Eksperti: Valstīs ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu, informatīvajā karā Krievija uzvar

0 komentāri

Arvien biežāk politiķu un ekspertu uzmanība tiek pievērsta netradicionāliem apdraudējuma veidiem jeb tā sauktajam hibrīdkaram. Kā Eiropas Savienībai rīkoties šajos apstākļos, Rīgā tika diskutēts klātesot augstajai pārstāvei ārlietu un drošības jautājumos Federikai Mogerini. 

Ar vēstījumu, ka vismaz pagaidām Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju atceltas netiks, ārpolitikas un drošības konferencē piedalījās augstā pārstāve Federika Mogerini.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viņa pauda cerību, ka arī turpmāk 28 bloka valstis, nonākot līdz lēmumiem spēs runat vienotā balsī.

Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem ir novērst Krievijas ietekmi uz dalībvalstīm atseviški.

Tas nav bīstami, kamēr Krievija nesāk dalībvalstīm piedāvāt būt līdzvērtīgākām par pārējām, piemēram, selektīvi atceļot pārtikas preču embargo. Arī tā ir daļa no bieži piesauktā hibrīdkara – pārbaudot cik tālu tā var iet.

Eksperti atzīst, ka valstīs ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu, informatīvajā karā Krievija šobrīd uzvar. Tādēļ joprojām aktuāls jautājums ir par nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu.

Tas gan prasa vienmēr trūkstošo naudu valdību kasēs, kā tas ir tajās Austrumeiropas valstīs, kas jau ir Eiropas Savienības sastāvā, gan vēlas tajā iekļauties.

Seima Drošības komisijas vadītājs rosinājis definēt parlamenta darbību reāla apdraudējuma gadījumā.

Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā notiks Austrumu partnerības samits, kurā virknei valstu tiks piedāvāts parakstīt asociācijas līgumu. Tādēļ var sagaidīt, ka Krievijas medijos savienība tiks kritizēta, sējot šaubas par nepieciešamību tai tuvināties.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas