Ekonomika attīstās gausi! Prognozē, ka nākamā gada budžeta iespējas būs ierobežotas

3 komentāri

Veselības aprūpes sistēma – tāpat kā vairākas citas nozares – pieprasa vairāk naudas. Taču ekonomika attīstās gausi un nākamā gada budžeta iespējas būs ļoti ierobežotas.

Lai šīs iespējas būtu kaut drusku lielākas, Finanšu ministrija lūgusi atļauju Eiropas Komisijai (EK) nākamgad nedaudz palielināt Latvijas plānoto budžeta deficītu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vienlaikus lielā slepenībā valdībā tiek domāts arī par jauniem ieņēmumu avotiem – viens no tiem varētu būt īpaša banku nodeva.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, nākamgad jaunām budžeta iniciatīvām var atvēlēt 9 miljonus eiro. Tā ir sīknauda, salīdzinot ar ministriju vēlmju sarakstu, kas pēc Māra Kučinska biroja informācijas ir 1,6 miljardi eiro trijiem gadiem.

Šādos bada apstākļos valdība šonedēļ spēra bezprecedenta soli – Eiropas Komisijai tika lūgts ļaut palielināt budžeta deficītu, lai būtu papildu nauda vismaz veselības aprūpei.

Deficītu paredzēts palielināt par nieka 0,13 procentpunktiem. Tas ļautu veselības nozarei pagaidām neskaidru reformu iedzīvināšanai papildus piešķirt 35 miljonus. Pret valdības vēlmi palielināt valsts parādu kategoriski iebilst finanšu disciplīnas uzraugi. Ekonomika, lai arī lēni, turpina augt, turklāt joprojām ir neizsmeltas rezerves ēnu ekonomikā.

Pat ja EK piekrīt budžeta deficīta palielināšanai, tas mazinātu tikai Gunta Belēviča galvassāpes. Joprojām naudas trūkst Kārļa Šadurska solītajai skolotāju algu reformai, Riharda Kozlovska plāniem celt žogu uz Krievijas robežas un Ulda Auguļa solījumam atjaunot Ceļu fondu.

Politiskajās aizkulisēs cer, ka vēl aptuveni 35 miljonus varētu dabūt no ministriju izdevumu bāzes pārskatīšanas, kā sauc atteikšanos no nevajadzīgiem tēriņiem. Taču, lai situāciju kardināli mainītu, atkal nolemts skatīties izdevumu palielināšanas virzienā.

Šoreiz gan nav runa par nodokļu celšanu strādājošajiem, bet bankām.

Pēc TV3 Ziņu rīcībā esošās neoficiālās informācijas, komercbankām, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu, tiks piemērota jauna nodeva jeb kompensācija par Latvijas finanšu sistēmas tēla graušanu. Tā budžetu varētu papildināt par vairākiem desmitiem miljoniem eiro.

Video

3 komentāri

TOP komentāri

  • Agyy
    0

    Agyy

    Un izaugsme nebus nekas jau netiek darits,lai nem piemeru kaut mazako no Igaunijas.Tur leni,bet valsts iet pareizaja virziena.Tik mums sazin kas notiek.

    16.04.2016 00:31

  • Agyy
    0

    Agyy

    Pec ta ka pasi sev algas pielikusi un ministrijas skerde naudu pa labi un kreisi.Valsts uznemumu vaditaji gandriz miljonu pelna paliek smiekligi so rakstu lasit.Valsts uz dotu mirkli uzvedas ka nesaimniecisks uznemuma vaditajs un bankrots gaidams agri vai velu.

    16.04.2016 00:30

  • Veca gaļa
    0

    Veca gaļa

    Investori bēg prom no LV, ēnu biznesi iet uz urrā, top lielāko nodokļu parādnieku skaits VIDĀ turpina palielināties, jo redz tiem, kam miljoniem parāds var turpināt saimniecisko darbību, OECD cerības izplēn... Izskatās, ka VIDā visiem dirnēniem labi samaksāts, lai valdība ņemtu deficītu...

    15.04.2016 22:45

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas