EP mēģina panākt plašākas tiesības nepilsoņiem. Kādas ir Ždanokas un Mamikina izredzes?

2 komentāri

Drīzumā par iniciatīvu, kas paredz balsstiesību piešķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, gaidāmas noklausīšanās divās komitejās, un jautājums var nonākt arī līdz balsojumam EP. Taču pat tad, ja attiecīga rezolūcija gūtu vairākuma atbalstu, tā nebūtu saistoša.

Iepriekšējos EP sasaukumos nepilsoņu situāciju Briseles un Strasbūras gaiteņos aktualizēja tikai politikas veterāne no Latvijas Krievu savienības Tatjana Ždanoka, kura pārstāv maznozīmīgo Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības frakciju. Tagad viņa vairs nav viena un atradusi sev sabiedrotos ietekmīgākās EP frakcijās. Igaunijas eiroparlamentāriete Jana Toma, kura šajos jautājumos sadarbojas ar deputātiem no Latvijas, pārstāv nevienu citu kā Igaunijas premjerministra partiju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Ir vairākas problēmas. Pirmkārt, nepilsoņiem nav iespēju piedalīties politiskajā dzīvē ne Latvijā, ne arī Igaunijā. Bet, otrkārt, vietu skaits EP, kas pienākas katrai dalībvalstij, ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita, bet ne pilsoņu skaita. Tas nozīmē, ka jums Latvijā ir viens vai divi mandāti, kas patiesībā pienākas nepilsoņiem, kuri nevar balsot. Un tas nav godīgi,” uzskata Toma.

Lai palielinātu spiedienu uz Latvijas un Igaunijas valdībām, Ždanoka, EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins (S) un Toma cenšas panākt, lai EP balsotu par rezolūciju, kurā būtu aicinājums Latvijai un Igaunijai ļaut piedalīties nepilsoņiem vismaz EP vēlēšanās. Drīzumā par šo jautājumu gaidāmas noklausīšanās Lūgumrakstu komitejā, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

”Mūsu mērķis ir, lai būtu pilnvērtīgas debates plenārsēdē un parlaments pieņem kaut kādu rezolūciju vismaz ar aicinājumu divām dalībvalstīm – Igaunijai un Latvijai – ļaut nepilsoņiem piedalīties EP vēlēšanās un Latvijas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Mēs nerunājam par nulles variantu, mēs neprasām uzstājīgi piešķirt [tiesības] visiem nepilsoņiem vēlēt Saeimu vai kļūt par pilsoni automātiski. Mēs saprotam, ka tas ir nereāli. Bet vismaz vēlēt EP – tas ir, es teiktu, taustāmais mērķis,” komentēja Mamikins.

Tiesa, pat ja šāda rezolūcija gūtu vairākuma atbalstu, tā nebūtu saistoša. Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) gan prognozē, ka Mamikins, Ždanoka un Toma panākumus negūs.

”Es domāju, ka viņi nepanāks rezultātu EP. Kaut arī šeit ir daudz kreisi noskaņotu cilvēku, kuri neizprot situāciju, ko nozīmē Igaunijā vai Latvijā šis nepilsoņu skaits, kāpēc viņi tādi ir, kāpēc viņi neiegūst Latvijas pilsonību, piemēram, vai neizvēlas kādas citas valsts pilsonību, kas viņiem ir tuvāka. Es domāju, ka mums izdosies arī šeit, EP, šo jautājumu nobremzēt. Un es atkārtoju – jebkurā gadījumā Latvijai nekas nav jādara uz šādas rezolūcijas pamata,” norādīja Zīle.

Tikmēr Toma apgalvo, ka šajā jautājumā viņa baudot arī Centra partijas atbalstu un par šo nekāda konflikta ar tās vadītāju un premjeru Jiri Ratasu viņai neesot.

”Laimīgā kārtā mana partija – Centra partija – ir valdībā. Premjers ir no Centra partijas, un viņš ir teicis atklāti pirms divām nedēļām, ka mēs esam par to, lai piešķirtu pilsonību visiem cilvēkiem, kuri ir dzimuši Igaunijā un dzīvo Igaunijā kopš 1991.gada. Un es ticu, ka tas ir izdarāms pēc nākamajām Igaunijas parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2019.gadā,” komentēja Toma.

Viņa arī apgalvoja, ka Igaunijas premjers atbalsta viņas iniciatīvu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem EP vēlēšanās.

Igaunijas Centra partijai ir arī sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju ”Vienotā Krievija”. Partijas biedri gan vienmēr uzsvēruši, ka dokuments ir tikai simbolisks un nekādas praktiskas sadarbības abām partijām neesot.

Raidījums vērsās Ratasa birojā, lūdzot skaidrot, vai kaimiņvalsts valdības vadītājs atbalsta savas partijas biedres aktivitātes EP. Ratasa pārstāvji gan nepauž tik striktu nostāju, tomēr Igaunijas valdības vadītājs vēloties atvieglot kaimiņvalsts nepilsoņu iespējas iegūt pilsonību, lai viņi beigu beigās varētu piedalīties gan nacionālajās, gan EP vēlēšanās.

”Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass nesen aktualizēja jautājumu par 80 000 bezvalstnieku, kuri dzīvo Igaunijā. Vairums šo cilvēku ir šeit dzīvojuši vairāk nekā 25 gadus, un viņiem šeit ir ģimenes. Viņi šeit strādā un maksā nodokļus, un viņi ir saistīti ar mūsu valsti visos savas dzīves aspektos. Premjerministrs uzskata, ka mūsu sabiedrībā ir nepieciešamas publiskas diskusijas par vienkāršāku pilsonības iegūšanas veidu bezvalstniekiem, bet pašlaik mums šajā jautājumā nav politiskas vienprātības. Iegūstot Igaunijas pilsonību, viņiem būtu iespēja balsot Igaunijas un EP vēlēšanās,” teikts premjera biroja atbildē.

Pilsonības iegūšanas atvieglojumu ieviešana Igaunijā palielinātu spiedienu uz Latviju, kur nepilsoņu skaits ir vēl lielāks. EP deputāts no Igaunijas un bijušais šīs valsts ārlietu ministrs Urmass Paets, kurš pārstāv nesen valstī no varas gāzto Reformu partiju, gan prognozē, ka Igaunijā pilsonības likums netiks mainīts. Viņš vērtēja, ka Latvijā vai kādā citā valstī nav pamata satraukties, jo Igaunijā ir koalīcijas valdība – trīs partijas.

”Ik pa laikam šis jautājums tiek pacelts arī šeit [EP]. Cilvēki jautā, kas īsti notiek. Bet vienlaikus tas dod iespēju paskaidrot, kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir. Un patiesībā dažiem tas ir liels jaunums, ka visi cilvēki Latvijā un Igaunijā, par kuriem mēs runājam, ka viņiem ir tiesības iegūt Latvijas vai Igaunijas pilsonību. Ik pa laikam nākas saskarties ar nepatiesu uzskatu, ka šiem cilvēkiem vispār nav tiesību pieteikties Latvijas vai Igaunijas pilsonībai. Tāpēc mums vajag arī būt aktīviem un jāskaidro, kāda patiesībā ir situācija,” uzskata Paets.

2 komentāri

TOP komentāri

  • klau
    0

    klau

    pret. Nav ko visadiem migrantiem tiesibas uzskaitit. Uzkaps vietejiem uz galvas

    20.02.2017 10:36

  • SO.
    0

    SO.

    Nevienam nav liegtas iespējas kļūt par ES pilsoni,Ždanokas minētie argumenti par nodokļu maksāšanu Latvijā neiztur kritiku, jo tās ir sociālās garantijas L-jā, kas nevienam netiek liegtas,nav ko piegānit ari Eiropu ar mankurtiem.

    20.02.2017 07:59

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Vai zināji? Ultravioletie stari – tas ir negantākais ādas ienaidnieks

Vai zināji? Ultravioletie stari - tas ir negantākais ādas ienaidnieks

Tuvojoties vasarai, aizvien biežāk uzturamies ārpus telpām un lutinām sevi ar saules gaismu un siltumu. Saule sniedz mums enerģiju, palīdz organismam ražot pietiekami daudz D vitamīna un stiprina imūnsistēmu, taču ir ļoti svarīgi izprast arī saules staru negatīvos efektus, pievērst uzmanību mūsu ādas veselībai un sauļoties atbildīgi.

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu

Pareiza ādas kopšana vasarā nozīmē skaistu ādu visu gadu 2

Kamēr mums vasara ir brīvdienu, izklaides un dažādu citu baudu laiks, mūsu ādai šī sezona ir īstākais izaicinājums. Vai tev jau ir skaidrs, kādi pasākumi būtu jāveic un kas jāzina, lai gada karstākais un skaistākais laiks neradītu nevajadzīgus apgrūtinājumus un neērtības?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas