caur Adanas centru iet automaģistrāle tieši uz Sīrijas pilsētu Alepo. Šeit arī ir viens no bēgļu galvenajiem tranzīt punktiem uz Eiropu.

Daudzi, kuri no Sīrijas ieradušies bez lieliem uzkrājumiem, Adanā strādā nelegāli mēnešiem ilgi, lai samaksātu cilvēku kontrabandistiem par nogādāšanu Eiropā. Simboliski, ka Adanas vecpilsētas tirgū daudzviet nopērkamas glābšanas vestes un peldriņķi, lai gan līdz jūrai ir diezgan tālu.

Tie, kuri nevēlas sasniegt Eiropu un nevarētu pat samaksāt par ceļu, paliek nometnēs, piemēram, Osmānijas pilsētā.

Bēgļu nometnes Turcijā ir gluži kā tādas milzīgas pilsētas, piemēram, šī telšu pilsētiņa Osmānijā sastāv no vairāk nekā deviņiem ar pus tūkstošiem Sīrijas bēgļu, un priekš Turcijas izmēriem šī vēl ir maza bēgļu nometne.

Turcijā ir 26 nometnes, kur visās kopā pastāvīgi dzīvo 330 tūkstoši bēgļu no Sīrijas. Turcijas parlamenta deputāts intervijā LNT Top 10 stāsta – katra no nometnēm veidota kā pašpietiekams centrs. Ikvienā nometnē izveidotas arī mošejas

Brīvprātīgais darbā ar bēgļiem, Mačejs no Polijas, vērtē – kolonnas un ailes ar dzīvojamām teltīm šķiet nebeidzamas.

Diemžēl televīzijai šajā nometnē netika dota iespēja intervēt bēgļus. Uz vietas radās iespaids, ka turki ļoti baidās gan teikt, gan dzirdēt ko kritisku. Saprotams, Osmānijas nometnes vadītājs atbildēja arī noliedzoši uz LNT Top 10 jautājumiem par bēgļu drošības aspektiem.

Turcija oficiāli nesauc sīriešus par bēgļiem, bet gan ”visiem”. Tamdēļ netiek piemērotas tās starptautiskās tiesības, ko pilda pārējās valstis.

Kopš pilsoņkara sākuma Sīrijā pirms pieciem gadiem Turcija kā robežvalsts ir uzņēmusi teju trīs miljonus Sīrijas bēgļu, un tam iztērējusi gandrīz 9 miljardus eiro.

Šiem skaitļiem klāt nāk vēl 3.2 miljardi eiro, bez maksas sniedzot bēgļiem visa veida veselības aprūpi. Turcijas parlamenta deputāts sarunā ar LNT Top 10 pieļauj – pie 3 miljoniem bēgļiem būtu pieskaitāms vēl viens miljons, kas vispār nav piereģistrējušies, bet uzturas Turcijā.

Necdet Unuvar, Turcijas parlamenta deputāts

Eiropas Savienība nekā nav palīdzējusi līdz šim Turcijai, mēs paši ieguldījām savu naudu. Vēlamies likt Eiropai redzēt un saprast, ka bez neviena palīdzības no ārpuses esam risinājuši Sīrijas bēgļu uzņemšanu jau kopš 2011.gada. Visam pienāk savi limiti, un Eiropai ir jāsaprot, ka mēs sākam izjust grūtības tikt galā tikai ar saviem resursiem.

Kur likt no Grieķijas uz Turciju atpakaļ nosūtītos Sīrijas bēgļus Eiropas Savienības (ES) un Turcijas līguma ietvaros, te daudzi rausta plecus. Tiek gaidīti Eiropas Savienības solītie 3.3 miljardi eiro.

Ar bēgļu izmitināšanas jautājumiem nodarbojas Turcijas civilās aizsardzības iestāde AFAD, kuras pamatpienākums ikdienā cilvēku glābšana katastrofās, kā, piemēram, zemestrīcēs sabrukušām mājām. Taču šobrīd viņi izjūt milzīgu spiedienu, jo visas bēgļu nometnes ir pilnas, līdz ar to viņiem dažu dienu laikā ir jāspēj uzbūvēt ārkārtas nometne.

AFAD noliktavā šie konteineri ar teltīm, guļvietām un citiem priekšmetiem spētu nodrošināt vienlaicīgi piecus tūkstošus bēgļu ar pagaidu pajumti. Vairāki mēneši nepieciešami, lai izveidotu teritoriju jau ar sanitārajiem mezgliem un infrastruktūru ilglaicīgai dzīvošanai.

Turcijas varas iestādes apgalvo, ka tikai 10% Sīrijas bēgļu dzīvo nometnēs. Pārējie – pilsētās un ciematos. Tādā veidā viņi saglabā savu neatkarību.

Galvenais faktors – brīvāka iespēja strādāt kaut kur nelegāli, jo patvēruma meklētājiem Turcijā ir liegta nodarbinātība, izņemot lauksaimniecības darbus.

LNT Top 10 kopā ar Austrumu un Centrāleiropas nevalstisko organizāciju aktīvistiem ieradās mazā lauku ciematā izzināt, kā dzīvo sīrieši ārpus bēgļu nometņu sienām. Satikties atnāca 50 no ciemā mītošajiem 400 Sīrijas bēgļu.

Uzreiz ir manāma telpiskā segregācija. Sievietes nošķirtas vienā grupiņā, vīrieši otrā, kur sievietēm vispār netiek dota iespēja iztikties.

Pat sīrietis, kurš piedāvājās būt par tulku, tomēr ignorēja aicinājumus uzdot jautājumus bēgļu sievietēm. Taču pie vispārīga secinājuma bēgļu novērotāji no Eiropas nonāca ātri. Tā kā oficiāli 90% no visiem bēgļiem dzīvo ārpus nometnēm, tad iespaidīgs skaits sīriešu esot izslēgti no Turcijas valdības atbalsta labumiem.

Marta, bēgļu aktīviste no Polijas

Salīdzinot ar tiem, kuri dzīvo bēgļu nometnēs, šie cilvēki nesaņem nekādus sociālos pabalstus. Lai arī viņi ir reģistrēti, tomēr dzīvošana ārpus nometnes nozīmē, ka nepienākas, piemēram, karte ar tur ieskaitītu ikmēneša pabalstu, kas domāts pārtikas iegādei. Viņi pieredz problēmas. Viņi labprāt strādātu, bet tas ir liegts.

Taču kāpt bēgļu laivās uz Eiropu, šajā ciemā sastaptie bēgļi nemaz nevēlas.

Mēs negribam doties uz ES, bet gan vēlamies sagaidīt ES palīdzību šeit Turcijā. Tai ir jābūt skaidrai naudai, ko mums iedod, jo mums šeit ir jāmaksā par īri, elektrību un ir jāpērk pārtika. Šobrīd mēs visi esam iedzīvojušies pamatīgās kredītsaistībās. Ja ES mums rokās dotu naudu, daudzi tad paliktu Turcijā un necenstos nokļūt Eiropā.

Šo sīrieši izvēli ietekmējis medijos redzētais un lasītais, sevišķi Austrumeiropas valstu negatīvā attieksme pret bēgļiem.

Hasans

Mēs nejustos Eiropā droši. Televīzijā redzējām video, kā eiropieši uzčurā guļošam bēglim, bēgļi tiek piekauti. Kad redzam ko tādu, kļūstam emocionāli un negribam doties uz Eiropu. Katrai Eiropas valstij vajag tādu cienīgu līderi kā Merkeles kundze. Viņa mūs atbalsta.

Attiecībā uz ES un Turcijas vienošanos, te joprojām ir liela neskaidrība, kā tieši notiks sīriešu pārvietošana no Turcijas uz Eiropu.

Necdet Unuvar, Turcijas parlamenta deputāts

Būtu ļoti nepareizi piespiedu kārtā sūtīt bēgļus uz tām Eiropas valstīm, kas pretojas un nevēlas sīriešus uzņemt. Esam redzējuši video, kā Ungārijā automašīnas brauc cauri bēgļu grupām, cenšoties tos nogalināt. Esam redzējuši, kā Eiropas piekrastēs pret bēgļiem slikti izturas. Tamdēļ es neredzu kā īpaši sekmīgu iespēju, ka Eiropas palīdzībai Turcijai izpaustos tikai kā bēgļu mehāniska pārvietošana no nometnēm Turcijā un Eiropu.

Taču pati Turcija atsevišķos gadījumos pret Sīrijas bēgļiem izturējusies nelabi. Līdzko Turcija apsolīja ES palīdzēt mazināt bēgļu straumi, Turcijas krasta apsardze tika pieķerta centienos noslīcināt bēgļu laivu.

Savukārt šonedēļ Turcijas robežsardze uz Sīrijas un Turcijas robežas nošāvusi astoņus bēgļus. Jau ilgāku laiku Turcija ir aizvērusi savas robežas sīriešiem.

Iekļūt atļauts tikai smagi slimajiem, karā ievainotajiem civiliedzīvotājiem un kuriem radinieki dzīvo Turcijā. Piemēram, šī Turcijas ciema viena no bagātākajām ģimenēm palīdzējusi saviem astoņiem radiem no Sīrijas.

Bēgļu aktīvistei no Bulgārijas nometnē Osmānijā radies depresīvs iespaids. Sīriešiem te ir ieildzis gaidīšanas režīms bez cerības redzēt problēmas atrisinājumā drīzumā.

Tikmēr šodienā bēgļu bērniem prieku sagādā kaut centieni izrunāt vārdu – Latvija

Foto

Video

2 komentāri

TOP komentāri

  • Haralds Elceris
    +3

    Haralds Elceris

    mēs arī esam redzējuši video un N€irābijā mēs nejustos droši!

    24.04.2016 22:53

  • @vipnumuri
    +3

    @vipnumuri

    Visa problēma ir tajā, ka žurnālisti un mēs dažādu sugu radikāļus, apzīmējam ļoti vispārēji "eiropieši", "bēgļi", "krievi", "melniem","zilie" utt. Žurnālistiem ir jābūt profesionālākiem!

    24.04.2016 20:50

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas