Eksprezidents Bērziņš: Nemeklējam veidus, kā attīstīties, bet gaidām, kad kāds atnesīs

1 komentārs

Mēs nemeklējam veidus, kā pašiem attīstīties, bet gan gaidām, ka kāds atnesīs, piemēram, drošību, šādu vērtējumu ekskluzīvā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņaprāt, nenovērtējam pamatu un attiecīgi nerīkojamies. Lai gan esam iestājušies Eiropas Savienībā un NATO, cenšamies vaidēt, ka esam vāji, neaizsargāti, ka mums uzbruks, norādīja Bērziņš. Viņaprāt, tas ir vieglākais veids, kā attaisnot savu neizdarību.

Viņa vērtējumā mēs neejam uz priekšu un nemeklējam veidu, kā attīstīties.

”Mēs vairāk pievēršam vērību, lai cilvēkiem iedotu kaut kādu rāmi Latvijā, nevis iedotu viņiem vairāk brīvības, lai viņi rīkotos paši. Mēs neiedrošinām cilvēkus iet uz priekšu un rīkoties, bet drīzāk meklējam kļūdas viņu rīcībā,” sprieda Bērziņš.

Viņaprāt, sevi nenovērtējam, lai gan esam pietiekami sasnieguši, lai varētu lepoties, un mums ir iespēja būt daudz brīvākiem, nekā paši apzināmies.

Bērziņš četru prezidentūras gadu laikā secinājis, ka visām mazajām valstīm pasaulē, it sevišķi Eiropā, jāatrod partneri, ar ko sasniegt kaut vai pietiekamu tirgus ekonomikas lielumu. Baltijai, viņaprāt, varētu derēt modelis kopā ar Somiju. Tas būtu pietiekams lielums, lai varētu iet uz priekšu un saglabāties arī katra valsts atsevišķi.

”Man bija tas gods tikties ar [bijušo Izraēlas prezidentu] Šimonu Peresu un parunāt ilgāk tīri cilvēciskā sarunā par nākotni. Viņa uzskats ir tāds, ka arvien mazāka būs valstu loma pasaulē, jo šis globalizācijas process, sevišķi mazām valstīm, arvien samazina iespēju regulēt situāciju savā valstī. Tā loma pieaugs katram individuāli šajā globālajā pasaulē atrast savu vietu un attīstīties,” sprieda Bērziņš.

Viņš norādīja, ka Somija apvienoja trīs augstskolas, izveidojot vienu, lai tuvotos kaut cik pasaules līmenim. Pēc Bērziņa domām, mūsu ceļš ir pievienoties tādiem lielajiem un tad atrast vietu kopā.

”Mums labāk aizsūtīt uz tām augstskolām cilvēkus un pēc tam dabūt viņus atpakaļ ar šo pieredzi. Tas ir tas veids. Nauda tur nelīdz. Nauda nav vienīgais, kas dzen dzīvi uz priekšu. Dzen cilvēki,” teica eksprezidents.

Atbildot uz jautājumu, kas motivēs viņus atgriezties, Bērziņš norādīja: ”Viņi būs stiprāki par tiem, kas te ir. Tikai. Nekāda cita. Nav variantu, jo sistēma paliks arvien atvērtāka.”

Komentējot kritiku, ko mēdza saņemt prezidentūras laikā, Bērziņš skaidroja, ka vienmēr sakot, ko domā, vai klusē, bet nekad nav teicis to, ko nedomāja. Un par tiešajiem vārdiem arī saņēmis pretī.

”Runājot ar daudziem valstu vadītājiem, viņi saka pavisam skaidri – viņu viedoklis ir ļoti tālu no publiskā viedokļa. Un man tas izraisa vienkārši šausmas, saprotot, kā tas var beigties. Ja tas cilvēks tiešām domā reāli un skatās uz tām lietām citādāk, bet dara pavisam citādāk. Tie, kas dara, kā domā, viņiem iet ļoti sarežģīti, neatkarīgi no tā, vai viņš ir lielas vai mazas sistēmas vai valsts vadītājs. Un tas var novest un arī novedīs pie lielām un negatīvām pārmaiņām. To jau mēs jūtam,” norādīja Bērziņš.

Vaicāts, vai pats kā cilvēks ir gatavs kompromisiem, viņš sprieda, ka ar cilvēkiem vienmēr ir jāvienojas – ja viņi rīkosies negodīgi attiecībā uz to, kas ir norunāts, tad ir jāšķiras.

”Nevar, teiksim, teikt, ka ”tas šoreiz tā iznāca”. Tāds kompromiss nav iespējams. Man viņš ir tik negatīvi atmaksājies dažādās dzīves situācijās – ne tikai darbā, ka tas ir izejas punkts, kā virzīties uz priekšu. Kļūdīties ir viens, bet rīkoties negodīgi ir pavisam kas cits. Tāpēc arī man liekas smieklīga tā situācija: ja tu izdari kaut ko, kas ir pilnīgi ārpus saprāta, tevi kaut kur aizrotēs. Nezinu, kā tādu vispār var kaut kur iestrādāt. Ja tu rīkojies negodīgi, tad tevi pārcels uz citu vietu. Nu, tā tas nestrādā,” vērtēja eksprezidents.

Minot piemērus, viņš teica, ka viņu uztrauc situācija Eiropas Savienībā, īpaši, saistībā ar eirozonu.

”Ja nerīkojas tā, kā vienojušies, tad ilgtermiņā tas noved pie katastrofas. Mēs redzam, ka tagad tās situācijas tādas ir iestājušās, redzam, vai tās izdosies izbalansēt vai nē,” komentēja Bērziņš.

Runājot par valdības maiņu un viņa savulaik virzītās premjeres Laimdotas Straujumas (V) pamatojumu demisijai, ka vajadzīga jauna elpa un jauni spēki, eksprezidents atgādināja par savu iniciatīvu valdības stiprināšanai.

”Ja partija ir ieguvusi vadošo lomu, tad automātiski partijas vadītājs ir premjera kandidāts un, ja viņš ir nominēts par premjeru, viņam ir tiesības izvēlēties savus ministrus. Ja tas nebūs vairumam pieņemams, nākamajā reizē nomainīs. Ļoti normāla darbība. Tagad, ja mēs cenšamies balansēt un atrast to visiem pieņemamo un nedarīt to, ko esam solījuši – kas arī parasti notiek -, tas rezultāts vienalga noved pie tādām situācijām, kā mēs pie daudzām partijām arī redzam,” secināja Bērziņš.

Vaicāts par laiku pēc prezidentūras beigām, eksprezidents teica, ka pārslēgšanās bijusi salīdzinoši vienkārša veselības dēļ. ”Man bija saasinājušās vecas, zināmas mugurkaula problēmas. Trešdien pabeidzu un pirmdien pēcpusdienā pamodos jau pēc smagas mugurkaula operācijas, un tad faktiski bija jācīnās vairākus mēnešus, lai dabūtu atpakaļ gan fizisko, gan garīgo līdzsvaru. Man tā dzīve ir mācījusi, ka visu laiku ir sevi jādzen, ja gribi tikt uz priekšu. Nekāda cita varianta nav,” stāstīja eksprezidents.

Viņš piebilda, ka darbs, kas rada arī fizisku nogurumu, ir ļoti, ļoti nepieciešams, jo tas dod iespēju pārlādēties, neuzkrāt sevī īgnumu, ļaunumu.

Bērziņš atzina, ka cilvēciski emocionālākais brīdis viņa prezidentūras laikā bija viesošanās savā skolā un tikšanās ar 1.klases skolotāju pirmajā dienā prezidenta amatā.

Bērziņš bija atjaunotās Latvijas ceturtais Valsts prezidents un amatā pavadīja vienu termiņu no 2011. gada līdz 2015. gadam. Viņš kļuva par pirmo Valsts prezidentu, kurš nekandidēja uz otro termiņu. Pirms Valsts prezidenta amata Bērziņš 2010.-2011. gadā bija Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, vadīja Tautsaimniecības komisiju.

Video

1 komentārs

TOP komentāri

  • Nu re
    0

    Nu re

    Gaidām, kad beigs traucēt attīstīties.

    13.05.2016 12:22

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas